Ar 7. sarakstu Saeimas vēlēšanās startēs Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.
Dibināšana
Nacionālā apvienība pirms četriem gadiem izveidota kā divu partiju - politikas veterānu “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un līdz tam pie varas nebijušās “Visu Latvijai!” savienība, bet tagad jau ir viena partija. Pirms četriem gadiem 10.Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība ieguva astoņus, bet gadu vēlāk ārkārtas vēlēšanās - jau 14 deputāta mandātus. Jaunizveidotā apvienība pie varas pirmo reizi nonākusi šīs Saeimas sākumā, un valdībā atbildēja par tieslietām un kultūru, bet no šī gada - arī par vides aizsardzības un reģionālās attīstības jomu.
Deputātu kandidāti
12.Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība pieteikusi 114 kandidātus - gandrīz maksimālo iespējamo skaitu. Sarakstā ir visi tagadējie un daži bijušie frakcijas deputāti, kā arī trīs deputāti, kas ievēlēti no “Vienotības” saraksta. Kandidē arī vairāki Rīgas domnieki un visi trīs partijas deleģētie ministri, to skaitā kultūras ministre Dace Melbārde, kas partijā iestājās vien pērn. Jaunpienācējs starp partijas lokomotīvēm ir arī vēsturnieks, dokumentālās filmas “Padomju stāsts” režisors Edvīns Šnore.
Programma
Savā priekšvēlēšanu programmā Nacionālā apvienība sola būt uzticīga Satversmes ievadā ierakstītajam Latvijas valsts mērķim: “garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem”. Partija ar dažādu pabalstu un atvieglojumu palīdzību sola plašāku atbalstu ģimenēm, mazināt nevienlīdzību un novērst Latvijas atkarību no Krievijas enerģētikā, finanšu un nekustamā īpašuma jomās. Naturalizētiem pilsoņiem par svinīgā solījuma pārkāpšanu Nacionālā apvienība gribētu atņemt pilsonību. Savukārt valsts izglītības iestādēs mācībām būtu jānotiek latviešu valodā.
Uz Latvijas Radio jautājumiem par partijas piedāvājumu atbild Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars:
1. Kas ir jūsu kandidāts Valsts prezidenta amatam?
Partija nav izvirzījusi savu kandidātu. Protams, bieži vaicā, vai mēs atbalstītu Andri Bērziņu. Es nevaru pateikt, vai mēs atbalstītu vai nē, jo tas ir atkarīgs no tā, ar ko mēs salīdzinām - kādi vēl cilvēki būtu gatavi ieņemt šo amatu. Ja man ir jārunā par publiski redzamām personām, kādu es vēlētos redzēt - tad es vēlētos redzēt [juristu, tiesnesi] Egilu Levitu, kuru es esmu redzējis darbībā - kā viņš spēj sasēdināt pie galda pietiekami dažādas partijas un panākt valstiski svarīgus mērķus. Šī valstiskā domāšana, spēja iedvesmot, orientēšanās starptautiskās attiecības - tāds cilvēks būtu pelnījis būt par Valsts prezidentu.
2. Kā jūs uzlabosiet nodokļu iekasēšanu?
Finanšu ministrijā mums pat bija atsevišķa tikšanās par šo jautājumu. Mums pat bija izstrādāts vesels priekšlikumu kopums - mēs esam gatavi par tiem diskutēt. Tie pārsvarā ir orientēti uz cīnīšanos ar nodokļu nemaksātājiem. Tas, kur mēs redzam, ka ir jāsper mērķtiecīgāki soļi, ir kapitāla pieauguma nodokļa kontrole, jo, pēc mūsu aprēķiniem, tur ir ļoti daudz neiekasētu līdzekļu. Par konkrētiem mehānismiem būtu ļoti detalizēta diskusija, bet, pirmkārt, būtu runa par šo darījumu kontroli. Otrkārt, ir jārada sistēma, kurā maksāt nodokļus katram pilsonim būtu goda lieta. Ir jārada sistēma, kur būtu taisnīguma princips - gan attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, iedzīvotāju ienākuma nodokli, uz nodokli par kapitālu un uzņēmumu ienākuma nodokli.
3. Kā panāksiet, lai četru gadu laikā Latvijā atgrieztos vismaz 50 tūkstoši aizbraukušo?
Pirmais nosacījums ir mērķtiecīga koncentrēšanās uz saiknes saglabāšanu ar diasporu, ko Kultūras ministrija ir izvirzījusi par savu prioritāti - lai būtu papildus latviešu valodas nodarbības, lai programma būtu vērsta nevis uz neiespējamu Osipova un Lindermana integrāciju, bet būtu dažādi projekti sadarbības saglabāšanai ar diasporu. Otrkārt, ja mēs runājam par darbavietu radīšanu, ir jāmēģina radīt darbavietas, kur atalgojums būtu konkurētspējīgs arī tiem cilvēkiem, kas aizbraukuši no Latvijas - labi izglītotiem cilvēkiem. Mēs esam gatavi sadarboties ar Kalviņa kungu, zinātniekiem. Mēs esam izvirzījuši par mērķi zinātnes un uzņēmējdarbības pēc iespējas ciešāku sajūgšanu, maksimāli koncentrēties uz viedās specializācijas stratēģijas izstrādi, inovācijām, ražošanu - te ir plašs pasākumu loks, kas jāīsteno, taču, pirmkārt, mēs redzam izglītotā darbaspēka atgriešanu.
Kopš 1.jūnija ziedojumos Nacionālā apvienība ir saņēmusi 115 tūkstošus eiro. Starp lielākajiem ziedotājiem ir ar skandalozām publikācijām pazīstamais ārsts no ASV Aivars Slucis, advokāts Uģis Grūbe, biatlona treneris Intars Berkulis un maksātnespējas administrators Ēriks Spurelis.
