Aptuveni diennakts ir vajadzīga, lai Brīvības pieminekļa laukumu un apkārtni sagatavotu tik lielam pasākumam, kāds notika 18. novembrī. Torņi ar gaismu un apskaņošanas tehniku, skatuve ar mikrofoniem, skaņu režisora pults un pāri visam vai precīzāk visam pa kājām – vadi.
“Te ir tā komutācija – gan gaismas iekārtas, te iet skaņas iekārtas, te ir video signāli, tātad tas viss kopā. Protams, ka mūsdienās gribam, lai ir dzīvā grupas uzstāšanās; nav labs stils, labais tonis uzstāties uz fonogrammas. Tas uzreiz izveido milzīgu vadu jūkli. Mēs redzam tur ir mikrofonu diezgan daudz, lai kori apskaņotu un tas viss labi skanētu. Un te mēs redzam, ka kabeļu daudzums palielinās ar katru brīdi,” skaidro pasākumu producents Mārcis Gulbis.
Lai nenoslogotu pilsētas elektrības jaudas un izvairītos no neparedzētām situācijām, šādos pasākumos tiek izmantoti elektrības ģeneratori. “Ir vilkts no operas, bet opera ir tālu. Ģeneratori ir tuvāk. Šobrīd tie ģeneratori ir tik tālu, jo mums būs koris un mēs negribam, lai skaņu jebkādā veidā ietekmē ģeneratora skaņa, tāpēc tie ir nolikti mazliet tālāk,” stāsta Gulbis.
Brīvības pieminekļa izgaismošanas projekts paredz sakārtot vidi ap pieminekli. Šobrīd paredzēts, ka katrā pieminekļa pusē būs trīs augsti masti ar gaismekļiem. Līdzās tiem plānots izveidot komunikāciju kanālus ar visiem nepieciešamajiem pieslēgumiem, lai nākotnē pasākumu veidotāji var savu tehniku vienkārši pieslēgt šiem kanāliem un iztikt bez lielajiem vadu mudžekļiem.
“Izveidotu pamatnes, ir sadales tīkli, ir informācijas, ir signāla sadales. Jums ir iespēja atbraukt, uzmontēt, pilsētas centrā kaut ko izbūvēt. Varētu būs sarežģīti, tur varētu būt saskaņošanas lietas, tur var būt komunikācijas, kuras ir jāpārbīda. Visādas tādas tehniskas lietas, kas, skaidrs, ka nav kā piemājas dārziņā uzlikt stabiņus,” norāda “Kompānija NA” gaismu mākslinieks Normunds Bļasāns.
Pieredzējušais producents Mārcis Gulbis gan cer, ka projekta autori, veidojot tehnisko projektu, lūgs padomu pasākumu veidotājiem. “Šobrīd tā komutācija iet pa laukumu. Protams, tas nav tas pats skaistākais, kas var būt. Ja to visu var iegremdēt zem zemes un atvieglot cilvēkiem pārvietošanos, tas ir ļoti labi. Bet cik tas praksē sanāk un cik praksē tas tiešām ir izmantojams… jo ir Rīgā arī tādi objekti, kur šīs kabeļu šahtas ir saliktas, un tās neviens nekad netaisās izmantot, jo tās ir saliktas, neparunājot ar pasākumu rīkotājiem,” saka Gulbis.
11. novembra krastmalā lielo pasākumu laikā vadi izvilkti vēl vairāk – no Rīgas pils līdz pat Akmens tiltam. Bet mūsu cilvēki ir pieklājīgi un pieraduši, smaidot saka Mārcis Gulbis, neviens nesūdzas par kabeļu šahtām, kuras izvietotas pāri ietvēm, lai sargātu vadus.
Ziedot Brīvības pieminekļa izgaismošanai var pa tālruni 90067006 (maksa par zvanu € 1,42), brivibaspiemineklis.lv vai ziedot.lv
