Pašvaldībās atšķirīgi represēto pabalstu apmēri un izmaksāšanas kārtība

Politiski represēto statuss Latvijā ir aptuveni 13 tūkstošiem cilvēku, un pašvaldības viņiem var izmaksāt arī pabalstus. Lai gan lielākā daļa pašvaldību atbalsta represētos ar vienreizējo valsts svētku pabalstu, to atvēlētās summas atkarībā no pašvaldības svārstās no dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem eiro gadā. Tāpat atšķiras veidi, kā pašvaldības tos represētajiem izsniedz.

Piemēram, Rīgā deklarētajiem vienreizējais pabalsts ir 100 eiro, un dome to izmaksā automātiski, bez iesniegumiem. Tikmēr Jelgavā katram represētajam vispirms ir jāpiesakās vienreizējam pabalstam 30 eiro apmērā. Jelgavas politiski represēto apvienības nodaļas vadītāja Valda Dzintare gan uzskata - šāda sistēma nozīmē, ka ne visi pabalstu arī saņems.

„Daļa noteikti arī neaizies, jo ir arī tādi, kuri ir jau ap 90 gadu vecumā.

Dzīvo vieni vai nav pilnvaru. Kas ies pie jurista? Nu, tas ir ļoti sarežģīti. Un es esmu pārliecināta, ka daļa arī nesaņems tos 30 eiro. Katrā ziņā tā jau ir ļoti minimāla, jo visa tā iešana un iesniegšana izmaksā pensionāriem,” uzskata Dzintare.

Tikmēr Jelgavas Sociālo lietu pārvalde skaidro, ka šādu kārtību nosaka pašvaldību saistošie noteikumi. Un tur teikts, ka, lai piešķirtu pabalstu, ir nepieciešams iesniegums, ka ir jāuzrāda represētā apliecības oriģināls.

„To mēs arī skatāmies neatkarīgi no tā, vai cilvēks atnācis pats vai viņa pilnvarotā persona, pilnvarojums var būt arī mutisks, vai arī mūsu kolēģi ir aizbraukuši uz mājām, ja cilvēks ierasties nevar,”

stāsta pārvaldes vadītāja Rita Sturāne.

Jelgava gan nav vienīgā pašvaldība, kurā represētajiem klātienē pabalstam jāpiesakās. Tā, piemēram, ir Liepājā, Jēkabpilī, Mārupē un citur. Mārupē gan vienreizējais pabalsts ir 150 eiro.

„Bet tas notiek pavisam vienkārši. Viņi ienāk sociālajā dienestā, viņi uzraksta iesniegumu, tiek pieņemts lēmums tajā pašā dienā, un viņi var saņemt naudiņu kasē vai ar pārskaitījumu. Nav mums bijis signāls, ka tas būtu sarežģīti vai kā savādāk,” stāsta Mārupes sociālā dienesta vadītāja Una Putniņa.

Lielāko pabalstu represētajiem nodrošina Jūrmala, kas ik mēnesi automātiski izmaksā 72 eiro. Bet Ventspils novadā pabalstu automātiski izmaksā vienreiz gadā, stāsta Ventspils novada politiski represēto apvienības vadītāja Velta Kraulere. Viņa saka, ka šogad Ventspils novadā to varētu saņemt vairāk nekā 300 cilvēku.

„Nav nekādi iesniegumi mums jāraksta un nekas nav jāraksta. Mums pašvaldība maksā. Un droši vien, ka 43 eiro šogad. Smieklīgi, bet tomēr,” uzskata Kraulere.

Līdzīgi ir arī Siguldā, kur pabalstu automātiski saņem tie represētie, kuri jau ir reģistrējušies un pašvaldībai ir pieejams to banku konts. Bet tiem, kuriem bankas konta nav vai pabalstu piešķir pirmo reizi, pašiem jādodas uz pašvaldību. Tikmēr Cēsīs šogad pabalsta nebūs, jo pašvaldība jau ieguldījusi to organizētās izstādes veidošanā, stāsta Cēsu represēto biedrības vadītājs Pēteris Ozols. Pērn gan pabalsts bija.

„Vienkārši iedevām sarakstu, kas ir politiski represētie, kam vajag. Tas bija automātiski no sociālā dienesta izmaksāts. Tur nebija nekādu iesniegumu. Sākumā bija, bet mēs panācām, ka nebija. Saprotiet, vecs cilvēks, kādi 80 vai 70 gadi, viņš jau netiek,” stāsta Ozols.

Latvijas represēto biedrības vadītājs Ivars Kaļķis saka, ka ir priecīgs par jebkuru pašvaldību pabalstu represētajiem, un šobrīd to piešķir aptuveni 75% pašvaldību. Pašvaldības arī norāda, ka tās pie cilvēkiem, kam nav iespējams nokļūt domē, dodas paši, tādēļ visi, kam tas pienākas, to arī saņems. Kaļķis arī norāda, ka šis būs pirmais gads, kad ikviens represētais kopā ar pensiju saņems arī vienreizēju 100 eiro lielu pabalstu, ko simtgadē piešķīrusi valsts.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti