Partija fokusā

Vēlēšanas 2018. «Sarakstu līderu debates». Pensija

Partija fokusā

Vēlēšanas 2018. Premjera amata kanditātu debates

Vēlēšanas 2018. «Sarakstu līderu debates»

Partiju līderu debates. Atšifrējums.

Partiju līderu debates.  Atšifrējums.

Jānis Geste: Labvakar, Latvijas Televīzijas skatītāji! Līdz 13. Saeimas vēlēšanu dienai atlikušas pilnas divas dienas, un tas nozīmē tikai to, ka tiem vēlētājiem, kuri vēl nav izlēmuši, par ko balsot, viņiem šīs divas dienas varētu būt gana trauksmainas.

Ilze Nagla: Jā, tā ir tiesa. Esiet sveicināti! Un tāpēc šovakar studijā ir visu 16 sarakstu līderi. Bija aicināti pirmie sarakstu numuri vai arī premjera amata kandidāti tām partijām, kurām pēc SKDS jūlija aptaujas datiem nebija vēl 2% vēlētāju atbalsta. Tātad 16 dažādi pieteikumi uz varu Latvijā.

Jānis Geste: Un iepazīstināsim ar šā vakara raidījuma dalībniekiem, un viņi šovakar mūsu studijā ir tādā secībā, kādā viņu pārstāvēto partiju vai partiju apvienību atradīsiet arī savās vēlēšanu zīmēs 6. oktobrī vēlēšanu iecirkņos. Andrejs Mamikins, Latvijas Krievu savienība (LKS), pirmais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā. Juta Strīķe, Jaunā konservatīvā partija (JKP), pirmais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā. Dainis Močs, Rīcības partija, ceturtais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā, un šovakar šeit partiju pārstāv kā tās premjera amata kandidāts. Raivis Dzintars, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK (NA), Vidzemes apgabala pirmais numurs. Roberts Putnis, “Progresīvie”, otrais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā, un partiju šovakar šeit pārstāv kā tās premjera amata kandidāts. Dainis Grabovskis, Latvijas Centriskā partija, pirmais numurs Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Jānis Dinēvičs, apvienība LSDSP/KDS/GKL (SKG), pirmais numurs Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Gints Gābers, “No sirds Latvijai” (NSL), pirmais numurs Vidzemes vēlēšanu apgabalā.

Ilze Nagla: Evija Papule, sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” pirmais numurs Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Juris Pūce, partiju apvienība “Attīstībai/Par”, pirmais numurs Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Edvards Smiltēns, Latvijas Reģionu apvienība (LRA), pirmais numurs Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Silvestrs Rubins, “Latviešu nacionālisti”, pirmais numurs Kurzemes vēlēšanu apgabalā. Edgars Rinkēvičs, partiju apvienība “Jaunā Vienotība”, pirmais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā. Juris Žuravļovs, partiju apvienība “Par alternatīvu”, pirmais numurs Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Artuss Kaimiņš, partija "KPV LV", pirmais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā. Un Dana Reizniece-Ozola, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), pirmais numurs Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Jānis Geste: Un piebildīšu, ka ar septiņiem populārāko partiju premjera amata kandidātiem šajā studijā sarunāsimies, un viņi savā starpā debatēs jau piektdienas vakarā, vēlēšanu priekšvakarā. Bet šovakar kandidātiem uzdosim jautājumus gan mēs paši, gan jūs, vēlētāji, jo arī jūsu rosinājumi “Tautas panorāmā” šovakar izskanēs.

Ilze Nagla: Un kandidātiem atbildēm būs dots laiks līdz 45 sekundēm. Kandidāti varēs uzdot jautājumus arī viens otram, un te jautājumam būs 30 sekundes un atbildei kā parasti 45 sekundes.

Jānis Geste: Jau pieminēju “Tautas panorāmu” un ar “Tautas panorāmu” arī sāksim, jo projektā “Tautas panorāma” Latvijas Televīzijas Ziņu dienests paviesojās visos 110 Latvijas novados un 9 lielajās pilsētās. Vaicājot, ko vēlētāji domā par to, kā strādājusi līdzšinējā Saeima un ko viņi gaida no nākamās. Un šovakar vismaz uz dažiem no viņu uzdotajiem jautājumiem centīsimies rast konkrētas atbildes.

