Pastiprinās prasības latviešu valodas mācībām mazākumtautību bērnudārzos

Mazākumtautību pirmsskolas izglītības programmās paredzēts pastiprināt prasības latviešu valodas apguvei. Tā iecerējusi Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kura otrdien, 17.aprīlī, informēja par jauno pirmsskolas izglītības vadlīniju ieviešanu.

Jaunajās pirmsskolas vadlīnijās paredzēts noteikt, ka rotaļnodarbībās saziņas līdzeklim turpmāk jābūt latviešu valodai, izņemot rotaļnodarbības mazākumtautības valodas apguvei. Piecgadniekiem jāprot latviski atbildēt uz jautājumiem par redzēto un dzirdēto, kā arī iesaistīties sarunā par tematiem, kas saistīti ar ikdienu.

Plānots, ka latviešu valodas apguve pirmsskolā jāsekmē katru dienu, lai sākot mācības pamatskolā būtu vieglāka pāreja uz skološanos valsts valodā.

Valsts izglītības satura centra direktors Guntars CatlaksZane Mače

    “Sagatavošanās valsts valodas izmantošanai mācību saturā ir ļoti būtisks uzdevums vadlīniju tekstā, domājot par mazākumtautību izglītības programmām. Esam formulējuši prasības, kas, mūsuprāt, ir atbilstošs šim tālākajam dzīves gājienam,” norādīja Valsts izglītības satura centra direktors Guntars Catlaks.

    Bērnudārza audzinātāja Anastasija Kuzņecova stāsta, ka mazākumtautību bērni ātri pieņem spēles noteikumus: “Nav tur nekā sarežģīta pateikt bērnam – tagad mēs veidosim bumbiņu vai tagad mēs zīmēsim, paņem otiņu, atnes man ķemmi un mēs ķemmēsim matus. Vienreiz tu pārtulko, otrreiz tu pārtulko, trešoreiz bērns jau saprot, ka laikam tas bija ar to ķemmi saistīts. Kad tas ir no pašas mazotnes, viņi pieņem, ka šeit tā tas notiek.”

    Vadlīnijas pirmsskolu izglītības iestādēm vēl jāapstiprina valdībai.

    KONTEKSTS: 

    Saeima 22.martā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz vispārējās vidējās izglītības ieguvi tikai latviešu valodā, procesu noslēdzot 2021./2022. mācību gadā. 

    Grozījumu skatīšanas laikā pret tiem notika vairāki protesti, bet vēlāk “Saskaņas” deputāti vērsās pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt iecerētās izmaiņas. Tomēr prezidents izsludināja grozījumus.

    Izmaiņas paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni 12.klasē tikai valsts valodā notiks jau no 2017./2018.mācību gada, bet pārējie valsts pārbaudījumi no 2018./2019.mācību gada. Savukārt 9.klašu beidzēji valsts pārbaudījumus tikai valsts valodā kārtos, sākot ar 2019./2020.mācību gadu.

    Grozījumi Izglītības likumā paredz noteikt, ka 1.-6. klašu posmā mazākumtautību izglītības programmās mācību satura apguve valsts valodā tiek nodrošināta ne mazāk kā 50% apjomā, bet 7.-9. klašu posmā - ne mazāk kā 80% apjomā no kopējās mācību stundu slodzes mācību gadā.

    Savukārt 10., 11. un 12.klašu skolēni no 2021./22.mācību gada visus mācību priekšmetus, izņemot svešvalodas, apgūs valsts valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti