Partiju vizītkartes: 1. saraksts - Latvijas Krievu savienība

Par Latvijas Krievu savienības priekšteci var uzskatīt vēl 1990. gados izveidoto partiju „Līdztiesība”. Tā savulaik startēja vēlēšanās apvienības „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” jeb PCTVL sastāvā.  2004.gadā PCTVL sašķēlās, taču „Līdztiesība” apvienojās ar tobrīd jaunizveidoto partiju „Brīva izvēle tautu Eiropā”, tādējādi atjaunojot PCTVL. 2014. gada sākumā partija mainīja nosaukumu un pārtapa par Latvijas Krievu savienību.

13. Saeimas vēlēšanās partija sākotnēji bija pieteikusi 84 kandidātus. Ar pirmo numuru Vidzemē kandidātu sarakstā bija iekļauta Tatjana Ždanoka, kas vairākkārt bijusi ievēlēta Eiropas Parlamentā, tomēr pēc konsultācijām ar valsts drošības iestādēm Centrālā vēlēšanu komisija nolēma viņu no saraksta svītrot.  

Rīgas vēlēšanu apgabalā saraksta līderis ir eiroparlamentārietis Andrejs Mamikins. Bijušais žurnālists, kas Eiropas Parlamentā tika ievēlēts no „Saskaņas”, ir partijas Ministru prezidenta amata kandidāts. Sarakstā iekļauti arī vairāki cilvēki, kuri savulaik Saeimā pārstāvēja PCTVL – Jakovs Pliners, Vladimirs Buzajevs un Andris Tolmačovs. Latvijas Krievu savienības Zemgales vēlēšanu sarakstā iekļauts „Latvijas sabiedrisko organizāciju padomes” koordinators Viktors Guščins - Drošības policijas pārskatā pausts, ka viņš ir formālais Krievijas tautiešu līderis Latvijā.

Drošības policijas redzeslokā nonācis arī Iļja Kozirevs, kurš kandidē Rīgas vēlēšanu apgabalā. Pret viņu sākts kriminālprocess par sagatavošanos masu nekārtību organizēšanai un palīdzību ārvalstij pret Latviju vērstā darbībā.

Priekšvēlēšanu programma

Latvijas Krievu savienība apņemas turpināt masu akciju organizēšanu. Partija sola atcelt visus ierobežojumus krievu valodas lietošanai izglītībā, valsts pārvaldē un ekonomikā un ieviest obligātu krievu valodas mācīšanos visās Latvijas skolās. Tāpat paredzēts likvidēt nepilsoņu statusu un visu nepilsoņus reģistrēt Latvijas pilsonībā. Latvijas Krievu savienība gatava piešķirt Latvijas pilsonību ikvienam, kas investē Latvijā vismaz 1 miljonu eiro, samazināt izdevumus aizsardzībai un izslēgt preambulas tekstu no Satversmes, kā arī noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus par brīvdienu. Partija ir visai liberāli noskaņota pret privatizāciju – tās programmā pausta apņēmība privatizēt „Lattelecom”, Latvijas Televīziju un Latvijas Radio.

Uz Latvijas Radio jautājumiem par partijas piedāvājumu atbild premjera kandidāts Andrejs Mamikins:

Latvijas Radio: Vai atbalstāt jaunu reģionālo reformu?

Mamikins: Mums nāksies mainīt esošo iekārtu. Es personīgi paliktu pie 26 rajoniem, kuri bija padomju laikā - lielās 26 pašvaldības plus 9 republikas nozīmes pilsētas - Rīga, Valmiera, Daugavpils, Rēzekne un tā tālāk.

Vai atbalstāt ideju par vienotas Eiropas armijas izveidi?

Mamikins: Es esmu par. Ja mēs paliksim bez trakā Trampa, ideja, ko verbalizēja Žans Klods Junkers pirms diviem gadiem un atkārtoja šogad savā ikgadējā uzrunā Eiropas Parlamentam, šī ideja man šķiet ļoti simpātiska. Tad mums nebūs tā balsta, kas ir ASV.

Kā piedāvājat risināt darbaspēka pieejamības problēmu? Vai atbalstāt darbaspēka ievešanu?

Mamikins: Maksimāli vajag liberalizēt pieeju, lai ikkatrs cilvēks no ārvalstīm varētu braukt uz Latviju un strādāt, ja privātajā sektorā ir pieprasījums. Pieprasījums ir ne tikai būvniecībā, bet arī mašīnbūvē un tā tālāk. Nekādas valsts valodas pārbaudes. 

Latvijas Krievu savienībai nav lielu ziedotāju. Kopš pašvaldību vēlēšanām aizvadītā gada jūnija sākumā, Latvijas Krievu savienība oficiāli ziedojumos saņēmusi 21 675 eiro. Vairāk nekā pusi no šīs summas jeb 12 529 eiro partijai ziedojusi tās līdere, bijusī Eiropas Parlamenta deputāte Tatjana Ždanoka.

Vēl 5156 eiro ziedojis Miroslavs Mitrofanovs, kurš šā gada martā nomainīja Ždanoku Eiropas Parlamentā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti