Partiju vizītkartes: «No sirds Latvijai»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Latvijas Radio veido ierakstu sēriju pirms Saeimas vēlēšanām – partiju vizītkartes, īsi iepazīstinot ar būtiskiem faktiem par partiju. Tāpat visu Saeimas vēlēšanās startējošo partiju līderiem vaicāti trīs vienādi jautājumi – par Valsts prezidenta kandidātu, nodokļu iekasēšanu un aizbraukušo tautiešu atgriešanu dzimtenē.

Dibināšana

Šogad maijā dibinātā partija “No sirds Latvijai” ir viena no jaunākajām šo Saeimas vēlēšanu dalībniecēm. Partijas līdere, bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba gan to, ka drīzumā iesaistīsies politikā, bija pieļāvusi jau pirms četriem gadiem. Pēc valsts kontrolieres pilnvaru termiņa beigām neiestājusies nevienā no esošajām partijām, pagājušā gada novembrī Sudraba publiski paziņoja par jaunas tautas kustības dibināšanu. Janvārī oficiāli tika reģistrēta biedrība “Tautas kustība „No sirds Latvijai””. Savukārt partija nodibināta, lai ar politisku darbību īstenotu tautas kustības gribu un idejas - tas ir statūtos ierakstītais partijas mērķis. Jau dažus mēnešus pēc dibināšanas “No sirds Latvijai” skāra skandāli – tā brīža valdes loceklis, uzņēmējs Viesturs Tamužs izstājās no partijas, pārmetot tās finansēšanu no nezināmiem avotiem.

Deputātu kandidāti

“No sirds Latvijai” sarakstam ir kāda īpatnība: tajā ir arī cilvēki, kas vēl pirms vēlēšanām izstājušies no partijas un tagad faktiski aģitē pret sevi. Pazīstamākā no tiem ir bijusī Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule. Bez Sudrabas sarakstā ir vien daži plašākai sabiedrībai pazīstami vārdi - bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, tagad Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Gunārs Kūtris, viņa kolēģis, bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Ringolds Balodis un Jūrmalas vicemērs Romāns Mežeckis. Starp kandidātiem ir arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece sociālajos un veselības jautājumos Silvija Šimfa, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas direktors Andris Priekulis, kordiriģents un Ķekavas novada domes deputāts Arvīds Platpers un bijusī Ludzas domes priekšsēdētāja Valentīna Lazovska.

Programma

“No sirds Latvijai” priekšvēlēšanu programmā piesaka vairākas būtiskas izmaiņas politiskajā sistēmā: izveidot tautas vēlēta Valsts prezidenta institūtu, vēlēšanās ļaut balsot arī par personu, ne tikai par partiju sarakstu un paredzēt politiķu un ierēdņu personisko atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, tostarp par valsts līdzekļu nelietderīgu izmantošanu. Partija arī sola ar aktīvu valsts līdzdalību izveidot uz zināšanām balstītu ekonomiku, nosakot valstij vēlamās un iespējamās attīstības nozares. Sociālo nevienlīdzību mazināt “No sirds Latvijai” grib, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz minimālās algas apmēram un būtiski pazeminot PVN likmi veselīgai pārtikai.

Uz Latvijas Radio jautājumiem par partijas programmu atbild „No sirds Latvijai” priekšsēdētāja un premjera amata kandidāte Inguna Sudraba.

1.Kas ir Jūsu kandidāts Valsts prezidenta amatam?

Par Valsts prezidenta institūciju mūsu piedāvājums un mūsu redzējums ir tāds, ka ir vajadzīgs tautas vēlēts prezidents, un to var panākt jau šajā Saeimā, rudenī izgrozot Satversmi. Tā kā mēs redzam, ka daudzas partijas ir par tautas vēlēta prezidenta institūciju, mēs neredzam, kāpēc nevarētu visas šis partijas vienoties un izgrozīt gan Satversmi, gan arī pieņemt speciālu likumu par prezidenta vēlēšanām.

2. Kā Jūs plānojat uzlabot nodokļu iekasēšanu?

Protams, ka tā ir problēma, ņemot vērā to ēnu ekonomikas īpatsvaru, kāds valstī pastāv, un arī kontrabandas līmeni. Pirmie soļi, kas ir jāsper, ir būtiski jāvēršas pret to kontrabandu, kāda joprojām Latvijā pastāv, un arī ēnu ekonomiku. Jo [ekonomika] nav motivējoša godīgiem uzņēmējiem strādāt un maksāt nodokļus. Bet nodokļu iekasēšanā būtiska lieta ir sakārtot to, kā nodokļi tiek tērēti – nav motivācijas cilvēkiem maksāt nodokļus, ja viņi neredz, ka nodokļu maksātāju nauda patiešām tiek izlietota sabiedrības interesēs.

3. Kā Jūs panāksiet, lai atgriežas vismaz 50 000 aizbraukušo?

Mēs redzam, ka pamatotais ceļš ir tāds, ka Latvijā vajadzīgas darbavietas – tikai nodarbības paaugstināšana būs pamats, lai šie cilvēki atgrieztos. Lai to izdarītu, mūsu programmā būtisks uzsvars ir uz to, kā šeit radīt uz zināšanām balstītu ekonomiku, un valstij aktīvi iesaistītos procesos, lai panākti darbavietu radīšanu. Tā ir valsts aktīva līdzdalība katrā uzņēmējdarbības solī, un sākot jau no vidusskolas kvalitatīvas izglītības un beidzot ar katru uzņēmēju.   

*

Laikā no 1.jūnija līdz septembra vidum partija “No sirds Latvijai” ziedojumos ir saņēmusi 355 tūkstošus eiro - vairāk naudas šai periodā ir  saņēmuši vien zaļzemnieki. 30 tūkstoši eiro kopumā ir nākuši no diviem Jāņiem Dāvjiem - no bijušā azartspēļu biznesmeņa un viņa dēla. Vismaz 10 tūkstoši eiro ir nākuši vēl no desmit cilvēkiem, vairums no kuriem plašākai sabiedrībai nav pazīstami. Divi no lielajiem ziedotājiem ir deputātu kandidāti - Ivars Amoliņš ar 15 tūkstošiem eiro un Ivars Falks ar 14 tūkstošiem. Sudraba ir publiski paudusi: partijai nav iemesla apšaubīt, ka ziedotā nauda ir pelnīta godīgā ceļā un veidā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti