Dienas ziņas

Pašvaldību reforma tuvojas Saeimai

Dienas ziņas

Vecumniekos apkure kļūs par 28% dārgākai

Diskutē par latvisko identitāti

Pasaules latviešu kultūras konferencē akcentē latvisko identitāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Cēsīs aizvadīta pasaules latviešu kultūras konference. Tajā tika akcentēta latviskā identitāte, Dziesmu svētku tradīcijas ārvalstīs, kā arī valodas, mūzikas un mākslas nozīme ārzemēs dzīvojošajiem.   

Pasaules latviešu kultūras konference norisinās jau trešo reizi. Šāda mēroga konference, kurā piedalās apmēram 200 dalībnieku no vismaz 11 dažādām valstīm, norisinās līdzīgi kā Dziesmu svētki – reizi piecos gados. Šoreiz atšķirībā no citām - paneļdiskusiju veidā, runājot par kultūras nozīmi ārzemju latviešu vidū.

“Tā brīnišķīgā lieta, kas ir kultūrai un nav citiem, – kultūra iet pāri robežām un pāri valodām. Kā jau tas ir pierādījies gadu desmitiem ārpus Latvijas, tieši kultūra ir bijusi tā, kas satur visus kopā,” uzsvēra Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēde Kristīne Saulīte. 

Šo būšanu kopā akcentēja arī latviešu Dziesmu svētku Kanādā rīcības komitejas priekšsēdis Juris Ķeniņš. Viņš arī atminējās pēdējos Dziesmu svētkus Kanādā, kas bija vieni no lielākajiem dziesmu svētkiem ārvalstīs.

“Šeit latvieši vienkārši varēja izjust to kopības sajūtu, ka mēs beigu beigās visi, rokās sadevušies, dziedājām “Pūt vējiņi!”. Man pat tagad nāk asaras, par to domājot. Tas, atbildot uz jautājumu – kāpēc mēs to darām. Tāpēc mēs to darām!

Lai mēs justos tā, ka mēs, lai kur mēs esam pasaulē, mēs esam latvieši tomēr,”  uzsvēra XV Latviešu dziesmu un deju svētku Kanādā rīcības komitejas priekšsēdis Juris Ķeniņš.

Tāpat latvisko identitāti izjūt arī tie latvieši, kas ir jau dzimuši ārvalstīs. Viena no tiem ir arī Krisīte Skare, kura dzīvo ASV. Viņa atcerējās, ka par Latviju un šo kultūru ir stāstījusi viņas omīte, ar kuru kopā ir dziedājusi latviešu dziesmas. Tagad viņa pati vada Bostonas latviešu kori un ir mākslinieciskā vadītāja gaidāmajiem XV Dziesmu svētkiem ASV.

“Pirmie dziesmu svētki, kad es arī pirmo reizi biju Latvijā, bija 1990. gadā. Tad man bija astoņi gadi, un es jau tad sapratu, cik tas ir svarīgi un cik tas ir nozīmīgi ne tikai man, bet arī tautai,” atzina XV Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ASV mūzikas nozares mākslinieciskā vadītāja Krisīte Skare.

Savukārt komponiste Ella Mačēna ir dzimusi Austrālijā, arī viņa savas latviskās saknes jūt, pateicoties saviem vecākiem un vecvecākiem, kas viņai ir stāstījuši par latviešu kultūru.

“Es dziedu, es dejoju, es komponēju, es rakstu vārdus un mūziku. Līdz ar to man šķiet, ka tad, kad man prasa, vai es esmu austrāliete vai latviete, tas man ir darīšanas vārds. Es pilnīgi ticu tam, ka es esmu latviete tajā darīšanas veidā, arī dzīvojot Austrālijā,” atzina Mačēna.

Pasaules latviešu kultūras konferences galvenie organizatori ir Pasaules Brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Kultūras ministriju un Cēsu pilsētas domi.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti