Autortiesību bezgalības balvas pasniedz autoriem, kuru darbi iepriekšējā gadā izmantoti visvairāk un visdažādākajos veidos jeb medijos - publiski izpildīti, pārraidīti televīzijā vai radio, publicēti, reproducēti mehāniskajā ierakstā, kinofilmās, teātra izrādēs un citās platformās. Apkopotie dati par 2016. gadu autoru biedrībai AKKA/LAA ļāvuši izvirzīti 13 darbus, kuru radītāji saņems balvas, stāsta biedrības pārstāve Ieva Kolmane:
"Lai pārskats būtu pēc iespējas objektīvāks, mēs skatāmies arī pa darba veidiem. Parasti balvām izvirzīts kaut kas no mūzikas, literatūras, teātra dzīves, filmām, gleznām, fotogrāfijām un pēdējos gados arī no dejām. Ilgtermiņā dažreiz notiek brīnumi, proti, tāds darbs, kas senāk tapis, pēkšņi kādā gadā kļūst par vairāk izmantoto darbu. Rodas arī jauni dažādu darbu izmantojumu veidi, kas senāk nav bijuši, un par to arī ir šī bezgalības balva – cik bezgalīga var būt viena darba dzīve."
Balvu saņēmēju vidū šogad ir režisors Jānis Streičs, - par kinofilmu ‘’Limuzīns Jāņu nakts krāsā’’, rakstniece Inga Ābele - par romānu ‘’Klūgu mūks’’, rakstnieks Jānis Joņevs saņems balvu par romānu ''Jelgava '94'', dramaturģe Rita Missūne - par lugu ‘’Dāvana tantei’’, fotogrāfs Gvido Kajons, kura fotogrāfijas izmantotas izrādēs, grāmatās, televīzijā ne vien Latvijā, bet arī citās valstīs.
Plašāk vēl par citiem balvu saņēmējiem papildina Kolmane:
"Arī Džemmas Skulmes darbi no vairākām personālizstādēm turpina dzīvi reprodukcijās, tās nonāk savukārt grāmatās, tāpat glezna var parādīties televīzijā kā filmas daļa. Mūzikas jomā savukārt arī 2016. gadā biežāk izmantota Aminatas Eirovīzijas dziesma."
Autortiesību bezgalības balvas pasniedz kopš 1999.gada, un ir autori, kas tās saņem regulāri, jo viņu darbi ir pieprasīti teju ik gadu un aizvien jaunos izmantošanas žanros. To vidū Mārtiņš Brauns un dzejniece Māra Zālīte - par dziesmu "Veltījums".