Pirmajā vietā pārliecinoši ir "Saskaņa". Tai seko Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī Nacionālā apvienība, bet četrinieku noslēdz "Vienotība" ar teju pieciem procentiem. Aizvien nozīmīgs ir neizlēmušo vēlētāju daudzums - par ko balsot nezina teju ceturtā daļa vēlētāju. To skaits, salīdzinot ar martu, gan samazinājies par vairāk nekā 5%.
Ja neizlēmušo balsis tiktu sadalītas proporcionāli, uzvarētu "Saskaņa", bet Saeimā iekļūtu vēl četras partijas. Mandātus ieguvušo piecinieku noslēgtu Jaunā konservatīvā partija. Savukārt Saeimā neiekļūtu Latvijas Reģionu apvienība un "KPV LV". Aiz svītras paliktu arī nesen dibinātās partijas "Kustība "Par"!", "Progresīvie" un citas.
Politikas vērotāji gan norāda - apgalvot, ka neviena no šīm partijām, kurām atbalsts patlaban svārstās no 0,3 līdz 2%, neiekļūs Saeimā, droši nevar. Vēlētāji aizvien nav apmierināti ar valstī notiekošo un vēlas pozitīvas pārmaiņas.
"Diezgan liela daļa no tiem, kas ir nosacīti izlēmušie, arī ir neizlēmušie. Ja mēs mēģinām paskatīties mazliet dziļāk un prasīt, cik tad stabila ir izvēle, tad visi saka - nē, nu es te jums tā hipotētiski pateicu, kas nav mana galīgā izvēle. Līdz ar to daļa no izlēmušajiem jau patiesībā arī ir neizlēmušie," skaidro sociologs Arnis Kaktiņš.
Savukārt politologs Ivars Ījabs norāda uz to, ka jaunajām partijām pietrūkst harismātisku līderu.
"Ja viņiem izdosies dabūt pietiekoši atraktīvus un interesantus cilvēkus, kas to viņu tēlu varētu iznest plašākā sabiedrībā, tad kāds no viņiem varētu tikt iekšā.
Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir pietiekoši katastrofālas harismas trūkums,
jo Artuss, piedodiet, ir pagājušo vēlēšanu stāsts, kad neviens negaidīja, ka viņš tur nonāks, bet nonāca. Vai kaut kas līdzīgs notiks tagad? Pagaidām tā neizskatās," stāsta Ījabs.
Vislielākais popularitātes pieaugums aprīlī par nepilniem trim procentpunktiem bija "Saskaņai".
Nedaudz mazāks - par diviem procentpunktiem - Nacionālajai apvienībai. Šo partiju popularitātes pieaugumu eksperti saista ar skaļi risināto krievu skolu mācību valodas jautājumu.
Par 1,1 procentpunktu reitings samazinājies valdošajai Zaļo un Zemnieku savienībai. Tas tiek skaidrots ne tikai ar banku krīzi, bet arī ar sabiedrības pieprasījumu pēc aktīvākas valdošās partijas rīcības.
Popularitātes kritumu jau otro mēnesi apturējusi "Vienotība", tuvinoties stabilai 5% atzīmei. Eksperti šo vēlētāju uzticību skaidro ar zināmu vilšanos jaundibināto liberālo partiju un apvienību piedāvājumā.
