Pašvaldība slēdz spēlu zāli pēc tur notikušas slepkavības

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

 

Pēc marta sākumā notikušās slepkavības Ziepniekkalnā, Valdeķu ielā izvietotajā azartspēļu zālē, tuvējo māju iedzīvotāji vērsās Rīgas domē, pieprasot šo iestādi slēgt. Tagad viņiem savu ir izdevies panākt – šobrīd zāle nedarbojas. Par iedzīvotāju drošību atbildīgā komiteja iedzīvotāju lūgumu atbalstījusi, savukārt Latvijas Spēļu biznesa asociācija zāles slēgšanu uzskata par nepamatotu.

Valdeķu ielas iedzīvotājos satraukumu raisīja slepkavība, kas notika spēļu zālē „Zilais Dimants” 2. marta pēcpusdienā. Todien kāds 23 gadus vecs spēļu zāles apmeklētājs pēc vairāku stundu garas sarunas ar zāles darbinieci pēkšņā agresijas uzplūdā ar nazi pārgrieza viņai rīkli. Maijā tuvējo māju iedzīvotāji uzrakstīja iesniegumu Rīgas domei, pieprasot zāli slēgt. Domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteja iedzīvotāju lūgumu atbalstīja, un lēmumprojektam par zāles slēgšanu būtu jābūt gatavam jau pirmdien, 10. jūnijā. „Valsts policijai, starp citu, par šo konkrēto adresi arī pirms tā konkrētā negadījuma jau ir sastādīti vairāki protokoli,” saka Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais.

Latvijas Spēļu biznesa asociācija savukārt zāles slēgšanu uzskata par nepamatotu, jo noziegums nekādā veidā neesot bijis saistīts ar azartspēlēm. „Policijā nav bijuši nekādi iesniegumi saņemti par to, ka būtu kaut kāda sūdzības par šo te zāli, vai kaut kādi iesniegumi, ka tur kaut kas notiek, kaut kādas nekārtības,” norāda asociācijas padomnieks Arnis Marcinkēvičs.

Spēļu zāli uzturošās firmas pārstāvji iepriekš bija pat solījuši domes lēmumu apstrīdēt tiesā.

Šobrīd uzņēmums no komentāriem Latvijas Televīzijai atteicās. Tādēļ nav arī zināms, kādi ir tā nākotnes plāni attiecībā uz šobrīd slēgto zāli. Jebkurā gadījumā, iespēju darboties vēl vismaz piecus gadus tai dotu likums. Šāds pārejas periods likumā noteikts, pamatojoties uz lielajām spēļu zāles ierīkošanas izmaksām. „Vai pieci gadi ir adekvāts periods? Varbūt, ka ir vajadzīgs īsāks, tas, protams, ir diskutējams jautājums, bet likumā šobrīd tas ir tā noteikts,” norāda Izložu un azartspēļu uzraudzības komisijas priekšniece Signe Birne.

Viņas pieredzē esot tikai viens gadījums, kad pašvaldība – toreiz tā bija Madona – lēmusi apturēt spēļu zāles darbību. Tas gan nenozīmē, ka zāļu skaits Latvijā būtu tikai audzis. Patiesībā krīzes iespaidā, tas strauji samazinājies. „Bija 630 spēļu zāles, šobrīd mums ir 325, 326, nu, kā kuru reizi, jo notiek arī remontdarbi un dažādas rekonstrukcijas. Un tai skaitā spēļu automāti bija vairāk kā 16 000, tagad mums ir 8000 ar mazu, mazu astīti,” situāciju raksturo Birne.

Savukārt uz jautājumu, vai azartspēļu zāles darbība tiešām rada draudus tuvējo māju iedzīvotājiem, iesaistītās puses sniedz pretrunīgas atbildes. Latvijas Spēļu biznesa asociācija, protams, uzskata, ka nē, savukārt Turlais – ka jā. Tādēļ, kāda ir patiesā situācija, jautājām likumsargiem. Valsts policijas Kārtības policijas priekšnieks un kriminologs Artis Velšs atbild – taisnība ir abiem - gan jā, gan nē.

„Spēļu zāles eksistēšana pati par sevi nevar izsaukt ļoti strauju noziedzības pieaugumu,” saka Velšs. „Tai pat laikā, protams, kriminologi atzīst, un arī tas, ko mēs Latvijā redzam, ka šī spēļu zāle kā tāds objekts dzīvojamajā vidē, tas, protams, asociējas un saistās ar kaut kādu zināmu noziedzības pieaugumu, jo tā ir vieta, kura pārsvarā strādā 24 stundas diennaktī ar savu specifisku klientūru, un, protams, pats šis objekts, kurā ir skaidra nauda, izsauc noziedznieku interesi.”

Pārsvarā par noziedznieku mērķi kļūst tieši pati spēļu zāle, nevis tuvējās apkārtnes iedzīvotāji. Gana bieži tiek lauzti spēļu automāti vai arī apzagti zāles klienti. Savukārt, no 2012. gadā kopā valstī reģistrētajiem 966 laupīšanas uzbrukumiem, ar spēļu zālēm saistīti bijuši tikai trīs. „Runājot par spēļu zālēm, mēs varam runāt par tādu subkultūru, kas veidojas ap šiem objektiem, un, ja mēs paskatāmies, tad tā ir tāda zināma kategorija cilvēku, kas ir šie jaunieši, nepilngadīgie, tie ir varbūt cilvēki ar kaut kādām alkohola problēmām. Tātad spēļu zāle ir tā vieta, kas viņus pievelk, jo faktiski citur it kā pat nav kur aiziet tajā diennakts, nakts laikā, kad pārējie objekti ir slēgti,” uzsver Velšs.

Tomēr likumsargu pieredze liecina - vieta tukša nepaliek. Pat, ja spēļu zāle tiek slēgta, tās vietā stājas cits objekts, kā bārs vai diennakts veikals, kurā turpina pulcēties zāles ierastie apmeklētāji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti