Jautāts, vai tas, ka Tieslietu un Finanšu ministrijas saskaņojušas likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, ir pietiekams pamats, lai valdība varētu lemt par Rīgas domes atlaišanu, Pastars atbildēja apstiprinoši. "Jo šīs ministrijas vienmēr ir bijušas ļoti kritiskas pret jebkādiem iesniegtiem tiesību aktu projektiem. Un, ja tās šo dokumentu ir saskaņojušas, tā jau ir liela kvalitātes zīme šim dokumentam, bet premjers lemj par to, vai viņam ir vajadzīga vēl kāda papildu pārliecība, papildu dokumenti. Tas, protams, nekad par sliktu nenāk - nomērīt trīs reizes, nevis skriet vienreiz."
Pārskatot VARAM likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, secināms, ka ministrija ar to mēģinājusi celt tiesiskuma latiņu pašvaldībās, atzina Pastars. "Varbūt tas nav bijis pietiekami ierasti pašvaldību darbā, un varbūt tāpēc arī šis likumprojekts saskaras ar šādu kritiku."
Taujāts, vai no juridiskās kvalitātes viedokļa likumprojektam nav nepilnību, Pastars teica, ka nevēlētos konsultēt vienu vai otru pusi, taču abām pusēm esot savi argumenti.
"Es teiktu, ka tas [likumprojekts] ir pietiekams, lai sāktu diskusiju.
Es noteikti gribētu teikt, ka dažu roku dzelžu uzlikšana dažām amatpersonām nav pamats pašvaldības atlaišanai. Svarīgi ir parādīt sistemātiskos pārkāpumus.
Un lielā mērā likumdevējs ir tas, kurš dod vērtējumu, vai, viņaprāt, šo pārkāpumu būtiskums ir tik liels, lai lemtu par vēlētas institūcijas atlaišanu. (..) Valdība var vērtēt un meklēt papildu atzinumus, bet valdība nedrīkstētu nepamatoti kavēt likumdevēju no jebkāda lēmuma pieņemšanas, jo tikpat labi likumdevējs var pateikt, ka viņš tomēr nevēlas šo domi atlaist, jo tam nav pietiekama pamata," skaidroja Pastars.
Viņš piekrīt izskanējušajiem argumentiem, ka Rīgas domes atlaišanas likuma pieņemšanas gadījumā Saeimai būtu jāievēro konsekvence un jāatlaiž arī citu pašvaldību domes, kurās ir līdzīgas problēmas kā galvaspilsētā.
"Ja valsts izvirza šādu latiņu vienai pašvaldībai, (..) tad tai būtu jābūt konsekventai rīcībai, nevis politiski aktuālam notikumam vienam gadījumam," izteicās eksperts.
KONTEKSTS:
Līdz ar korupcijas skandālu pašvaldības uzņēmumā “Rīgas satiksme”, kur ir aizdomas par kukuļošanu trīs vērienīgos iepirkumos, atlūgumus iesnieguši visi pieci uzņēmuma valdes locekļi. Tāpat no amata atkāpās Rīgas vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”).
Savukārt saglabāt amatu izdevies Rīgas mēram Nilam Ušakovam ("Saskaņa"). Taču Nacionālās apvienības (NA) kongress uzdeva apvienības biedram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam virzīt lēmumu par Rīgas domes atlaišanu. Gerhards likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu valdībā iesniedza 17.decembrī.
Pretēji vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra aicinājumam un Saeimas vairākuma atbalstam Ministru kabinets otrdien, 18. decembrī, tomēr neskatīja likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzsvēra, ka NA vadītās VARAM sagatavotajam likumprojektam nepieciešams juridisks izvērtējums.
