Līgatnes novadā skolēns, kurš ietilpst pašvaldības atbalstītajās grupās, saņem lielu pārtikas paku 20 eiro vērtībā uz mēnesi. Tajā ir daudz dažādu lietu – kāds gardums, piemēram, cepumi un brokastu pārslas, bet ir arī rīsi, griķi, sviests, milti un virkne citu pārtikas produktu. Ar pašvaldības risinājumu apmierināta ir Līgatnes novada iedzīvotāja, trīs bērnu māmiņa Inese Okonova. Viņa saņēmusi trīs šādas pakas – katram bērnam pa vienai.
"Bija sagatavotas jau pakas. Varēja braukt paši pakaļ vai pieveda klāt cilvēkiem. Pa 20 eiro veikalā mēs to nenopirktu, tik daudz bija tur iekšā. Tādas pamatlietas. Tas tiešām ir ļoti labs atspaids," atzīst Inese Okonova.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure Latvijas Radio skaidroja, ka ar Izglītības un zinātnes ministriju svarīgi vienoties par paplašinātu iespēju loku, kā pašvaldības varētu nodrošināt ēdināšanu. Šobrīd ir tā, ka, ja gadījumā pašvaldība lēmusi par dāvanu kartēm vai ēdienu taloniem kā pārtikas nodrošināšanas metodi, tad tas ir jāsedz par pašvaldību līdzekļiem.
"Mēs arī Pašvaldību savienībā organizējām videokonferenci, lai skaidrotu pašvaldībām par šo valsts finansējuma izlietojumu. Un pašvaldības lūdza paplašināt ierobežojumu un atļaut gan kartes, gan finansiāli ieskaitīt kontā, tādā veidā atvieglojot situāciju arī vecākiem, lai izvēlas to, kas ģimenei ir nepieciešams, un nevis to, ko ieliek pakā. Piemēram, kā RĪgā, kur šobrīd izmanto Rīgas domes budžeta līdzekļus, lai apgādātu maznodrošinātos un daudzbērnu ģimenes. Un izvēlējās veidu, ka organizēja iepirkumu un tagad var "Maxima" tīkla veikalos ar talonu saņemt pārtikas paku, un tur ir viennozīmīgi pārtika," skaidro Dundure.
Ināra Dundure arī stāsta, ka pašvaldības izvēlas ļoti atšķirīgus variantus, kā nodrošināt skolēnu ēdināšanu.
"Atšķiras atbalstāmo izglītojamo skaits, gan teritorijas lielums, gan kādas ir valsts dotācijas, gan arī pašvaldības budžeta iespējas, un pati būtiskākā, kas visiem ir kopēja, tā ir epidemioloģiskās drošības nodrošināšana.
61 pašvaldība piegādā pārtikas pakas, 24 pašvaldības siltu ēdienu. Ir arī pašvaldības, kā Jūrmala, kuras maznodrošinātajiem siltu ēdienu un daudzbērnu ģimenēm pakas piegādā.
Bet silta ēdiena piegādi parasti izvēlējušās pašvaldības, kurām nav lieli attālumi un kuras var nodrošināt epidemioloģiskās prasības.
11 pašvaldības ir izvēlējušās ēdināšanas talonus vai kuponus, un ir arī veidi, kad izmaksā vecākiem pabalstus – tas ir septiņās pašvaldībās," turpina Dundure.
Apes novads izvēlējis šādu pieeju – siltas pusdienas gatavo skolā un pēc tām pakaļ iet bērni vai to vecāki. Pusdienas izņemamas nevis tajā skolā, kurā skolēns mācās, bet gan tajā, kas atrodas tuvāk dzīvesvietai.
"Mēs nodrošinām visus audzēkņus no pusotra gada vecuma, kas ietilpst kategorijā trūcīgie, maznodrošinātie un daudzbērnu ģimenes, mēs nodrošinām pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Mēs gatavojam izglītības iestādē un siltās pusdienas var saņemt šajās izglītības iestādēs katrs audzēknis vai viņa vecāks," stāsta Apes novada domes priekšsēdētājs, vēlētāju apvienību “Mēs savam novadam” pārstāvošais Jānis Liberts.
Baltinavas novadā jāēdina aptuveni 100 bērni. Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore, kas ievēlēta no “Mēs - Baltinavai” skaidro, ka tiek apgādātas konkrētas iedzīvotāju grupas, tomēr arī citi, ja nepieciešams, tiks atbalstīti.
"Mums ir pārtikas pakas skolēniem no 1. līdz 12. klasei un piecgadīgiem, sešgadīgiem. Saņems trūcīgās, maznodrošinātās un daudzbērnu ģimenes no 1. līdz 12. klasei un piecgadīgie, sešgadīgie, un vēl saņems pārējie pēc nepieciešamības," skaidro Sarmīte Tabore.
Pāvilostas novads esot ļoti liels, tādēļ pārtikas piegāde nešķiet labākais risinājums, un novadā lemts izsniegt pārtikas talonus.
"Mazturīgām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm mēs pārskaitām 20 eiro vietējam zemnieku saimniecības veikalam kā dāvanu karti, un viņi iet un atprečo, izņemot alkoholu un tabaku. Mēs arī apsvērām gatavot un vest, bet novada teritorjija ir milzīgi plaša, un otrs - ka tomēr to virtuves ēdienu, ko uztaisa cits, neēd. Es kā piemēru saku – cits neēd griķus, cits neēd rīsus. Un beigās mēs aizvedam 30 km uz attālu lauku māju un, piedodiet, – var atdot sunim. Tapēc mēs izvēlējāmies šādi, un
man pagājušajā nedēļā pienāca viena daudzbērnu ģimene klāt un pateica paldies, ka viņi tajā zemnieku veikalā nopirkuši puscūku un var ēst.
Ir arī citi viedokļi – cits tur kolu nopircis un čipsus. Nu, varbūt tas nav īsti pareizi, bet varbūt viņš tikai reizi dzīvē var atļauties to nopirkt, tā kā dažādi tie redzējumi ir," stāsta novada domes priekšsēdētājs, no vēlētāju apvienības “Mēs savam novadam” domē ievēlētais Uldis Kristapsons.
Arī Bauskas novadā atrasta metode, kas apmierina domi un, šķiet, arī iedzīvotājus, tādēļ arī turpmāk, cik ilgi tas būs nepieciešams, novads organizēs kombinētu metodi, daļai sniedzot pārtikas pakas un daļai – pārtikas kuponus, stāsta novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks (Zaļo un zemnieku savienība).
"Mums ir paciņas, kuras mēs dodam maznodrošinātajiem, daudzbērnu ģimenēm un trūcīgajiem 28 eiro vērtībā, un pārējie visi saņem pārtikas kuponus - līdz 1. klasei, kas ir bērnudārzā, un arī pārējiem, kuri neatbilst citiem statusiem. Tas ir 20 eiro pārtikas kupons, ar kuru var iegādāties pārtiku veikalā. Cilvēki ir palikuši bez darba, nav daudziem šie pilnvērtīgie ienākumi. Es domāju, kamēr šī krīzes situācija būs, šis atbalsts nākotnē varētu varbūt pat kļūt arī lielāks," saka Arnolds Jātnieks.
Parasti novados pārtikas pakas vai talonus izsniedz uz mēnesi, bet siltie ēdieni tiek gatavoti katru dienu. Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka 16. aprīlī veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, papildinot saņēmēju grupu, tajā iekļaujot arī speciālās izglītības iestādes, tomēr pagaidām vērā neesot ņemts Pašvaldību savienības lūgums valsts apmaksātajos piegādes veidos iekļaut arī, piemēram, pārtikas talonus.
