Šonedēļ Saeimas atbildīgās komisijas diskusijās varētu izšķirties iepakojuma depozīta likuma tālākā virzība, proti, vai tas vēl šajā sezonā nonāks otrajā lasījumā Saeimā. Tiesa, maija beigās vairākas organizācijas, tostarp Pašvaldību savienību un Atkritumu saimniecības uzņēmumu pārstāvji vienojušies veidot paplašināto iepakojuma depozīta sistēmu, kas ietvertu arī piena un sulu iepakojumu, šampūnu pudeles, stikla burkas. Līdz šim apspriesta depozīta sistēma, kas attiektos tikai uz plastmasas un stikla pudelēm un skārdenēm.
Pārtikas un dzērienu ražotāji iebilst, jo uzskata, ka tā nebūtu ekonomiski pamatota, turklāt neeksistē nevienā valstī. Šure norādīja, ka pārtikas uzņēmumi gatavi ieviest depozīta sistēmu maksimāli lētā veidā.
Viņa norādīja uz trim principiem, ko šajā sistēmā vēlas redzēt organizācija:
- Pirmkārt, depozīta sistēmu organizētu bezpeļņas organizācija.
- Otrkārt, tai jābūt centralizētai sistēmai, kas aptvertu visu Latviju.
- Treškārt, tā būtu klasiskā dzērienu iepakojuma sistēma.
Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītājas ieskatā runas par paplašinātu sistēmu ir mēģinājums diskusijas par depozīta sistēmu ievilkt gadiem.