Attiecībā uz valsts centieniem atgūt alimentu nemaksātāju uzkrāto, tiešām ievērojamo parādu par lūzuma punktu uzskatāms 2017. gads, kad pret parādniekiem ieviesa dažādas sankcijas – publisko alimentu nemaksātāju reģistru, kā arī liegumu vadīt automašīnu.
Kopš tā brīža atgūto līdzekļu apmērs ievērojami audzis, 2018. gadā sasniedzot nepilnus 8 miljonus eiro. Tas ir teju divreiz vairāk nekā 2016. gadā, un pozitīvā tendence turpinās.
“Pirmajos trīs mēnešos šogad jau par pusotru miljonu regresā vairāk nekā pagājušā gada pirmajos trīs mēnešos,” atklāja Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis.
Īpaši efektīvs izrādījies Saeimas noteiktais aizliegums alimentu nemaksātājiem vadīt auto.
Gada un trīs mēnešu laikā bez tiesībām palikuši 440 autovadītāji.
“Pārējie parādnieki, kurus mēs uzrunājam, aktīvi sāk maksāt līdzekļus, mums praksē pat ir bijuši gadījumi, kad atnāca parādnieks slēgt ar mums vienošanos, jo policija viņu ir apturējusi un izsēdinājusi no mašīnas, un viņš grib sakārtot šīs tiesības, un šī ziņa izplatās,” stāstīja Līcītis.
Alimentu nemaksātājiem var piemērot arī aizliegumu vadīt kuģi, bet līdz šim brīdim nav konstatēts neviens parādnieks, kam piederētu kuģa tiesības.
Par spīti pozitīvajai tendencei parāda atgūšanā, alimentu nemaksātāju kopējais parāds valstij turpina augt.
Trīs gadu laikā tas ir teju dubultojies un pērn kopā ar procentiem sasniedza teju 300 miljonus eiro.
Ministrijā skaidro, ka līdz ar sankcijām alimentu nemaksātājiem 2017. gadā arī atvieglota kārtība, kā pieteikties valsts garantētajiem uzturlīdzekļiem – vairs nav nepieciešams tiesas spriedums. Attiecīgi strauji audzis arī pieteikumu skaits – pērn valsts uzturlīdzekļus nodrošinājusi par 10 000 bērnu vairāk nekā 2016.gadā pirms grozījumiem.
Tagad tiek meklēti jauni veidi, kā aizsniegties līdz nemaksātājiem, jo autovadītāja tiesības ir tikai nepilnai ceturtdaļai parādnieku. Arvien biežāk alimentu nemaksātājus mēģina saukt pie kriminālatbildības. Tas, iespējams, ja parādnieks negūst legālus ienākumus, bet nav arī reģistrējies kā bezdarbnieks.
“Pēdējo 5 mēnešu laikā mēs esam vairāk nekā 400 iesniegumus nosūtījuši īsā periodā policijai, lai uzsāk kriminālprocesu, un pirmie iesniegumi jau vainagojušies ar notiesājošiem spriedumiem, un mēs redzam, ka pārsvarā tiek piemērots piespiedu darbs, kas ir visloģiskākais,” stāstīja Līcītis.
Tieslietu ministrijā gan skaidroja, ka līdz šim alimentu nemaksātāju vainu pierādīt bijis grūti, jo bijis jāvērtē virkne subjektīvu apstākļu. Tagad plānots sistēmu maksimāli vienkāršot.
“Paskatās kritērijus – bezdarbnieks viņš nav, invalīds viņš nav, tātad skaidrs, viņu var saukt pie kriminālatbildības. Galvenais, lai viņi darbotos preventīvi, mums nav svarīgākais, lai viņš reāli tiktu sodīts, lai viņam tiktu piemērota kriminālatbildība, bet tajā brīdī, kad viņš visu šo informāciju dzird un redz, ka viņam tas draud, ir svarīgi, lai viņš sāktu maksāt,” skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Sindija Šube.
Uzturlīdzekļu nemaksātājus plānots arī motivēt. No šī gada jūlija visa valstij atmaksātā nauda aizies parāda pamatsummas segšanai.
Tiem, kas divu gadu laikā atdos visu pamatparādu, procentus dzēsīs.
Tāpat no jūlija alimentu nemaksātājiem vairs nedrīkstēs piederēt šaujamieroči, un izstrādē ir grozījumi, kas uzturlīdzekļu parādniekiem liegtu spēlēt azartspēles un ņemt ātros kredītus.
