Larisa Benne neslēpj to, ka Alsviķu arodskolā ir gados visvecākā audzēkne. Un tāds arī ir šīs skolas piedāvājums, ja radušās veselības problēmas un nepieciešams no jauna apgūt arodu, tad mācīties var arī tad, kad skolas vecums aiz muguras. Larisa atzīst, arī viņu baida apvienošana: „Jo kā es iejutīšos, kā mums saka, ka būs pie Smiltenes, jo tur taču iet līdzi parastā vidusskolas programma. Es skolu beidzu 1974.gadā, te tomēr ir tā atvieglotā programma.”
Savukārt Rita Garanča, kura Alsviķos apgūst teksta redaktora arodu, stāsta, ka skolu izvēlējusies, jo te mācīties var cilvēki ar īpašām vajadzībām. „Šeit piedāvā [mācības] 1., 2., 3.grupas invalīdiem, tāpēc es atnācu. Šeit ir arī liels atbalsts no skolotājiem,” saka Rita.
Un to, ka skolā ir paveikts daudz, lai te varētu mācīties cilvēki ar īpašām vajadzībām, uzsver direktores vietniece sociālās rehabilitācijas jomā Astrīda Bētere: „Ir dienesta viesnīcas skolotāji, kas ir trīs, ir trīs auklītes, kuras ir kopā visu diennakti ar audzēkņiem, tur ir medicīniskais personāls. Neslēpsim galvu smiltīs un netēlosim, ka mums sabiedrībā šādu ļaužu nav! Viņš, pirmkārt, līdz tam lielajam centram neaizies, tad šī skola viņam ir kā mājas. Un pievienojot, pieliekot kādam klāt, mēs ļoti labi zinām, kas notiek…”
Līdz pagājušā gada nogalei Alsviķos bija pārliecība, ka krasas pārmaiņas tos neskars, jo, kā stāsta direktora vietniece Inita Kokarēviča, vēl augustā bija solījumi, ka skola ir īpaša un to neapvienos. „Pēkšņi mēs uzzinājām, ka mūsu skolu vēlas pievienot Profesionālās izglītības kompetences centram, pamatojums it kā nav saprotams, jo šiem centriem ir obligāta vidējā izglītība, bet mums šādas izglītības nav, ir tikai arodapmācība,” stāsta Kokarēviča.
Nozares ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece Inta Šusta skaidro, ka dokuments, uz kuru atsaucas skolā un kur solīta it kā patstāvība, ir tikai informatīvais ziņojums, bet situācija jau mainās. „Ņemot vērā, ka Latvijā ir jābūt iekļaujošajai izglītībai, mums nav segregētās skolas un tas nebūtu arī labi kopējai sabiedrībai, līdz ar to tas attiecas arī uz šo mācību iestādi.” Viņa arī apliecina, ka skola Alsviķos saglabāsies.
Alūksnes novada pašvaldības vadītājs Arturs Dukulis gan ir neizpratnē, kāpēc šāds novadam svarīgs jautājums, kas skar ap 60 darba vietām, tiek risināts aizmuguriski, savlaicīgi neinformējot ne skolu, ne pašvaldību. „Es vēl nekur neesmu redzējis, ka kāda filiāle būtu pāraugusi par patstāvīgu vienību, parasti tās filiāles ir tās, ar kurām piesedz reformu, lai pēc zināma laika no viņām tiktu vaļā. Mēs uzskatām - no ministrijas puses tas ir nepareizi, jo nedrīkst tādus jautājumus risināt, tā teikt, caur sētas durvīm,” norāda Dukulis .
Šonedēļ Izglītības un zinātnes ministrijā paredzēta darba tikšanās ar Alsviķu arodskolas un Alūksnes novada vadību, lai skaidrotu skolas turpmāko likteni.