Ilze Nagla: 2016. gadā Saeima palielināja biedru skaita prasību partijām un to apvienībām, lai tās varētu kandidēt vēlēšanās, tātad ir jābūt vismaz 500 biedriem. Un tas tika darīts tādēļ, lai vēlēšanās nepiedalītos pēdējā brīdī tapušas sīkpartijas.

Jānis Geste: Jā, šajās vēlēšanās, kā zināms, Centrālā vēlēšanu komisija reģistrēja 16 kandidātu sarakstus, un, lūk, neliels ieskats, ko par daudzo kandidātu skaitu saka “Tautas panorāmas” uzklausītie vēlētāji.

Ilze Nagla: Līdz ar to arī jautājums – vai nākamajā Saeimā būtu jāmaina likums, palielinot minimālo biedru skaitu partijā, lai varētu piedalīties Saeimas vēlēšanās? Lūdzu, atbildiet ar “jā” vai “nē” un dažos teikumos paskaidrojiet savu viedokli. Un laiks atbildei – līdz 45 sekundēm.

Jānis Geste: Un sāksim ar Mamikina kungu, lūdzu, jūsu atbilde.

Andrejs Mamikins: Nē. Tāpēc, ka tas ir nedemokrātiski. Atcerēsimies 1928. gada vēlēšanās, tad tur bija, nu, desmitiem sarakstu. Un principā esošā norma, palielinot līdz 500 biedriem, ir nedemokrātiska un nepareiza. Paldies Dievam, mēs viegli LKS savācam nepieciešamo parakstu skaitu, bet principā tā nav demokrātija.

Jānis Geste: Paldies par atbildi! Strīķes kundze, jums vārds.

Juta Strīķe: Tik daudz partiju ir tāpēc, ka ļoti daudzas tiek dibinātas īsi pirms vēlēšanām, īsu laiku dzīvo, jo tās ir oligarhu naudas maisu īslaicīgie projekti, un loģiski, ka viņi ar laiku izbeidzas un tāpēc viņi arī tik daudz ir. Ļoti gribētos, lai arī tie 500 biedri visām partijām būtu reāli, aktīvi, nevis fiktīvi, kas ir pieteikušies – viņus pieķeksēja un sen neviens neatceras, ne kā viņi izskatās, ne ko viņi vispār dara, tāpēc apspriest var, bet tīri biedru uzpūšana, pieļauju, ka novedīs pie fiktīvām dvēselēm un nebūs no tā labuma.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Moča kungs, jums vārds!

Dainis Močs: Mūsu partijas uzskats ir vienkāršs, tie 500 biedri, kas ir priekš vēlēšanām, lai dibinātu partiju, tas ir pietiekoši. Pārējais, es piekritīšu Mamikina kungam, ka tas nebūs vairs demokrātiski, ja palielinās skaitu, lai dibinātu partiju.

Jānis Geste: Paldies par atbildi! Dzintara kungs.

Raivis Dzintars: Partiju apvienošanās nav pašmērķis. Ir svarīgi, lai kopā būtu ideoloģiski vienoti cilvēki. Ja pirms 10 gadiem bija virkne ar dažādām nacionāli domājošām grupām, nacionāli domājošām partijām, tad Nacionālajai apvienībai ir izdevies panākt situāciju, ka Latvijā ir viena, stipra nacionāla partija un ka tā tas arī paliks. Jūs varat likt 1000 biedrus, jūs varat likt 1500 biedrus, tas mūs nesatrauc. Mēs esam gatavi to atbalstīt, bet tas nav izšķirošais jautājums. Būtiski, ka Latvijā ir viena nacionāla partija. Mēs priecātos, ja būtu viena liberāla partija, viena sociāldemokrātiska partija, nevis 16 partijas, kā tas ir šobrīd.

Jānis Geste: Paldies par atbildi! Putņa kungs, lūdzu!

Roberts Putnis: Šis limits noteikti nav jāpalielina, bet, neskatoties uz to, mums ir vajadzīgas daudz lielākas un spēcīgākas partijas. Ja mēs vēlamies Latvijā jaunu politiku, tad tā ir iespējama tikai caur spēcīgām partijām, kur cilvēki organizējas apkopot savas domas un piedāvāt tās politiskajiem risinājumiem. Un jāatceras arī, ka katrai lielai upei sākumā vienmēr ir mazs avotiņš. Un es pārstāvu gados jaunāko sarakstu, kas ieved Latvijas politikā jaunu paaudzi. Mums arī šie 500 biedri nebija robeža, bet šiem 500 biedriem nebija citas vietas Latvijas politikā, viņiem bija vajadzīga jauna partija, kura pārstāv savas idejas, šajā gadījumā sociāldemokrātiskas un zaļas.

Jānis Geste: Paldies par atbildi! Grabovska kungs.

Dainis Grabovskis: Diemžēl šis jautājums ir uzstādīts pilnīgi nepareizi. Nav jārunā par partiju lielumu, ir jārunā par to, vai partijas ir vajadzīgas. Viņas kā suga ir jālikvidē. Šī ēra ir beigusies, viss! Tur kāda demokrātija? Man iet un jums lūgties, lai jūs mani pieņemat partijā, tas ir demokrātiski? Ejiet pie velna! Partiju likums ir jālikvidē! Viss, nav vairāk! Un vēl otrs – jāpievērš ļoti liela uzmanība deputātu atsaukšanai. Mūsu partija, vienīgā, kas šobrīd startē ar tādu lozungu, ka deputātiem jābūt atsaucamiem un pie tā arī jāpaliek, pie tā ir jāstrādā, un ir jāmaina Satversme, savādāk mēs būsim pakaļā.

Jānis Geste: Paldies par atbildi! Dinēviča kungs.

Jānis Dinēvičs: Mūsu apvienība uzskata, ka nē, un tas nav demokrātiski, kā tas šeit ir skanējis iepriekš. Pie tam – vai tas mazinās viedokļu dažādību sabiedrībā? Taču nemazinās. Mēs vienkārši negribēsim viņus dzirdēt un vienkārši noslēpsim šos atšķirīgos viedokļus. Tātad nē.

Jānis Geste: Paldies par atbildi! Gābera kungs.

Gints Gābers: “No sirds Latvijai” pagaidām uzskata, ka nevajag, jo ir ļoti liela neuzticība iedzīvotājiem pret partijām. Vispār partijās mums ir viens no zemākajiem iedzīvotāju skaitiem, kas ir biedri. Ja nākotnē šī neuzticības plaisa mazinātos, tad par to varētu padomāt, bet svarīgāks moments, man liekas, ir, ka īstenībā partiju ir daudz, kuras dublē dažādas idejas un slēptas idejas, kuras grib.. Trojas zirgu partijas, teiksim tā. Es uzskatu, svarīgāk būtu samazināt deputātu skaitu, kas ir arī mūsu programmā.

Jānis Geste: Paldies par atbildi!

Ilze Nagla: Papules kundze.

Evija Papule: Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” uzskata, ka šobrīd nevajag mainīt šo normatīvu, jo valstij ir vajadzīgas pārmaiņas, gan  lai tautu vienotu, gan arī, lai notiktu paaudžu maiņa. Mēs arī izskatām iespēju par deputātu skaita izmaiņām parlamentā.

Ilze Nagla: Paldies! Pūces kungs!

Juris Pūce: “Attīstībai/Par!” ir apvienība, mēs uz šīm vēlēšanām apvienojāmies, un šobrīd apvienojam 1300 biedrus tieši tāpēc, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas, lai līdzīgi domājoši politiski spēki startētu kopā. Un mēs, liberāli, eiropeiski politiski spēki, arī izlēmām to darīt, un tas ir tiešām mūsu arī kopīgais spēks, mūsu 1300 biedri. Bet skaidrs ir arī tas, ka, uzliekot no likuma puses prasību – esiet vismaz 500 biedri – mēs nepanākam to, ka partijas pašas par sevi automātiski paliek stiprākas. Svarīga ir pašu partiju pārliecība, ka biedri ir viņu spēks. Un vairāk biedru, lielāks spēks.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi! Smiltēna kungs, lūdzu!

Edvards Smiltēns: Latvijai ir nepieciešamas spēcīgas politiskās organizācijas, nevis politiskie projekti. Un tā atšķirība ir tajā, ka tādi politiskie projekti var dzimt Rīgā uz bruģa, tādā Vecrīgas planktonā. Bet patiesībā Latvijai vajag reģionos sakņotus, spēcīgus politiskus spēkus, un to var tikai panākt apvienošanos. Kamēr šobrīd daudzas partijas šķeļas, Latvijas Reģionu apvienība šī pēdējā gada laikā ir veikusi ļoti apjomīgu darbu, apvienojot vairāk kā sešas politiskās organizācijas, mūsu biedru skaits tuvojas 3000. Mēs esam apvienojuši 250 pašvaldību deputātus 54 novados. Līdz ar to, esot vistuvāk vēlētājam, saprotot viņu vajadzības, mēs esam gatavi arī runāt par šī sliekšņa palielināšanu, lai nodrošinātu to, ka partijas nav atkarīgas no lielajiem sponsoriem, bet no biedriem, viņu ziedojumiem un idejām.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi! Rubina kungs, lūdzu!

Silvestrs Rubins: Mūsu atbilde ir nē, jo mēs uzskatām, ka šī partijas biedru skaita palielināšana nerisinās to problēmu. Bet mēs atbalstām iedzīvotājus, mēs viņiem pilnībā piekrītam, ka mums par daudz ir partiju. Mūsu risinājums – varētu būt divpartiju sistēma, lai to partiju skaitu samazinātu jau Saeimā. Vai arī organizēt vēlēšanas divās kārtās. Un pirmajā kārtā atlasot tās, kas pārvarēs 5% barjeru, un attiecīgi tālāk atlasot varbūt divas vai četras labākās. Tā kā konceptuāli mēs atbalstām partiju skaita samazināšanu, bet ar citu mehānismu.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Rinkēviča kungs, lūdzu.

Edgars Rinkēvičs: Arī atbilde ir nē. Tāpēc, ka mēs uzskatām, ka tas panāktais risinājums ar 500 biedriem ir optimāls. Taču es arī gribētu uzsvērt, ka “Jaunā Vienotība” ir partiju apvienība, kurā ir spēcīgas arī reģionu partijas, un es domāju, ka tas ir ceļš – tiešām apvienoties. Otra lieta, būsim godīgi, tā ir nedaudz politiķu ambīciju problēma, un arī cilvēki vēlas redzēt kaut ko jaunu uz katrām vēlēšanām, tas ir politiskās kultūras jautājums. Es domāju, ka daudz būtiskāk mums ir stiprināt partijas, ieviešot pilnu valsts finansējumu partijām un atsakoties no ziedojumiem, tas arī veicinātu partiju spēcīgumu.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Žuravļova kungs, lūdzu.

Juris Žuravļovs: “Par alternatīvu”, tātad tā ir apvienība. “Alternatīva”, “Dzimtene” un “Zemnieku savienība” šajā sastāvā, šajā “Par alternatīvu” apvienībā. Bet es varu pateikt tā, ka nav nekādas nozīmes, cik ir partiju skaits, cik ir biedru skaits partijā. Mums pilnīgi jāskatās, ko dara Amerikas prezidents Donalds Tramps. Viņš ieveda normālu vēlēšanu sistēmu ar elektroniskām urnām, ar skenēšanu, biļetenu skenēšanu, un to pašu vajag darīt arī mums. Igauņi, mūsu kaimiņi, sen jau balso ar elektronisko sistēmu. Tātad laižam iekšā biļetenu, uzreiz rezultāts tur, tur un tur. Un nevajag man stāstīt, ka krievu kaut kādi hakeri var iemaisīties un izmainīt šo sistēmu. Tātad balso viņi caur internetu. Ar ID kartēm. Un viss notiek godīgi. Šodien mēs balsojam ar aploksnēm, kaut kādām aploksnēm, jūs varat iedomāties? Četras dienas mēs balsojam ar aploksnēm. Tā ir viltošana, naturāla viltošana šodien notiek. Un ar to nodarbojas valdošās partijas šodien, un viņi visi jānogremdē. Tātad visi nāksim uz vēlēšanām un balsojam ne tikai par šitiem mēsliem.

Ilze Nagla: Paldies. Kaimiņa kungs, lūdzu.

Artuss Kaimiņš: Cienījamie Latvijas valsts pilsoņi! Jums daudziem ir jautājums noteikti, kas ir izskanējis visu šo priekšvēlēšanu laiku. Vai "KPV LV" sadarbosies ar partiju “Saskaņa”. Un atbilde uz šo jautājumu ir nē. "KPV LV" ar “Saskaņu” nesadarbosies, "KPV LV" ar “Saskaņu” koalīciju neveidos. Tāpēc, ka mūsu programma ir pēc tās, pēc kuras mēs vadīsimies. Un mūsu programmā ir viena valsts valoda Latvijā..

Ilze Nagla: Kaimiņa kungs, jautājums bija par citu tēmu.

Artuss Kaimiņš: Viena valsts valoda Latvijas skolās, valsts skolās, valsts bērnudārzos. Un tā ir svarīga ziņa. Ja jums liekas tas smieklīgi..

Ilze Nagla: Kaimiņa kungs, jautājums bija par partijas biedru skaitu.

Artuss Kaimiņš: Mums Latvijā šobrīd ir 78 partijas, tikai 16 ir reģistrējušās. Tas, ka šobrīd ir 500 cilvēku slieksnis un viens gads.. Politikā ir jāpiedalās pēc iespējas vairāk cilvēkiem.

Ilze Nagla: Paldies, Kaimiņa kungs. Dana Reizniece-Ozola, lūdzu.

Dana Reizniece-Ozola: Jā, esošā kārtība ir laba, jo tā dod iespēju pietiekami plašam pilsoņu lokam būt aktīviem un piedalīties vēlēšanās. Tomēr tas, kas ir jāsaprot – man šķiet, ka daudz svarīgāk par lielu partiju skaitu – būtu labi, ja būtu plašs, kvalitatīvs piedāvājums, kā padarīt dzīvi Latvijā labāku, nevis tukši lozungi. Otra lieta, kas ir svarīgi – protams, lai varētu panākt nopietnas izmaiņas, ir pietiekami plašs atbalsts vajadzīgs sabiedrībā un jāspēj sadarboties ar partneriem, ar kolēģiem Saeimā. ZZS ir nacionāli konservatīvs spēks ar plašu atbalstu, un mēs, manuprāt, esam demonstrējuši, ka mēs to varam izdarīt, darīsim to ar lielākām partijām un arī ar mazākām, kas būs parlamentā.

Ilze Nagla: Paldies kandidātiem un kandidātēm par atbildēm. Un jau tūlīt jums būs iespēja pašiem izvaicāt vienam otru. Šobrīd pirmajiem četriem no jums būs iespēja uzdot jautājumus citiem kandidātiem. Un noteikums, tātad – 30 sekundes jautājumam, 45 sekundes būs atbildei.

Jānis Geste: Un jautājums kādam vienam konkrētam kandidātam. Mamikina kungs, jums ir pirmā iespēja izvēlēties, kam uzdosiet jautājumu.

Andrejs Mamikins: Papules kundzei! Labvakar, es esmu šeit. Ziniet, kā krievu tauta Latvijā jūs sauc? Šadurskis svārkos. Laikam zināt, kāpēc. Jūs tik dedzīgi slēdzāt pēdējos gadus izglītību krievu valodā, minoritāšu valodā, jā, Papules kundze. Un kas notika? Tagad jūs esat tās partijas rindās, kura vismaz kādreiz deklarējusi formāli, ka viņa par minoritātēm. Kas notika? Šadurskis apnicis? Naudu Eiropas nesadalījāt ministrijā? Kas notika?

Evija Papule: Jūs uzdevāt vairākus jautājumus, izvēlieties vienu no tiem, lai es varu atbildēt.

Andrejs Mamikins: Šadurskis apnicis?

Evija Papule: Es ļoti ceru, ka jūs redzat, ka es atšķiros ne tikai visā citā veidā, bet arī tiešām nēsāju svārkus, un Šadurska kungs šeit nenēsā svārkus. Un tā ir atšķirība. Un, es ceru, arī nenēsās. Bet jūs labi redzat, ka, skatoties uz “Saskaņas” programmu, mēs paliekam pie tā, ka bilingvālā izglītība ir jāatstāj, tā ir laba un rāda arī rezultātus. Bet mēs sakām, klāt jāliek ir trešā valoda, un šis saskan ar visiem principiem, kādi man ir bijuši pirms tam – pirms 20 gadiem, 15 gadiem un arī šobrīd, jo mēs zinām, ka valodu prasmes dos indivīdam kārtīgu, labu pamatu individuālās karjeras un dzīves karjeras būvēšanā. Un nesalīdziniet mani ar tiem, kas aiziet.

Jānis Geste: Atbildi saņēmāt?

Andrejs Mamikins: Jā, sapratu, ka tā ir vienīgā atšķirība starp Papuli un Šadurski – svārkos.

Jānis Geste: Paldies! Strīķes kundze, tagad jums ir iespēja uzdot jautājumu kādam no kandidātiem.

Juta Strīķe: Jā, man ir jautājums Dzintara kungam. Latviešu tauta ir sapratusi, ka nepietiek ar lozungu izteikšanu un karogu vicināšanu, ka ir iemesli, kāpēc mēs esam pēdējā vietā civilizētajā Eiropā tiesiskuma ziņā. Ir ļoti neapmierināta ar maksātnespēju, administratoru shēmošanu. Un tāpēc man jautājums, vai jūs būtu gatavi nākamā Saeimā nevirzīt savu tieslietu ministra kandidātu, nepretendēt uz Tieslietu ministrijas vadīšanu?

Raivis Dzintars: Jā, vispirms, Strīķes kundze, ir ļoti zīmīgi, ka jūs uzdodat jautājumu man, nevis “Saskaņai”, jo arī jūsu līdzšinējā priekšvēlēšanu darbība ir parādījusi to, ka vispirms jūs vēlaties šķelt nacionāli konservatīvos spēkus, nevis sadarboties un darīt to, lai mēs kopā kļūtu stiprāki. Nacionālā apvienība vairākkārt ir minējusi galvenās mūsu prioritātes, kas mums ir, lai īstenotu savus mērķus. Pirmkārt, lai latvieši būtu fiziski, un tam mums ir nepieciešama Labklājības ministrija un Vides un reģionālās attīstības ministrija reemigrācijas nepieciešamībai. Mums ir nepieciešams, lai Latvija būtu latviska, un šajā gadījumā mēs skatāmies Kultūras un Izglītības ministrijas virzienā, un mums ir nepieciešams, lai Latvija būtu droša, mēs skatāmies Iekšlietu un Aizsardzības ministrijas virzienā.

Jānis Geste: Vai saņēmāt atbildi?

Juta Strīķe: Atbildes faktiski nebija, jo es nesadzirdēju, vai Nacionālā apvienība turpinās uzstāt uz Tieslietu ministrijas vadīšanu. Un otrs, man gribas atgādināt, ka Rīgas domē Nacionālā apvienība ar “Saskaņu” nu ļoti draudzīgi sadzīvo.

