Šobrīd 25 gadus vecā sieviete ar mazuli atrodas „Māras centrā”, kur varēs atrasties tik ilgi, cik nepieciešams. Šajā centrā viņa nonāca, pateicoties labdarības organizācijas „ziedot.lv” pūlēm. Pēc māmiņas stāstītā „ziedot.lv”, dienests viņu turp sūtījis, jo neesot varējis atrast brīvu vietu krīžu centros.
„Galvenā problēma, ko mēs saskatām – ir cilvēcīgā attieksme. Ja dienests saka – nav brīvu vietu, nāciet pirmdien – kur lai cilvēks paliek, un ar piecu mēnešu vecu zīdaini… Grūti saprast šo situāciju,” saka „ziedot.lv” pārstāve Ilze Ošāne.
Par notikušo labi informēts ir Rīgas mērs Nils Ušakovs no „Saskaņas centra”. Sieviete līdz ģimenes konfliktam esot dzīvojusi kopā ar vecvecākiem dzīvoklī Rīgā, kur viņa bijusi arī deklarēta. Ušakovs krietnu kritikas devu velta sociālā dienesta darbiniecei, kura ar bez pajumtes palikušo māmiņu runājusi.„Krīzes centri taču tieši tam domāti, ja tev ir ģimenes rakstura problēmas, ja mamma ar bērnu palikusi uz ielas – tev ir jāsaņem palīdzība. Dienesta izmeklēšana parādīs, kas notiek ar konkrētiem darbiniekiem, bet kopumā – naudas vajadzēs vairāk,” saka Ušakovs.
Ušakovs uzsver, ka
šis gadījums arī iezīmē jaunu tendenci, ar kuru pašvaldībai nu būs jātiek galā. Proti, krīzes centros šogad dubultojies klientu skaits, sasniedzot aptuveni 800 cilvēku. Ir audzis no ģimenēm izņemto bērnu skaits. Iedalot līdzekļus krīzes centriem, pašvaldība ar šādu jaunu tendenci neesot rēķinājusies, norāda Rīgas mērs.
Dienesta izmeklēšanu šajā lietā veic Rīgas domes Labklājības departaments. Par pirmajiem secinājumiem stāsta departamenta pārstāve Sarmīte Grope:
„Sanākušo institūciju pārstāvji atzina, ka nekādā gadījumā sieviete ar bērnu uz ielas palikt nedrīkstēja, tāpēc nedēļas laikā notiks izmeklēšana un vērtēta katra darbinieka rīcība.”
Domes pārstāve arī atgādina, ka krīžu centri nav vienīgais risinājums, ja sieviete ar bērnu nonāk uz ielas. Ir arī alternatīvas, piemēram, sociālās aprūpes centrs vai īslaicīgās mītnes.
Vai arī pats Rīgas sociālais dienests uzskata, ka pieļāvis pārkāpumu? Dienesta vadītājs Ervīns Alksnis to atturējās komentēt. Uz šo jautājumu varēšot atbildēt nedēļas beigās.
Valsts Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa Latvijas Radio citē Bērnu tiesību aizsardzības likumu, kas skaidri pasaka: jebkuram bērnam pašvaldībā ir tiesības uz pajumti, siltumu, apģērbu un uzturu.
„Neatkarīgi no tā, kādu apstākļu dēļ ir iznācis, ka bērns un māmiņa ir palikuši gan bez pajumtes, gan bez visa pārējā, vispirms pienākums ir noskaidrot, nevis kāpēc tas ir noticis un ko kādam vajadzēja darīt, bet gādāt par steidzamu palīdzību un pēc tam par visu pārējo,” skaidroja Rieksta-Riekstiņa. Viņa arī piebilda, ka neatkarīgi no tā, no kuras pašvaldības bērns nāk, palīdzība jāsniedz tur, kur bērns atrodas. Turklāt tas ir tieši pašvaldību, nevis labdarības organizāciju pienākums.
