De Facto

De Facto

De Facto

Advokāti masveidā atsakās no maksātnespējas administratora sertifikātiem

Slimnīcām ar zemāku aprūpes kvalitāti iesaka dot mazāk naudas

Pasaules Banka iesaka slimnīcām ar zemāku aprūpes kvalitāti dot mazāk naudas

Desmitiem cilvēku, visticamāk, būtu varējuši nodzīvot garāku mūžu, ja vien būtu nonākuši augstāka līmeņa slimnīcā. Pasaules bankas ekspertu pētījuma darba versija par veselības aprūpi Latvijā atklāj neglaimojošu ainu mazākajās slimnīcās, un pētnieki iesaka tām dot mazāk naudas, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”. 

Ekspertu ieteikumus ņems vērā, veidojot jauno slimnīcu un to pakalpojumu tīklu. Tas, visticamāk, nozīmēs arī to, ka slimnīcām, kurās aprūpes kvalitāte ir zemāka, varētu piešķirt mazāk naudas.

Vismaz sešdesmit kardioloģijas pacientu būtu nodzīvojuši garāku mūžu, ja vien viņus būtu operējis cits ķirurgs. Tāds, kurš šo darbu ikdienā veic biežāk. Tāpat var teikt par vēl vismaz 43 pacientiem, kuri nomiruši slimnīcās pēc zarnu vēža operācijas. Šīs nāves slimnīcās bija novēršamas, secinājuši Pasaules Bankas eksperti, kas pētījuši un likuši kopā dažādu reģistru datus par trīs gadu periodu no 2012. līdz 2014.gadam.

“Es teiktu – tā parāda to reālo ainu, kas mums patiktu vai nepatiktu, tas ir skats no malas, pilnīgi neatkarīgs skats,” saka Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Kārlis Ketners.

Pārmetumu sitieni vairāk trāpījuši pa slimnīcām, kurās ir augsti mirstības rādītāji, bet no kurām līdz kardioloģijas centram var aizbraukt nepilnas stundas laikā. Tas pētnieku ieskatā nozīmēja – pastāvēja iespēja šos pacientus pārvest. Tās ir slimnīcas Jūrmalā, Jelgavā, Ogrē un Tukumā.

Jūrmalas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš: “Tie ir pacienti, kuri nenonāk līdz tam [kardioloģijas] centram, viņi nonāk šeit galēji smagā stāvoklī.  Tādi pacienti mums ir. Viņu nav daudz, bet procentuāli viņi visi ir smagi.”

Līdzīgi skarbi secinājumi ir arī par veiktajām zarnu vēža operācijām ārpus lielākajām slimnīcām. Tukuma slimnīcā teic, ka, pat saprotot, kas slēpjas aiz simptomiem, ne vienmēr ir iespējams pacientu pārvest uz citu slimnīcu, un tas neesot tikai ceļā pavadāmā laika jautājums.

Tukuma slimnīcas Ķirurģijas nodaļas vadītājs Guntis Krūze: “Kad reālajā dzīvē vajag pārvest, dabūt tur, kur vajadzētu, sākas atrunas un futbolēšana. Un, ja tas slimnieks ir slimnīcā pa durvīm iekšā, tad dabūt viņu uz citu vietu ir ļoti liela problēma.”

Nereti pacienti jau paši mēģina nonākt kādā konkrētā slimnīcā vai pie konkrēta ārsta, cerot uz labāku atlabšanu. Un ekspertu veiktā datu analīze par dzīvošanas ilgumu, piemēram, pēc Latvijā izplatītā krūts vēža operācijas, apliecina šādu centienu pamatotību. Tā pacientam, kurš ārstēts Rīgas Austrumu slimnīcā, Stradiņa slimnīcā vai Daugavpils reģionālajā slimnīcā, ir daudz lielākas viena gada izdzīvošanas izredzes nekā Piejūras slimnīcas pacientiem Liepājā, secināja eksperti.

“Mums ir pavisam cita versija, un man grūti spriest, no kā viņi šos secinājumus ir izdarījuši,” saka Piejūras slimnīcas valdes priekšsēdētājs Aigars Puks.

“Un mūsu rīcībā nav informācijas, ka kāds mūsu dēļ, mūsu operāciju personāla vai ķirurga dēļ vai sliktas veselības aprūpes dēļ būtu miris vispār.  Mums ir informācija, ka mūsu pacienti pēc krūts dziedzera operācijām dzīvo ilgi un laimīgi,” saka Puks.

Iespējams, slimnīca nav sekojusi līdzi tam, kas notiek ar viņu pacientiem pēc izrakstīšanas, savukārt pētnieki skatījušies uz ārstniecības rezultātiem ilgākā periodā.

Pētījuma pasūtītāji uzskata, ka, pat ja pētījuma saturs tiks koriģēts, tas ir vērtīgs datu materiāls, lai strādātu tālāk pie kvalitātes kritērijiem. Tas nozīmēs, ka dažās slimnīcās vairs neveiks kādu no operācijām, bet, piemēram, klīniskajām universitāšu slimnīcām slodze, visticamāk, būs lielāka.

“Pētījums ļoti labi parāda, uz ko mums būtu jāiet, ja viņš tiks apstiprināts, kādi ir virzieni, kur domāt, lai pacientam sniegtu ātrāku, efektīvāku aprūpi un ar mazāku risku ārstēšanā. (..) Attiecībā uz onkoloģiju – es domāju, ka šī jaunā koncepcija viesīs skaidrību, kādā veidā tiks plānotas operācijas. Būs vēl viens Pasaules Bankas pētījums par plānošanu, un tad, saliekot kopā, mēs varam veidot jauno struktūru un principus – kā un kurā vietā sniegt pakalpojumu,” saka Veselības inspekcijas vadītājas vietnieks Ainārs Čivčs.

Paredzams, ka šis pētījums vēl raisīs pamatīgas diskusijas. Slimnīcu pārstāvji ir neapmierināti, ka secinājumu izdarīšanai izmantoti tikai reģistros pieejamie dati, bet pie viņiem uz vietas neviens nav bijis, lai noskaidrotu katras slimnīcas īpašo situāciju.

“Veselības ministrijas pozīcija ir tāda, ka visas manipulācijas ir jāveic tur, kur ir pieredze un profesionalitāte, un mākslīgi turēt kvotas tur, kur, iespējams, nav ārstu vai pietiekama kvalitāte – diez vai tas ir nepieciešams. Nesasaistot to šajā mirklī ar kādu konkrētas slimnīcas nosaukumu,” saka Ketners.

Reģionālās slimnīcas neviens būtiski samazināt vai likvidēt negrasās, taču daļa no lokālajām slimnīcām varētu tikt pārvērstas par ilgtermiņa aprūpes slimnīcām vai sociālajām gultām.

Pasaules Bankas pētījumi pasūtīti, lai mērķtiecīgāk izmantotu šī perioda Eiropas fondu līdzekļus. Taču gala dokumenti kavējas. Viens no svarīgākajiem dokumentiem, kas tiek gaidīts, ir  Latvijas veselības aprūpes sistēmas māsterplāns  nākamajiem deviņiem gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti