Izmaksas aprēķinās pēc vairākiem kritērijiem, tostarp izmaksas par algām, komunālajiem maksājumiem, remontdarbiem un citām izdevumu pozīcijām. Vienota kārtība nepieciešama, lai izmaksas par vienu bērnu tiktu aprēķinātas vienādi gan pašvaldībai piederošajos, gan privātajos bērnudārzos.
Jaunie noteikumi stāsies spēkā nākamgad, un izmaksu aprēķini būs publiskoti pašvaldību mājaslapās.
Trīs gadus īstenotā valsts atbalsta programma bērniem, kas gaida rindās uz pašvaldībām piederošajiem bērnudārziem, noslēgsies pēc pusgada, kad valsts vairs nemaksās par bērniem, kas, gaidot rindā, uzturas privātajos bērnudārzos vai atrodas pie auklēm. Tas nozīmē, ka no nākamā mācību gada sākuma līdzmaksājumu segs tikai pašvaldības.
Vienotu metodiku, kā aprēķināt viena bērna uzturēšanās izmaksas bērnudārzā, izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, un to otrdien, 8.decembrī, apstiprināja valdībā, un pašvaldībām pēc vienotās metodikas izmaksas būs jāaprēķina jau no 1.janvāra.
Ministrijas valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilona Raugze stāstīja, ka šajā izmaksu aprēķinā ministrija piedāvāja iekļaut izdevumus atalgojumiem, izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem, administratīvos izdevumus iestādes darbības nodrošināšanai, kā arī remontdarbu un uzturēšanās pakalpojumu izmaksas, īres un nomas maksu, izdevumus par mācību līdzekļiem un arī citus izdevumus.
Kopumā panākta vienošanās, ka izmaksas aprēķinās pēc 19 kritērijiem. Atbildīgā ministrija, skaidrojot situāciju dažādās pašvaldībās, secinājusi, ka atsevišķās pašvaldībās līdzmaksājums bijis ļoti zems, bet līdz ar jaunajiem noteikumiem tas visām pašvaldībām būs vienots un godīgs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Jānis Eglītis apgalvoja, ka, “rēķinot pēc jaunās metodikas, šīs izmaksas būs daudz tuvākas faktiskajām izmaksām”.
“Pats galvenais uzdevums un mērķis ir nodrošināt, ka pašvaldība maksā vienādu naudas apmēru par bērnu, kurš iet pašvaldības bērnudārzā, tādu pašu apmēru arī maksā līdzi bērnam, kurš netiek uzņemts pašvaldības bērnudārzā, bet apmeklē privāto izglītības iestādi,” skaidroja Eglītis.
Pašvaldību līdzmaksājumi pieaugs jau no 1.janvāra, un ir jautājums, vai pieaugs arī vecāku līdzmaksājums. Ministrija izpētījusi, ka laikā, kad valsts uzsāka atbalsta programmu, cenas privātajos dārziņos būtiski palielinājušās. Vecākiem izvēlēties sev izdevīgāko mācību iestādi palīdzēs pašvaldību mājaslapās publiskotie cenrāži. Tajos būs redzama summa, kādu sedz konkrētā pašvaldība, un pēc tās vecāki varēs aprēķināt, cik daudz konkrētajā bērnudārzā jāpiemaksā pašiem. Ar vienoto metodiku apmierinātas arī pašvaldības, atzina Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure. Tomēr jaunā kārtība rindu problēmu neatrisināšot, uzskata Dundure.
“Mēs domājam, ka, lai atrisinātu problēmu ar bērnudārzu pieejamības jautājumu, tas ir nepietiekams solis. Ir nepieciešama valsts programma, lai būtu pieejami struktūrfondi, lai varētu būvēt jaunus bērnudārzus. Pie šī jautājuma jāturpina strādāt, un mēs būsim tikai gandarīti, ja privātās izglītības iestādes vērs vaļā,” sacīja Dundure.
Pašlaik rindā uz vietu pašvaldības bērnudārzos gaida aptuveni 11 000 bērnu, no kuriem teju 8000 apmeklē privātos bērnudārzus, bet vēl tūkstoti pieskata aukles. Turpmāk privātajam bērnudārzam, slēdzot līgumu ar pašvaldību, būs jāpievieno arī izmaksu tāme, kas ļaus pārliecināties par konkrēto izdevumu pamatotību un caurskatāmību.
