Zaļenieku pagastā, līdzīgi kā citviet Zemgalē, izsalušo ziemāju dēļ nācās pārsēt līdz pat 80% no graudaugu sējumiem. Zemnieki sēju uzsāka agri, bet tagad ar bažām raugās uz laukiem, kas lietus lāses nav redzējuši kopš 10.aprīļa. Ja nedēļu vēl nebūs lietus, tad zemnieki ražu negarantē.
Agronoms Oskars Balodis stāsta un rāda, kādu postu sausums nodarījis mālainajai augsnei un mazajiem stādiņiem: „Bieza garoza kā vāks izveidojusies, augs netiek pa plaisām ārā... Samocīti, saliekušies tie augi smagākās augsnēs, re, šis – nekā nebūs... Sēšana veikta agri, aprīļa sākumā. Smagākās augsnes ir Zaļenieku un Glūdas pagastos, kur izveidojusies augsnes garoza, kas traucē augiem sadīgt.”
Lietus atmiekšķētu māla garozu un ļautu asniņiem izlīst no zemes. Vietām jau tie izlīduši, dažs kviešu lauks izdzīvos, lai arī raža būs mazāka, saka agronoms. Citviet Latvijā ir labāka situācija.
„Citos reģionos sēšana uzsākta vēlāk, daži lauki ir ļoti labi. Bet augsne ātri žūst, sējumi gaida lietu, lai sadīgtu, bet vistrakāk ir Zemgalē, kur dīgšana ir nevienmērīga. Zemnieki cerības neatmet. Tas, kas cerēts, neiznāks, bet šeit būs, tikai jānosargā pret kaitēkļiem, bet grūtības ir zemniekam, šis gads smags,” saka Balodis.
Jau ziņots, ka Zemgalē, kur 2012.gadā bija vislielākās graudu ražas, šogad zemniekiem lielus zaudējumus radījusi izsalušo ziemāju pārsēšana. Izmaksas bijušas ap 100 eiro uz vienu hektāru, un to zemnieki veica par saviem līdzekļiem, nesagaidot kompensācijas no valsts vai Eiropas Savienības fondiem. Ja sausums turpināsies, būs lauki, kurus nāksies pārsēt otru reizi.
