Pašvaldībām uztic lemšanu par pedagogu algām atvēlētās naudas sadali skolām

No 2022. gada 1. septembra valsts finansējumu pedagogu darba samaksai aprēķinās un pārskaitīs pašvaldībām, kuras to tālāk sadalīs savām izglītības iestādēm. To paredz vadībā apstiprinātā kārtība, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

"Izglītības un zinātnes ministrija nodod skolu dibinātāju – pašvaldību – rokās privilēģiju un atbildību izlemt savas teritorijas, savu attīstības stratēģiju un līdzekļu ietvaros – kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas sava novada bērniem spējam attīstīt un kā veidot optimālu, cilvēka cienīgu skolotāja atalgojumu. Virkne pašvaldību jau ir pierādījušas, ka spēj būt sociāli atbildīgi partneri, bet jaunais finansēšanas modelis sniegs šādu iespēju visām vietvarām," norādīja izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece ("Konservatīvie").

Tā kā noteikumu projekts paredz koeficientu piemērošanu izglītības programmām, ir aprēķināts nepieciešamais mērķdotācijas apmērs vienam skolēnam mēnesī: 1.-6. klase – 94 eiro, 7.-9. klašu grupā tie ir 121 eiro un 10.-12. klašu grupā – 130 eiro. Mērķdotācijas apmērs bērniem pirmsskolas izglītības grupās no piecu gadu vecuma un bērniem speciālajās grupiņās – 80 eiro mēnesī.

Skolēniem, kas apgūst speciālās izglītības programmas, neklātienes programmas vai izglītības programmu tālmācības formā, pamatizglītības profesionāli orientētās programmas (mūzika, valodas, u.c.), kā arī valsts ģimnāziju 10-12.klašu skolēniem tiek piemēroti papildkoeficienti.

Lai mazinātu pašvaldību atšķirības pedagogu darba samaksas nodrošināšanā, noteikumos ietverti vairāki reģionālie koeficienti. Paredzēts vienādot reģionālos koeficientus valstspilsētām un Pierīgas pašvaldībām, kā arī zemāko blīvumu novadi ir sadalīti viendabīgos "puduros", ievērojot iedzīvotāju skaita attiecību lauku un pilsētu teritorijās, kā arī izglītojamo skaitu novadā.

Tām pašvaldībām, kuras ir pie ES ārējās robežas, reģionālais koeficients ir palielināts uz 1,41, kas nozīmē, ka šīs izglītības iestādes saņems par 41% lielāku finansējumu nekā Rīgas skolas.

Noteikumu sagatavošanas un saskaņošanas procesā ministrija tikās gan ar sociālajiem un sadarbības partneriem,  gan pašvaldībām, lai atkārtoti pārrunātu un izdiskutētu noteikumu projektā ietveros aprēķinus. Ar katru pašvaldību darba diskusijas turpināsies arī par apstiprināto redakciju, norādīja IZM.

Noteikumi paredz arī noteiktus kritērijus, kas pašvaldībai jāievēro, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm. Tā, pašvaldībai būs pienākums un atbildība rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, nodrošinot normatīvajos aktos paredzētās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu ikvienam pedagogam.

Tāpat paredzēts, ka ne mazāk kā 7% no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas ir jāizlieto atbalsta personāla darba samaksai un ne vairāk kā 15 % – izglītības iestāžu administrācijas darba samaksai.

IZM norādīja, ka šie nosacījumi ar pašvaldībām ir pārrunāti un atbalstīti, un pēc individuālajām sarunām ar katru pašvaldību valdība pagājušā gada nogalē, 21. decembrī, izskatīja IZM sagatavoto konceptuālo ziņojumu "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei", atbalstot finansējuma aprēķina modeli "Skolēns pašvaldībā".

Vienlaikus jaunajā noteikumu projektā pašvaldībai ir noteiktas tiesības atbilstoši savas pašvaldības izstrādātajai izglītības attīstības stratēģijai noteikt kvalitātes kritērijus un piešķirt lielāku mērķdotāciju tām izglītības iestādēm, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu. Līdz ar to šādās izglītības iestādēs varēs paaugstināt pedagogu darba algas likmes vai nodrošināt piemaksas, norādīja IZM.

Noteikumi kā pārejas periodu paredz četrus mācību gadus - 2022./2023., 2023./2024., 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadu, kuros ir nostiprināts solidaritātes princips.  Tādējādi pašvaldībām tiek doti četri mācību gadi kārtot skolu tīklu un meklēt iespējas skolotājiem nodrošināt pēc iespējas pilnas slodzes.

IZM atzīmēja, ka, sakārtojot skolu tīklu, jaunā pedagogu mērķdotācijas aprēķina un sadales kārtība mudinās pašvaldības pakāpeniski palielināt arī skolēnu un skolotāju skaita attiecību.

Tāpēc noteikumu projektā paredzēts jau sākot no 2022. gada 1. septembra līdz 2024. gada 31. augustam aprēķināt papildu finansējumu tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība kārtējā gada 1. septembrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī. Papildu finansējums paredzēts 2% apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai.

Līdz 2024. gada 1. maijam IZM ir uzdots vērtēt notikušās pārmaiņas pašvaldību skolu tīklā un iesniegt informatīvo ziņojumu par turpmākā pārejas perioda norisi. Šobrīd noteikumu projektā paredzēta 1% papildu finansējums ar augstāk minētajiem nosacījumiem arī noslēdzošajiem pārejas perioda mācību gadiem, proti, 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadam.

Šāds papildu atbalsts ir orientēts uz pašvaldībām, kurās skolēnu un skolotāju skaita attiecība ir lielāka, ir arī lielāks vidējais klases piepildījums. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka nepieciešams lielāks finansējums skolotāju papildpienākumu apmaksai un kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai, norādīja IZM.

Kopējā finansēšanas aprēķina maiņas fiskālā ietekme, kas aptver gan pašvaldību, gan privāto dibinātāju izglītības iestādes, ir 3,5 miljoni eiro 2022. gada septembra-decembra mēnešiem, 10,6 miljoni eiro 2023. gadam, 9,8 miljoni eiro 2024. gadam, 8,4 miljoni eiro 2025. gadam, 10,2  miljoni eiro 2026. gadam un 13,7 miljoni eiro turpmāk ik gadu.

Skolotāju arodbiedrība vairākkārt pauda iebildes saistībā ar izmaiņām, un arī valdības sēdē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga uzstāja, ka par izmaiņām attiecībā uz skolotāju algām bija nepieciešama vēl viena saskaņošanas sanāksme.

"Iekļauti virkne tādu punktu, kas diemžēl liks samazināt algas apmēru daudziem pedagogiem," sacīja Vanaga. Piemēram, viņa norādīja uz metodiku aprēķinos par proporcija "skolēnu skaits pret skolotāju skaitu", kuras vietā esot nepieciešama proporcija "skolēnu skaits pret slodžu skaitu". "Mēs uzskatām, ka no septembra būs daļai pedagogu algas pielikums saskaņā ar grafiku, bet lielai daļai pedagogu būs nesamērīgs un nepamatots algas kāpums ierobežojums tikai tāpēc, ka kāda pašvaldība objektīvu iemeslu dēļ vai savas neizdarības dēļ nav izdarījusi mājasdarbu," sacīja LIZDA vadītāja.

Savukārt izglītības un zinātnes ministre uzsvēra, ka "pilnīgi katra, ikviena pašvaldība šajā gadā saņems par 8,4% lielāku mērķdotāciju apjomu nekā tas ir bijis šajā gadā".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt