Aktuāli

Intervija ar Robertu Putni: Ja cilvēki nemīl šo valsti, tad viņi to arī neaizsargās

Aktuāli

Centriskās partijas pārstāvis Grabovskis: Valstij naudai ir jābūt, lai uzturētu pilsoņus

Partiju vizītkartes: No sirds Latvijai

Partiju vizītkartes: 8. saraksts - «No sirds Latvijai»

Partija ''No sirds Latvijai'' izveidota 2014.gadā. Tās pamatā ir tautas kustība, kuru dibināja bijusī valsts kontroliere Inguna Sudraba. Kopš pirmsākumiem partijas reputāciju ietekmēja aizdomīgu finanšu avotu ēna.

2016.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu partijas "No sirds Latvijai" birojā saistībā ar kriminālprocesu par iespējamu nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā. Lietā iesaistīts Jūrmalas mērs Gatis Truksnis no Zaļo un Zemnieku savienības, savulaik ar partiju "No sirds Latvijai" saistītais finansists Jorens Raitums un uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš. Viņu savulaik aizturēja, jo caur trešajām personām abiem minētajiem politiskajiem spēkiem pārskaitījis  135 000 eiro.

Pretrunīgi vērtēts arī Ingunas Sudrabas darbs tā dēvētās oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Lai arī komisija jau pabeigusi darbu, tās vadītāja šajā laikā tā arī nesaņēma pielaidi valsts noslēpumam.

Iepriekšējā Saeimā partija iekļuva ar septiņiem mandātiem. Šī gada sākumā, kad deputāts Ringolds Balodis pameta „No sirds Latvijai” Saeimas frakciju, tā beidza pastāvēt.  Nākamajās vēlēšanās visi, izņemot Ingunu Sudrabu, kandidēs citu politisko spēku sarakstos. Deputāts Romāns Mežeckis un Aivars Meija pieslējās "Saskaņai", Silvija Šimfa un Arvīds Platpers ir Latvijas Reģionu apvienības sarakstā, Gunārs Kūtris pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību, bet Ringolds Balodis – Nacionālo apvienību (VL-TB/LNNK).

Inguna Sudraba izvairās komentēt bijušo partijas biedru rīcību, taču uzsver, ka šobrīd partijai ir liels jaunu biedru un atbalstītāju skaits.

Partijas panākumi pašvaldību vēlēšanās 2017. gadā bija pieticīgi. Vienpadsmit novadu domēs tika ievēlēti 24 deputāti. Četri no viņiem startēja vienā sarakstā ar Latvijas Reģionu apvienību.

Deputātu kandidāti

Partija „No sirds Latvijai” Saeimas vēlēšanām izvirzījusi 105 kandidātus. Vienu no viņiem - Jevgēniju Sadovski - Centrālā vēlēšanu komisija svītroja par neatbilstību Saeimas vēlēšanu likuma prasībām. Inguna Sudraba ir redzamākā politiķe sarakstā, līdere Rīgas vēlēšanu sarakstā.

Daudzi kandidāti nodarbināti komercsektorā. Arī Vidzemes saraksta pirmais numurs – uzņēmuma "Labi dati" iepirkumu speciālists Gints Gābers. Zemgales vēlēšanu sarakstu ievada uzņēmuma "Jūrmalas siltums" iepirkumu komisijas locekle Iveta Čivčiša. Līderis Kurzemē - SIA "Dzeldas HES" valdes priekšsēdētājs Juris Jaunzems, savukārt Latgales saraksta lokomotīve ir biedrības "Latviešu katoļu studentu un akadēmiķu apvienība "Dzintars"" prezidents Jānis Valtervitenheims.

Programma

Priekšvēlēšanu programmā partija sola mazināt Saeimas deputātu skaitu, stiprināt sociālo aizsardzību un aizstāvēt tradicionālās vērtības. Proti, rosina neaplikt ar nodokļiem pensijas, kas ir mazākas par minimālo darba algu; tuvāko divu gadu laikā palielināt pedagogu darba algas likmi līdz 910 eiro; mazināt nodokļu slogu daudzbērnu ģimenēm. Partijai šķiet nepieņemamas migrantu kvotas, viendzimuma laulības un Stambulas konvencijas ratificēšana.

Partijas nostāja

Plašsaziņas līdzekļos partijas viedokli pauž pārsvarā partijas ģenerālsekretāre Inguna Sudraba. Citi līderi ar daiļrunīgām runām pamanāmi daudz retāk. “No sirds Latvijai” sociālā tīkla “Facebook” lapas sekotāju skaits ir nedaudz pāri tūkstotim. Lai arī publikācijās dominē vienkāršoti un agresīvi saukļi, lietotāji tās komentē pasīvi.  

