ĪSUMĀ:
- “Valsts nekustamie īpašumu” Mežotnes pili iznomāja privātuzņēmumam.
- Aprīlī šis līgums lauzts, par pili jārūpējas VNĪ, kas vēlas no tās atbrīvoties.
- Kultūras mantojuma pārvalde skeptiska par pils pārdošanu privātīpašniekam.
- KM vēl nezina, ko varētu darīt Mežotnē, ka pils kļūtu par Rundāles pils filiāli.
- Pils uzturēšana izmaksā aptuveni 100 000 eiro gadā.
- Novadi neredz iespēju pārņemt pili, jo tam līdzi nenāk finansējums.
Mežotnes pils vēsture aizsākās 18. gadsimtā, un līdz 1939. gadam pils bija Līvenu dzimtas īpašumā.
2001. gadā notika pils rekonstrukcija un restaurācija. Pils ēkas pagalma fasāde ar četru kolonnu portiku, tāpat kā parka fasāde ar pusrotondu joprojām atbilst Kvarengi projektam. Pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Kopš 1996. gada Mežotnes pils tiešais pārvaldītājs ir VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), kas pili nodeva ilgtermiņa nomā privātuzņēmējam.
Kopš aprīļa pils un tās gandrīz 90 hektārus plašā teritorija atkal palikusi tikai uz VNĪ pleciem.
“Ņemot vērā, ka mums jau bija signāli, ka nomnieks acīmredzot nespēs pildīt savas saistības, uzsākām sarunas ar Bauskas pašvaldību par iespējamiem risinājumiem. Tāpat izskatījām iespēju šo pili pārdot publiskā izsolē, bet tas ir diskusijas sākums par izmantošanu,” atzina VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Ja īpašnieks ir atbildīgs, nav būtiski, vai tā ir privātpersona, valsts vai pašvaldība. Tomēr Kultūras mantojuma pārvalde uz iespēju pili pārdot raugās visai skeptiski, jo tepat netālu ar katru dienu aizvien bēdīgāks skats paveras uz Kaucmindes pili, kas jau ilgus gadus ir privātīpašums.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģionālās nodaļas vadītāja Elvīra Mantrova pauda, ka “pamatā tam jābūt pašvaldības īpašumam ar muzejisku funkciju vai nu kā Rundāles pils filiāle, bet šos jautājumus var risināt un pieņemt lēmumu tikai tad, kad darba grupā ir izstrādāta attīstības koncepcija”.
Kultūras ministrija uzskata, ka kultūras pasākuma vietu nekad nevar būt par daudz, tomēr par šo problēmu esot uzzinājuši tikai nesen, tāpēc īsti pat nevarot iedomāties, ar kādu saturu varētu piepildīt Mežotnes pili, ja tā kļūtu par Rundāles pils struktūrvienību.
Ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš atzina, ka “pagaidām mums šāda diskusija nav bijusi”.
“Es zinu, ka ir izskanējušas domas, ka, iespējams, Mežotnes pils varētu kļūt arī par Rundāles pils filiāli, bet tas, protams, prasītu vairāk diskusiju par to – kāds tieši varētu būt šis saturs, un tad attiecīgi kāda būtu šī funkcija. Par to laikam šobrīd ir nedaudz priekšlaicīgi runāt,” sacīja Zariņš.
VNI gan vēlētos pēc iespējas ātrāk rast risinājumu pils nākotnei, jo gadā tās uzturēšanai un apsaimniekošanai nepieciešami gandrīz 100 000 eiro.
Tomēr pašvaldība, proti, topošajā Bauskas novadā ietilpstošie Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novadi, īsti neredz iespēju pārņemt pili savā īpašumā.
Šādu iespēju neredz arī esošais Bauskas novads, kura īpašumā jau ir Bauskas pils.
Bauskas novada domes priekšsēdētājs Arnolds Jātnieks (Nacionālā apvienība) uzskata, ka “ir ļoti svarīgi, lai valsts tomēr parūpētos arī par šīm vērtībām. Nevis tā, ka pēkšņi netiek galā ar apsaimniekošanu un pēkšņi jāpārņem ir pašvaldībai”.
Viņš norādīja, ka novads nevēlas pārņemt pili, jo “līdz jau nenāk finansējums, tad jau mums būs jāatsakās no kaut kā cita, vai no kādiem pakalpojumiem, ko mēs šobrīd sniedzam, jo mūsu budžets jau nav bezizmēra”.
No vairāk nekā 1200 Latvijas pilīm un muižām VNĪ pārvaldībā bez Mežotnes pils ir arī Rīgas pils un Igates pils, kur pieredze ar nomnieku esot līdzīga kā Mežotnē. Igates pils pašlaik esot sadalīta vairākos īpašumos, ko jau šogad paredzēts pārdot izsolē.
