Aktuāli

LR korespondente Ella Semjonova par aktualitātēm mēnesi pirms vēlēšanām

Aktuāli

VKKF vadītājs Edgars Vērpe par fonda darbības 20. gadadienu, finansējumu

Partiju vizītkartes: Nacionālā apvienība

Partiju vizītkartes: 4. saraksts – Nacionālā apvienība

Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!/Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 10.Saeimas vēlēšanās 2010.gadā startēja kā divu partiju apvienība – pieredzējušie politikas veterāni “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” un jaunā „Visu Latvijai”. Priekšvēlēšanu apvienība vēlāk pārtapa vienotā politiskajā spēkā, kuru nu jau var dēvēt par ilggadēju varas partiju.

Šajā desmitgadē spožākos panākumus apvienība sasniedza 2014.gada rudenī notikušajās 12.Saeimas vēlēšanās, kurās tā ieguva 17 deputātu mandātus.

“Visu Latvijai" un "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” apvienošanās process noslēdzās pagājušajā gadā, kad partijas kongresā par tās priekšsēdētāju ievēlēja Raivi Dzintaru.

Kandidāti

13.Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta kandidē lielākā daļa deputātu, kas tās frakcijā darbojas jau pašreizējā sasaukuma parlamentā. Tiem pievienojies arī Ringolds Balodis, kuru šajā Saeimā ievēlēja no partijas „No sirds Latvijai”. Kandidātu sarakstos ir arī tieslietu ministra Dzintara Rasnača un kultūras ministres Daces Melbārdes vārdi, turklāt Melbārde ir saraksta līdere Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Vidzemes vēlēšanu sarakstā pirmajās divās vietās ir Nacionālās apvienības priekšsēdis Raivis Dzintars un 12. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Zemgales saraksta pirmais numurs ir Saeimas deputāts Edvīns Šnore, bet par Latgales saraksta līderi izraudzīts Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks. Kurzemes vēlēšanu apgabala kandidātu sarakstā pirmajā vietā ir Talsu novada domes deputāte Ilze Indriksone.

Šajās Saeimas vēlēšanās vairs nekandidē ilggadējais partijas Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš un pieredzējušais deputāts Einārs Cilinskis. Kandidātu sarakstā nav atrodams arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards. Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts Roberts Zīle vēlēšanās nekandidē.

Programma

Nacionālā apvienība ietilpst valdošajā koalīcijā un savā 4000 zīmju programmā uzsver, ka sasniegusi 80% iepriekšējās programmas mērķu. Apņemas panākt latviešu īpatsvara pieaugumu, gan neprecizējot, ko tieši darīs.

Apvienība gatavojas iestāties par pāreju uz mācībām valsts valodā un Satversmes vērtību iekļaušanu kompetenču izglītībā. Tāpat programmā sola latgalisko vērtību izkopšanu noteikt par vienu no jaunās simtgades prioritātēm. Nacionālā apvienība apņemas ierobežot Krievijas propagandu, palielināt izdevumus aizsardzībai un iestāties pret Eiropas Savienības federalizāciju.

Demogrāfijas jomā partija sola būtiski paplašināt mājokļa programmu jaunajām ģimenēm un veicināt pašvaldību un privātā sektora sacensību par atbalstu ģimenēm. Apvienība apņēmusies esošās iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļa, kā arī pievienotās vērtības nodokļa likmes pamatā nemainīt un atbrīvot ģimeņu pašapdzīvotos mājokļus no nekustamā īpašuma nodokļa.

Partijas nostāja

Uz Latvijas Radio jautājumiem atbild Nacionālās apvienības premjera kandidāts Roberts Zīle.

Latvijas Radio: Vai atbalstāt jaunu reģionālo reformu?

Roberts Zīle: Pātagas un burkāna princips – ja jūs konkrētajā laikā saņemat naudu, attiecīgi pašvaldības, kuras labāk sadarbojas, ja nē, tiekat kaut kādā veidā sodīti ar naudu – tā ir labākā metode. Jo pieņemt vienkārši lēmumu, kurā tiek sazīmēta karte, un pieņem valdība šo lēmumu un Saeima apstiprina – tas ir diezgan pretrunīgi.

Vai atbalstāt ideju par vienotas Eiropas armijas izveidi?

Nē, nevajag Eiropā savu armiju. Neesmu nekad slēpis šo viedokli. NATO bez ASV nav NATO. Būsim atklāti – tie ir vairāk nekā 70% no resursiem, finanšu resursi, arī militārās tehnoloģijas. Domāju – nav tā, ka mēs sasniedzam 2% no IKP un vienmēr atstājam. Bet iet uz 2,5% ir nozīmīgs solis.

Kā piedāvājat risināt darbaspēka pieejamības problēmu? Vai atbalstāt darbaspēka ievešanu?

Apvienība ir definējusi savu pozīciju. Mēs neesam tā, ka neļaujam nemaz. Mēs sakām: lūk, jūs varat ievest tad, ja maksājat attiecīgi ne mazāk kā vidējo algu nozarē, kas nedrīkst būt mazāka par vidējo kopumā. Tātad faktiski mēs negribam paturēt Latviju zemo algu līmenī, un šis ir viens no elementiem. Runa ir par trešo valstu pilsoņiem, kuri netiek iekšā Eiropas Savienības darba tirgū, tajā skaitā Latvijas. Mēs varam algot bulgārus, rumāņus, kuriem mazāks algu līmenis.

Partijas finanses

Kopš aizvadītā gada jūnija Nacionālajai apvienībai ziedoti 134 tūkstoši eiro.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāzē redzams, ka 11 tūkstošus eiro apvienībai ziedojis bijušais Krustpils mērs, zemnieku saimniecības „Kalves” īpašnieks Gundars Kalve. 12 tūkstošus eiro trijos pārskaitījumos saziedojis Jānis Gerhards. Vēl 10 tūkstošus šā gada jūlijā sešos pārskaitījumos Nacionālajai apvienībai atvēlējis kāds Oskars Bērziņš.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti