Saskaņā ar sociologu jaunākajiem datiem par februāri, pirmie arvien ir “Saskaņa”, kurai seko Jaunā konservatīvā partija, “Jaunā Vienotība”, Nacionālā apvienība, “Attīstībai/Par”, Zaļo un zemnieku savienība, bet pēdējie no Saeimā ievēlētājiem – “KPV LV”. No ārpus Saeimas partijām populārākie ir “Progresīvie”, kam seko Latvijas Reģionu apvienība un Latvijas Krievu savienība.
Februārī populārākie politiskie spēki un izmaiņas salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš:
- 19% (+1,6) – “Saskaņa”,
- 9,5% (-2,6) – Jaunā konservatīvā partija,
- 6,5% (+2,5) – “Jaunā Vienotība”,
- 6,3% (-1,4) – Nacionālā apvienība,
- 5,9% (-0,8) – “Attīstībai/Par!”,
- 5,7% (-2,4) – Zaļo un Zemnieku savienība,
- 3,5% (-3,6) – “KPV LV”,
- 2,7% – “Progresīvie”,
- 2,4% – Latvijas Reģionu apvienība,
- 2% – Latvijas Krievu savienība.
Vislielāko atbalstītāju zudumu turpina piedzīvot “KPV LV”. Kopš vēlēšanām tās reitings ir nokritis jau par vairāk nekā divām trešdaļām. Pērnā gada sākumā gan atbalstītāju bija vēl mazāk nekā tagad, bet vēlāk partija piedzīvoja strauju priekšvēlēšanu popularitātes kāpumu.
Vēlētāju sajūsmas noplakšanu politoloģijas profesors Jānis Ikstens jau iepriekš bija novērtējis kā neizbēgamu, kad tik daudz bija solīts, bet darbi nav redzami.
Turpretim lielākais reitinga kāpums ir premjera partijai “Jaunā Vienotība”, kam vairāk nekā divu gadu laikā šis ir visaugstākais rezultāts. Sociologs Arnis Kaktiņš partijas uzlēkšanu trešajā pozīcijā no pēdējās skaidro ar “Jaunās Vienotības” spēju sastādīt valdību.
Savukārt palikšana ārpus valdošās koalīcijas sāk nest arvien vairāk mīnusu Zaļo un Zemnieku savienībai.
Aptauja veikta visos Latvijas reģionos, intervējot 872 pilsoņus viņu dzīves vietās.