ĪSUMĀ:
- Pašlaik mediķiem pietiek individuālo aizsardzības līdzekļu.
- Slimnīcās lielus uzkrājumus nespēj veidot, jo nepietiek naudas.
- NMPD mediķi taupa individuālos aizsardzības līdzekļus.
- NMPD vadītāja norādīja uz bažām par iespējamiem pārrāvumiem piegādēs.
- Bažas par iespējamiem pārrāvumiem ir arī citur Eiropā.
Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs pastāstīja, ka slimnīcās nelielas rezerves ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem mediķiem ir, bet vidēji rezerve ir mēnesim, ne vairāk. Tas tāpēc, ka slimnīcas šīs preces iepērk par saviem līdzekļiem un pēc tam saņem kompensāciju no valsts. Individuālie aizsardzības līdzekļi ir dārgi, un nevienai slimnīcai nav pa kabatai turēt rezerves trīs mēnešiem.
“Slimnīcu vadītāji jau domā uz priekšu paši. Tas ir diezgan operatīvs pasākums. Ja tiek izlietots, tad uzreiz arī mēģina iepirkt. Katrā slimnīcā monitorings notiek un uzskaite notiek. Pēc tam tiek veikts iepirkums. Bet problēma ir ar piegādātājiem, jo tie ne vienmēr var laikā piegādāt, un arī tas, ka slimnīcām ir jāmaksā no saviem līdzekļiem.
Naudas trūkums ir viens no būtiskajiem faktoriem,
jo nav brīvu līdzekļu laikā, kad daļēji tiek samazināts arī pakalpojuma apjoms, tiek slēgtas nodaļas, lai rezervētu prasītos 15% brīvu gultu. Protams, arī ienākumi samazinās,” stāstīja Kalējs.
Kopumā sistēmu, ka slimnīcas pašas iepērk individuālos aizsardzības līdzekļus saviem darbiniekiem, Jevgēņijs Kalējs vērtē pozitīvi. Tomēr Covid-19 izplatība aizvien pieaug. Arī vajadzības pēc individuāliem aizsardzības līdzekļiem pieaug.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku Rīgas reģiona arodorganizācijas vadītājs Genādijs Rusanovs pastāstīja, ka brigādes mediķiem individuālo aizsardzības līdzekļu netrūkst. Protams, ir jātaupa.
“Ekonomējam, protams, bet tā, ka uz izsaukumu būtu jābrauc ar marles sejas apsējiem, – tā vēl nav. Ja pandēmijas sākumā mēs uz visiem paaugstinātas temperatūras izsaukumiem braucām kombinezonos, tad tagad mēs aktīvāk šķirojam. Ja ir zināms, ka pacients ir slims ar Covid-19 un izsaukumu piesaka ģimenes ārsts, tad mēs velkam kombinezonus. Ja ir tikai aizdomas par Covid-19, tad mums ir divi varianti – nav kombinezons, bet virsvalks, arī lietusmētelis. Aizsargāti jebkurā gadījumā mēs esam,” stāstīja Rusanovs.
Viņš gan norādīja – lai arī pagaidām situācija ir stabila, nevar zināt, kas būs tālāk.
“Jo tagad valsts cīnās, lai varētu no ražotājiem iepirkt individuālos aizsardzības līdzekļus. Jau valstiskā līmenī. Kurš vairāk maksās, vairāk dabūs,” uzsvēra Rusanovs.
Bērnu klīniskās universitātes valdes priekšsēdētājs Valts Ābols Latvijas Radio norādīja, ka, lai arī individuālo aizsardzības līdzekļu patēriņš pēdējā laikā ir pieaudzis, tie ir pietiekamā daudzumā. Situācija tiek uzraudzīta un iepirkumi organizēti savlaicīgi.
Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule stāstīja, ka uz šo brīdi un tuvākajām divām, trim nedēļām dienestam pietiek visās aizsardzības līdzekļu pozīcijās. Tomēr, pieaugot saslimstībai, palielinās arī bažas, vai aizsardzības līdzekļu iepirkšanā nebūs pārrāvumi.
“Tādas bažas pastāv jau kopš šī gada sākuma.
Ja vasarā varēja nedaudz uzelpot, tad tagad ir ļoti sarežģīti iegādāties un noteiktos termiņos saņemt atsevišķas individuālo aizsardzības līdzekļu pozīcijas, bet tā nav unikāla Latvijas problēma.
Ar tādām problēmām saskaras arī citas Eiropas valstis. Regulāri tiek pieprasīta starptautiska palīdzība dažādu individuālo aizsardzības līdzekļu piegādēs atsevišķās valstīs, kur saslimstības līmenis ir ļoti augsts. Un pat ļoti attīstītās valstīs. Tas nav saistīs ar kādu gatavību vai nevēlēšanos iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus,” stāstīja Cipule.
Viņa uzsvēra, ka Covid-19 izplatība skar visu pasauli. Protams, ražotāji kopš pavasara ir reaģējuši un jaudas palielinājuši, bet teikt, ka neviens par individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkšanās problēmām neuztraucas, būtu melots.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība 6. novembrī nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi.
