Pētījumu centra SKDS iedzīvotāju aptauja tika veikta maija otrajā pusē – īsi pirms pašvaldību vēlēšanām. Un aina ievērojami atšķiras no vēlēšanu rezultātiem, piemēram, Rīgā, lai arī cīņa par galvaspilsētas vadību nereti tiek pielīdzināta nacionālā mēroga vēlēšanām.
Iedzīvotājiem atbildot uz jautājumu par viņu ticamāko izvēli Saeimas vēlēšanās vēl joprojām visbiežāk tiek minēta partija “Saskaņa” – šo kā savu izvēli nosaucis katrs piektais no aptaujas dalībniekiem. Savukārt Rīgā “Saskaņu” atbalstīja katrs otrais no balsotājiem.
Otrajā vietā ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuras reitings, salīdzinot ar aprīli, nav būtiski mainījies. Krietni mazāks atbalsts vērojams Nacionālajai apvienībai (5,4%), “Vienotībai” (4%) un 3,5% partijai “KPV LV” un “No sirds Latvijai”. Turpat arī ir Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija.
Nemainīgi ļoti augsts ir neizlēmušo skaits, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas šos rādītājus reālajās vēlēšanās var ievērojami pamainīt. 12% aptaujāto vismaz pagaidām domā, ka vēlēšanās nepiedalīsies.
Savukārt izlīdzinātie dati, neizlēmušo balsis sadalot partijām proporcionāli, rāda, ka piecu procentu robežu pārvarētu astoņas partijas. Tikai divas no tām robežu pārvar pārliecinoši, salīdzinoši drošs rezultāts arī Nacionālajai apvienībai.
Raugoties uz partiju reitingu dinamiku pa mēnešiem, no aprīļa uz maiju par būtiskām popularitātes izmaiņām nevar runāt. Šajā laikā vērojams 1,2 procentpunktu kāpums partijai “No sirds Latvijai”, kas ir tai pēdējā gada laikā labākais rezultāts.
Līdzīgi arī Jaunajai konservatīvajai partijai – atkārtots marta rekords.
Savukārt divu procentpunktu kritums iezīmējās Latvijas Reģionu apvienībai – aprīlī pieci procenti vēlētāju atbalsta, maijā – trīs.
Un turpinās kritums arī Nacionālajai apvienībai, kurai samazinājums vēl par vienu procentpunktu un zemākais punkts pēdējā gada laikā.
Par to, vai šie rādītāji ir likumsakarība vai skaidrojami ar statistisko kļūdu, varēs spriest pēc nākamā mēneša rezultātiem, norāda sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš. “Mēs redzam, ka Nacionālā apvienība saņēmusi mazliet mazāku atbalstu nekā iepriekš. Ja skatāmies, kā pēdējo 12 mēnešu laikā mainījusies viņu popularitāte, var izvirzīt hipotēzi, ka tā nedaudz kaut ko ir zaudējusi, kādu procentpunktu, salīdzinot ar pagājušā gada pavasari. Redzam, ka “No sirds Latvijai” ir mazliet augstāks procents, bet, redzot, kā vēsturiski šie stabiņi kārtojas, es atturētos izteikt kādus pieņēmumus, ka ir kāds būtisks popularitātes kāpums. Un to pašu es gribētu teikt par Latvijas Reģionu apvienības nosacīto popularitātes kritumu,” pauž Kaktiņš.
Sociologs arī uzsver, ka rādītājus par iespējamo iedzīvotāju izvēli Saeimas vēlēšanās nevajadzētu salīdzināt ar pašvaldību vēlēšanu rezultātiem.
Tas tādēļ, ka iedzīvotāju kritēriji, vēlot vietvaru, nereti ievērojami atšķiras no faktoriem, kas ietekmē izvēli Saeimas vēlēšanās. Tomēr, iespējams, šomēnes veiktajā iedzīvotāju aptaujā par viņu izvēli nacionālā parlamenta vēlēšanās varētu parādīties arī pašvaldību vēlēšanu rezultātu nospiedums. Tiesa, kā skaidro pētījuma veicēji, pieredze rāda, ka šādu notikumu ietekme uz kopējo partiju popularitāti parasti zūd dažu mēnešu laikā.
