Labdarības organizācijas „Pestīšanas armija” sociālajā centrā Bruņinieku ielā ir pusdienu laiks. Brīvu vietu pie galdiem nav. Gaišajās tīrajās telpās aptuveni trīs desmiti cilvēku pacietīgi gaida, kad viņiem pasniegs pavāru tikko sagatavotu ēdienu.
Sarunai ar Latvijas Radio atsaucas simpātiska 68 gadus veca sieviete. Antonija ir vientuļa pensionāre. Agrāk strādāja par pārdevēju. Tagad pensija nesasniedz pat 300 eiro.
"Mums ir saimnieks, kurš neļāva privatizēt zemi zem mājas. Paskatieties, kādas cenas ir veikalā. Ziemā mums ir ļoti grūti [samaksāt visus rēķinus]. Tagad vēl atnāca papīrs, ka cels siltuma tarifus. Kā var izdzīvot? Cik tad tie pabalsti, tā pensija mums ir?” tā Antonija.
Kopš šī mēneša labdarības organizācijas drīkst saņemt ziedojumā to pārtiku, kurai beidzies minimālais derīguma termiņš, tātad ar norādi "Ieteicams līdz…". Antonija par šādu dāvanu ļoti priecātos.
"Vai, cik es esmu priecīga! Maizīti un kafiju arī paņemšu. Visu, ko dos," saka Antonija.
„Pestīšanas armijas” sociālā centra vadītāja Anita Voznaja, kolīdz uzzināja par likumīgu iespēju saņemt šādu pārtiku ziedojumos, nosūtīja lūgumu tirgotājiem.
"Nu tagad gaidīsim atbildi. Ļoti ceram, ka tas neievilksies vēl ilgāk, bet mēs patiešām saņemsim to palīdzību. Cilvēkiem tas būs ļoti liels atbalsts! Teiksim godīgi, cilvēki redz un zina tās vietas, kur met ārā pārtiku, un viņi to lieto. Protams, viņi paši izvērtē, un tā ir viņu atbildība savu organismu indēt, neindēt, cik ir iztecējis termiņš. Bet cilvēki iet pa tām, piedodiet, miskastēm aiz lielveikaliem un ņem pārtiku, kura ir izmesta. Nu bet tagad vismaz tas būs legāli un nebūs tādā drausmīgā pūstošā stāvoklī - piedodiet, arī tādu meklē [cilvēki], kuriem vispār nav ko ēst. Un lielveikali daudzi arī slēdzot uz atslēgu tās miskastes, jo tiem nav ļauts neko ziedot. Tagad tās durvis ir atvērtas," norāda Voznaja.
Pārtikas produktu klāsts, ko drīkst ziedot pēc minimālā termiņa beigām, ir plašs. Tajā ietilpst, piemēram, tēja, graudaugi, milti, medus, cepumi, maize un daudz kas cits.
"Uz doto brīdi mēs neesam saņēmuši nevienu ziedojumu ar produktiem, kuriem ir beidzies "Ieteicams līdz” termiņš. Šobrīd mums ir plānošanas posms ar lielveikaliem, mēs ar viņiem runājam par veidiem, no kuriem veikaliem, kad, cik daudz mēs varam saņemt, arī no birokrātijas," saka Voznaja.
Pārtikas bankas „Paēdušai Latvijai” vadītāja Agita Kraukle saka – pieprasījums pēc šiem produktiem ir liels. Varētu nodot zupas virtuvēm un dažādot pārtikas pakas.
"Šobrīd mēs paredzam, ka mēs braucam uz veikaliem, savācam produktus un, ja tie nav marķēti, tad mēs marķēsim produktus. Par marķējumu daudz tiek uzdoti jautājumi. Mēs šobrīd domājam, ka vislabākais variants ir melns krusts pāri produktam, īpaši termiņa vietai. Tālāk mēs paredzam, ka mūsu palīdzības saņēmējiem būs iespēja izvēlēties - ņemt vai neņemt šādus produktus," saka Kraukle.
Lielākie tirgotāji veic pārrunas ar organizācijām par pārtikas ziedošanu
Uzņēmuma "Maxima Latvija” kvalitātes un procesu vadības departamenta direktore Dace Grava stāsta – pirmo pārtikas ziedojumu gatavo jūlija beigās. Taču tā nebūs ne tēja, ne kafija – to izpērk tik un tā, vēl jo īpaši ar atlaidēm.
"Pārsvarā mēs pašreiz runājam par maizi, maizes izstrādājumiem, grūbām vai graudaugiem un eļļām. Tās ir tās pārtikas produktu grupas, kas var nonākt labdarībā," norāda Grava.
Lielus šādas pārtikas ziedojuma apjomus nesola veikalu tīkls "Rimi”, stāsta sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.
"”Rimi” veic savu sortimentu plānošanu ar automātikas palīdzību, paredzot pieprasījumu un pārdošanas apjomus. Mūsu uzņēmumā nav tāda sistemātiska un būtiska apjomu noraksta likuma izmaiņās iekļautajām pārtikas grupām. Un šīm pārtikas kategorijas precēm ar "Ieteicams līdz” termiņu, kas jau ir iestājies, mēs varētu ziedot tikai atsevišķos gadījumos un ļoti nelielos apmēros," pauž Ikala.
Šo tendenci arī kopumā apstiprina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova. "Kā man jums paskaidrot, diemžēl vai laimīgā kārtā lielākais šādas pārtikas apjoms, kurai beidzies derīguma termiņš, veidojas ne jau veikalos, ne jau noliktavās, ne jau pie ražotājiem, bet lielākie apjomi nāk no mājsaimniecībām. Mēs esam tie vainīgie - mājsaimnieces, kas ļoti daudz sapērk un pēc tam izmet šos produktus. Tāpēc arī cerēt uz to, ka tagad baigie apjomi nāks no tirdzniecības ziedošanai, tas ir mīts," skaidro Marčenkova.
Speciāliste atgādina, ka izplatīt šādu pārtiku var tikai tās labdarības organizācijas, kas ir reģistrējušās PVD, jo arī šīs pārtikas aprite tiks uzraudzīta saskaņā ar likuma prasībām.
