„Lielākoties tā ir mūsu klientu izglītošana par to, kā gatavot ēst, kā gatavot savādāk,” saka Latvijas Samariešu apvienības projekta „Pārtikas banka paēdušai Latvijai” vadītāja Agita Kraukle.
Viņu Latvijas Radio sastop meistarklasē, kurā pavārs Normunds Baranovskis, kurš plašāk pazīstams kā „Rimi” šefpavārs, stāsta un rāda, kā pagatavot maltītes no produktiem, kas visbiežāk iekļauti pārtikas pakās. Parasti tie ir produkti ar ilgu uzglabāšanas termiņu – makaroni, milti, dažādi konservi.
Uz meistarklasi Latvijas Samariešu apvienība aicinājusi savu reģionālo sadarbības partneru pārstāvjus.
Kraukle stāsta: „Saņemot pārtikas paku, cilvēki bieži vien nezina, ko ar viņu darīt. Visvienkāršāk ir novārīt makaronus, pielikt klāt kečupu vai kādu konservu un tas arī viss. Laika gaitā šāda vienveidīga maltīte kļūst nogurdinoša, cilvēki nāk pie mums un saka, ka viņiem gribētos kādus citus produktus. Tas ir viens aspekts. Otrs aspekts ir tas, ka cilvēkiem bieži vien trūkst zināšanu.”
Šādu tendenci novērojusi arī Daina Bardovska, Viļānu bērnu un jauniešu invalīdu biedrības „Saulstariņi” vadītāja. Viņas vadītā organizācija ar Latvijas Samariešu apvienību sadarbojas jau vairākus gadus, ir iesaistīta arī tā dēvēto Eiropas paku nogādāšanā trūkumcietējiem.
„Tā vienveidība, nu jā, ir taisnība. Tajās Eiropas pakās ir tā vienveidība, tur ir makaroni, sausais piens. Cilvēki sūdzas, prasa, ka tas nav garšīgs un tas nav garšīgs,” stāsta Bardovska.
Viņa skaidro, ka līdz šim paši centušies atrast veidus, kā palīdzības saņēmējiem iemācīt pārtikas pakās iekļautos produktus izmantot pilnvērtīgas maltītes pagatavošanai:
„Šos visus gadus mēs to pārrunājam. Paiet akcija, mēs pārrunājam, ko garšīgu no šiem produktiem var pagatavot. Mums ir meistarklases. Eiropai ir tā saucamie papildu pasākumi, un mēs reizēm aicinām pavāru palīgā. Mums ir tāda kafejnīca, kurā ir ļoti jauka pavārīte,un dažkārt mēs viņu uzaicinām un pārrunājam, ko viņa varētu ieteikt, ko no tiem produktiem varētu pagatavot.”
Viļānu biedrība „Saulstariņi” iesaistās ne tikai pārtikas paku nogādāšanā tiem, kam tās nepieciešamas, bet arī piedalās akcijās, kuru laikā tie, kam rocība to atļauj, tiek lūgti ziedot pārtiku trūcīgajiem.
„Cilvēki ir dažādi. Dažādi skatās uz šīm akcijām. Cits saprot, ko nozīmē, ka ģimenei nav iespējas iegādāties pārtiku, ka šīs pārtikas pakas ir tāds atspaids starp algu vai starp bērnu naudu. Pārsvarā jau saprot tie cilvēki, kuri paši ir to izjutuši,” norāda Bardovska.
Ar šīs biedrības palīdzību pakas nonāk ne tikai pie trūkumcietējiem Viļānos, daļa paku tiek nogādāta uz līdzās esošo Riebiņu novadu.
„Mēs sociālajam dienestam piedāvājam. Tagad mums uz Mātes dienu būs šī akcija. Mēs piedāvājam ģimenēm, kuras nevar saņemt Eiropas paku. Pagastā ir divas vai trīs ģimenes, kurām to vajag, bet arī tomēr…” piebilst Bardovska.
Projekta „Pārtikas banka” vadītāja Kraukle uzsver – ar meistarklasi, kurā reģionālo biedrību pārstāvji apgūs zināšanas par to, kā pagatavot pārtikas pakās atrodamos produktus, vēl nekas nebeigsies. Galvenais ir šīs zināšanas nogādāt līdz palīdzības saņēmējiem.
„Gan „Paēdušai Latvijai”, gan Eiropas paku saturs ir ļoti līdzīgs. Mūsu doma ir šīs receptes dot trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Mēs plānojam izveidot informatīvu bukletu, kurā būs šajā meistarklasē pagatavotās receptes un arī kādas papildu receptes, informācija par eļļu, garšvielām, produktu sastāvdaļām. Tā, lai cilvēkam, saņemot šo bukletu, būtu informācija par to, kā uzlabot savu ikdienu, savu maltīti,” saka Kraukle.
Bukletus pārtikas paku saņēmējiem plānots izdalīt kopā ar kārtējām pārtikas pakām.
