Nākamās valdības veidotājiem ir jābūt vienādai izpratnei par vairākiem prioritāriem uzdevumiem ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai. Tie ir: izglītības un zinātnes plašāks atbalsts, no korupcijas un politiskās ietekmes brīva kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī nacionālā drošība, kas ietver vienotu izpratni par nekavētu Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu. Tā koalīcijas izveides sarunu turpmākos uzdevumus uzskaita pašreizējais premjers,  JV līderis Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā – līdzšinējās sarunās sadzirdēta arī vēlme būtiski mainīt ostu reformu, administratīvi teritoriālo reformu, kas varētu nozīmēt vēlmi tās apturēt.

"Es nevaru pieļaut to, ka valdība jebkādā veidā ieliktu atpakaļgaitā daudz ko, kas jau ir izdarīts. Kā saka, apturēt vai atgriezt pagātnē dažādas reformas. Viens otrs varbūt arī ir iedomājies, ka politika ir vieta, kur izpausties šaurām interesēm. Nē, tā nav. Mums ir uzdevums strādāt visas sabiedrības labad. Man jāgūst pārliecība, ka visi ejam kopīgā virzienā. Sākam uztaustīt, kur ir domstarpības, un mums tās ir jāpārvar," sacīja Kariņš

Par Kariņa nosauktajām prioritātēm NA esot skaidrība un par šiem būtiskajiem tematiem nevajadzētu ieslīgt pārāk garās diskusijās, uzskata NA valdes loceklis Jānis Dombrava.

Pēc viņa teiktā, nav nekādu šķēršļu jau tagad lemt par trīs partiju koalīcijas izveidi un sagatavot valdības deklarācijas projektu.

"Man jau gribētos, ka tā būtu nevis saruna, bet tiešām jau mērķtiecīgs darbs pie valdības deklarācijas izstrādes. Jā, nu, tās ir lietas, kur mums ir pat ļoti līdzīgs redzējums kā ''Jaunajai Vienotībai'', un tās jau varētu ierakstīt valdības deklarācijā, nevis sākt diskusijas no nulles punkta," atzina NA valdes loceklis.

Savukārt par partijas "Progresīvie" pārstāvju aicināšanu uz sarunām NA un AS nekāda atbalsta nav un nebūšot. NA dalībniekiem dots mandāts piedalīties sarunās par koalīcijas izveidi bez "Progresīvajiem", atgādināja Dombrava.

"Tas ir kaut kur līdzīgi kā kādam mēģināt iestāstīt, lai sēžas pie galda un draudzīgi sadarbojas ar [Aivaru] Lembergu. Tas ir tikpat neproduktīvi.

Šajā gadījumā divas partijas ar valdes lēmumiem ir pateikušas, ka neredz iespēju veidot valdību ar "Progresīvajiem", tad es nesaprotu, kāpēc notiek šie mēģinājumi par katru cenu likt draudzēties ar "Progresīvajiem"."

Nosauktās prioritātes, par ko jāvienojas visiem nākamās koalīcijas veidotājiem, esot pašsaprotamas, taču nosaucamas vēl vairākas, tā savukārt Kariņa vēstījumu komentēja viens no AS līderiem Edvards Smiltēns.

"Skaidrs, ka tiesiskums ir ļoti svarīgs, tāpat kā laba kapitālsabiedrību pārvaldība. Bet mēs esam krīzē! Ir karš, un cik maksā apkures granulas un briketes! Tas ir absurds, tirgū pilnīgi noteikti ir spekulācijas! Energoresursi, dārdzība – tam jābūt prioritāšu sarakstā vismaz pirmajā piecniekā. Tāpat krīzes menedžments – Valsts kontroles vērtējumā krīzes pārvaldībā valdība ir absolūti negatava," teica Smiltēns.

"Jaunās Vienotības" sarunveži šodien tiekas ar "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības pārstāvjiem, bet trešdien – ar partiju "Progresīvie".

KONTEKSTS:

Pašlaik jaunās koalīcijas veidošanas sarunās, kuras uzsākusi JV, iezīmējies iespējamais koalīcijas kodols, ko veidotu JV, Nacionālā apvienība (NA) un AS. JV iestājusies par plašāku koalīciju kopā ar "Progresīvajiem". Līdz šim NA un AS attieksme bijusi vairāk noraidoša pret sadarbību ar "Progresīvajiem" ideoloģisko domstarpību dēļ.

14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: JV, Zaļo un Zemnieku savienība, AS, NA, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".