Popularitātes skalā arvien vēl pirmajā vietā ir partija “Saskaņa” ar 17% atbalstu. Tai uz pēdām min Zaļo un zemnieku savienība (16%), tad – ievērojami zemāk Nacionālā apvienība (8,7%), “Vienotība” (6,2%), KPV.LV (4,6%), Latvijas Reģionu apvienība (1,7%) un No sirds Latvijai (1,5%).
Ja vēlēšanas notiktu tagad, visticamāk, iekļūšanai Saeimā nepieciešamo 5% barjeru spētu pārvarēt pirmās piecas. Bet no Saeimas sastāva izkristu Latvijas Reģionu apvienība un “No sirds Latvijai”.
Vienīgā, kurai reitings nedaudz pakāpies, ir “Vienotība”. Taču kāpums ir tik niecīgs, ka sociologs Arnis Kaktiņš norāda – par “Vienotības” atkopšanos varētu sākt domāt, ja pieauguma tendence saglabātos arī nākammēnes.
Visām pārējām partijām popularitāte ir nokritusies. Visvairāk – par 2,6 procentpunktiem – kritums ir “Saskaņai”. Sociologa ieskatā – varētu būt, ka “Saskaņai” nav par labu nākuši pārmetumi par tā tramvaja līnijas cauri Rīgas Lielajiem kapiem izveides plāniem.
Un vēl būtiski – pētījumi rāda, ka arvien pieaug to vēlētāju skaits, kuri negrib izvēlēties nevienu no partijām. To skaits ir milzīgs attiecībā pret šo septiņu populārāko partiju atbalstītājiem.
Septembrī 20,5% atbildēja, ka nezin, par ko balsot, bet oktobrī tādu ir jau vairāk nekā 26%.
Un vairāk kļuvis arī to, kuri saka, ka vēlēšanās nepiedalīsies vispār. Kopējais nebalsotāju un neizlēmušo skaits pašlaik ir 41,3%. Un tas ir lielākais pēdējo sešu gadu laikā. Tāda patlaban temperatūra sabiedrības attieksmē pret partijām.