Uz Latvijas Radio jautājumiem par apvienības programmu atbild „No sirds Latvijai” premjera amata kandidāte Inguna Sudraba.

Latvijas Radio: Jūsu redzējums par reģionālo reformu?

Inguna Sudraba: Politikai ir jābūt tādai, kura ņem vērā katra reģiona attīstības iespējas un to dara izlīdzinātā veidā. Būvējot ceļus, mēs saprotam, kur tie ceļi vedīs, vislabāk to darīt kopdarbībā ar pašvaldībām. Ir svarīgi, ka valsts savas institūcijas pārvieto uz reģioniem, jo tas rada nepieciešamību pēc pakalpojumiem šajos reģionos. Tāpat ir jārīkojas attiecībā uz izglītību. Skola maksimāli tuvu bērnam, kamēr viņš ir pirmajās sešās klasēs. Un mēs uzskatām, ka nedrīkst mākslīgi nodarboties ar pašvaldību skaita samazināšanu. Jo lēmumi, kā līdz šim pieņemti „nav vairs iedzīvotāju – nav vairs pašvaldības” –, nē, pašvaldībai ir jābūt maksimāli tuvu saviem iedzīvotājiem un otrādi - ir jādara viss, lai nodrošinātu vienmērīgu teritorijas attīstību.

Kāda ir jūsu tieksme pret Eiropas vienotās armijas izveidi?

Partija „No sirds Latvijai” uzskata, ka šāda armija nav nepieciešama. Mēs iestājamies par to, ka vairāk ir jāinvestē cilvēkos. Ir jāpilnveido un jāattīsta Zemessardzes struktūras Latvijā. Ieguldījums cilvēkos ir būtiskāks. Un būtiski jāmaina izpratne par to, ka ir jāiegādājas tehnika. Vēl jo mazāk šeit nepieciešama veca novecojusi kara tehnika, ko mēs nopērkam no citām valstīm - kaut kādus metāllūžņus. Pilnībā jāpārskata izpratne, kāda Latvijā ir par Latvijas drošību un aizsardzības spējām. Izveidojot politiku, kur katrā valstī valsts spēj pastāvēt par savu drošību un ir varbūt kopējie konsolidējošie spēki vai palīdzība, ko viena valsts var sniegt otrai. Bet vēl uzturēt vēl vienu struktūru no nodokļu maksātāju naudas nav nepieciešamības.

Kā gatavojaties risināt darbaspēka pieejamības jautājumu?

Mēs, partija „No sirds Latvijai”, esam par to, lai maksimāli tiktu izmantots darbaspēks, kas mums ir Latvijā. Lai cilvēkiem nebūtu jābrauc prom no savas valsts. Tas nozīmē, ka katra industrija, kurai vajadzīgs darbaspēks, ir jāsavieno ar izglītības politiku. Nevis mācām kādā nozarē speciālistus, kuri Latvijā nemaz nav nepieciešami, bet, jau sākot gatavot speciālistu, skaidri jāzina, kur būs šo speciālistu pielietojums. Mēs savā programmā piedāvājam to, ka, ja šeit studē ārvalstu studenti un viņi paliek strādāt Latvijā, viņiem tiek atmaksāta studiju maksa par Latvijā nodzīvotiem gadiem. Mēs esam par kvalificēta, zinoša darbaspēka pielietošanu Latvijā. Mēs nekādā veidā nevaram atbalstīt lēta darbaspēka ievešanu.

Partijas finanses

Partijai „No sirds Latvijai” šogad ziedo maz. No pagājušā gada pašvaldību vēlēšanām līdz augusta vidum politiskajam spēkam ziedoti 260 eiro. Pārsvarā tie ir nelieli septiņu personu pārskaitījumi, lielākais - 100 eiro. Vēl 750 eiro savākti no biedru naudas. Gandrīz pusi iemaksājis partijas ģenerālsekretārs un uzņēmējs Dmitrijs Kostojanskis, kurš gan Saeimas vēlēšanās nestartē. Pagājušā gada partijas pārskatā minēts, ka no jaunajiem un esošajiem biedriem kopā saņemti ap 20 tūkstošiem eiro. Līdzīgi arī ziedojumos. Gada beigās partijai “No sirds Latvijai bija virs 70 tūkstošiem eiro.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti