1998. gadā ”Līdztiesība” iestājās Latvijas Krievu savienības tiešajā priekštecē - apvienībā ”Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”(PCTVL), kura 2000. gadu pirmajā pusē sašķēlās. Pēc vairāku citu partiju atšķelšanās, startējot jau kā atsevišķa partija, PCTVL 9. Saeimas vēlēšanās ieguva sešus deputātu mandātus. 10. un 11. Saeimas vēlēšanās PCTVL nespēja pārvarēt 5% barjeru. Šī gada janvārī partijas kongresā pieņemts lēmums par nosaukuma maiņu un tās pārdēvēšanu par Latvijas Krievu savienību.
Deputātu kandidāti
12. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības saraksta kandidē 74 kandidāti. Viņu vidū ir gan partijas līdzpriekšsēdētāji Jakovs Pliners un Miroslavs Mitrofanovs, kas savulaik jau bijuši Saeimas deputāti, gan Irina Cvetkova, kas 11. Saeimā tika ievēlēta no ”Saskaņas centra” saraksta.
Tāpat Latvijas Krievu savienības sarakstā iekļauta pašpasludinātā ”sabiedriskā tiesībsardze”, Nepilsoņu kongresa Jeļena Bačinska, Vladimira Lindermana domubiedrs Iļja Kozirevs un bijusī Liepājas domes deputāte Elita Kosaka, kas savulaik pašvaldību vēlēšanās Liepājā startēja no Osipova partijas saraksta. No šī saraksta kandidē arī kāds Maksims Galkins, kuram gan nav nekāda sakara ar populāro krievu komiķi.
Partijas programma
Latvijas Krievu savienība ir vienīgā 12. Saeimas vēlēšanās startējošā partija, kura savā programmā sola panākt oficiālas valodas statusu krievu valodai. Liela vērība pievērsta arī ”nepilsoņu jautājumam” - partija centīšoties panākt, lai no likumiem tiek izslēgti visi aizliegumi nepilsoņiem strādāt noteiktās profesijās, bet tās stratēģiskais mērķis ir panākt pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem. Lai to panāktu, Latvijas Krievu savienība cīnīšoties par pusmūžu sasniegušo nepilsoņu atbrīvošanu no naturalizācijas eksāmeniem, kā arī likumā noteikto prasību līmeņa samazināšanu.
Uz Latvijas Radio jautājumiem atbild Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mirofanovs
1. Kas ir Jūsu kandidāts Valsts prezidenta amatam?
"Mums nav kandidāta Valsts prezidenta amata kandidātam un nav arī visiem ministru amatiem, jo mēs paliksim opozīcijā. Tas ir skaidrs. Taču mēs esam gatavi atbalstīt kandidātus, kas atbilst mūsu izvirzītajiem kritērijiem - tas ir, godīgums, kompetence, un mēs esam gatavi atbalstīt kandidātu, kurš draudzīgi izturas pret visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu izcelsmes."
2. Kā Jūs plānojiet uzlabot nodokļu iekasēšanu?
"Nav viegla risinājuma. Mums ir jāsaprot, ka nevar kaut ko ātri un strauji šajā jomā mainīt, jo uzņēmēji ir noguruši no reformām. Ir jāstrādā mierīgi un mērķtiecīgi. Mūsu un valsts uzdevums ir nodrošināt uzņēmēju uzticību."
3. Kā Jūs panāksiet, lai atgriežas vismaz 50 000 aizbraucēju?
"Ir jāizvirza mērķi, kuri ir izpildāmi. Mēs nedrīkstam solīt, ka mēs varam atgriezt tik lielu daļu cilvēku. Mums ir jāattīsta valsts ekonomika un jānodrošina apstākļi, lai varētu piebremzēt cilvēku aizbraukšanu darbā uz Rietumeiropu."
Laika posmā pēc 1. jūnija Latvijas Krievu savienībai kopumā saziedoti vairāk nekā 85 000 eiro. Viens no dāsnākajiem ziedotājiem ir jau pieminētais Kozirevs, kurš, neraugoties uz to, ka viņa paša parādsaistības pārsniedz miljonu eiro, piecos ziedojumos kopumā partijai ziedojis jau teju 14 000 eiro.
Atšķirībā no citu partiju ziedotājiem, Latvijas Krievu savienības labvēļi lielākoties partijai ziedo salīdzinoši nelielas summas - no 500 līdz 1000 eiro, taču liela daļa no viņiem šādus ziedojumus veikuši vairākkārt. Lielāko summu vienā reizē ziedojusi kāda Jūlija Gomoļa, kas šā gada augustā Latvijas Krievu savienības kontā ieskaitījusi 9500 eiro. Uzņēmumu reģistrā nav datu, ka Gomoļai piederētu kapitāldaļas kādā kapitālsabiedrībā. Savulaik viņa bijusi kāda dzīvokļu kooperatīva valdes locekle.