Raivis Dzintars:  Tas, ka jūs dzirdat to, ko jūs gribat.. uz šo jāatbild. Strīķes kundze, tas, ka jūs dzirdat to, ko jūs gribat dzirdēt, ir, protams, jūsu darīšana. Bet jūs nenoliegsiet, ka tieši jūsu partijas biedrs, augsts kandidāts, īsi pēc pašvaldību vēlēšanām vienā lielā pilsētā zvanīja man personīgi un mēģināja pierunāt veidot kopīgu koalīciju ar “Saskaņu”.

Juta Strīķe: Es tagad nesaprotu, kāda bauma tiek izplatīta un kāds trollis te tagad ierunājās. Man ne mazākās sajēgas nav, par ko jūs tagad runājat.

Raivis Dzintars: Tā nav bauma, jūs izplatāt baumas.

Jānis Geste: Paldies kandidātiem. Moča kungs, kam jūs vaicāsiet.

Dainis Močs: Mans jautājums būs ZZS pārstāvim. Sabiedrības interesēs man daudzi cilvēki prasa, kāpēc valdošā vara, tai skaitā arī Ministru prezidents, neuzrāda iztikas minimumu, grozu?

Dana Reizniece-Ozola: Esošā valdība divarpus gadu garumā ir strādājusi, lai palielinātu ieņēmumus tieši mazo algu saņēmējiem, tādēļ mēs esam pirmā valdība, kas ir ieviesusi progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, diferencētu neapliekamo minimumu un mazāku algu saņēmējiem esam samazinājuši iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ir palielināts neapliekamais minimums arī par apgādībā esošām personām, tas nozīmē, ka mēs arī īpaši rūpējamies par ģimenēm ar bērniem, un tas jau rāda arī pirmos rezultātus. Mums demogrāfijas situācija valstī nav vēl ne tuvu ideālam, bet ir daudz uzlabojusies.

Dainis Močs: Bet vai varat nosaukt tiešu summu, cik dotajā momentā ir iztikas minimums?

Dana Reizniece-Ozola: Valstī nav noteikts iztikas minimums.

Dainis Močs: No 2014. gada nav nosaukts. Bet kāpēc?

Dana Reizniece-Ozola: Un dažādi cilvēki ir pieraduši dzīvot ar dažādiem ienākumu līmeņiem, bet mūsu mērķis ir, lai mazāk turīgie cilvēki uzlabotu savu labklājību un mazāk maksātu nodokļus.

Jānis Geste: Paldies! Tad atbildi nesaņēmāt?

Dainis Močs: Nesaņēmām.

Jānis Geste: Paldies kandidātiem. Dzintara kungs, tagad jums ir iespēja uzdot jautājumu kādam kandidātam.

Raivis Dzintars: Partija “Attīstībai/Par!” ir definējusi sevi kā liberāļu partiju. Šī ideoloģija man ir krasi nepieņemama, bet jūs esat pelnījuši cieņu par to, ka jūs vismaz atšķirībā no daudziem esat skaidri definējuši jūsu ideoloģisko piederību. Tieši tāpat partija “Attīstībai” arī definējusi, ka Eiropas līmenī jūsu sadarbības partneris Eiropas Parlamenta grupa ALDE, kuras vadītājs ir Gijs Verhovstats. Īss citāts: “Eiropa, kas sastāv no nācijām, ir pagātnes rēgs, tā ir Eiropa, kas nav spējīga risināt problēmas. Nākotnes Eiropa un Eiropas Savienība būs postnacionāla vai neeksistēs nemaz. Cīņa – Eiropa bez tautām. Vai jūs esat gatavs norobežoties no šā sadarbības partnera priekšnieka izteikumiem?

Juris Pūce: Pirmkārt, paldies, Dzintara kungs, par jautājumu un par to, ka jūs iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar vienu no spožākajiem šī brīža Eiropas Parlamenta politiķiem Giju Verhofstatu, trīskārtēju Beļģijas premjeru un cilvēku, kas ir vadījis savu valsti ļoti grūtiem laikiem cauri un attīstījis viņu nozīmīgi. Un, jā, mēs esam daļa no ALDE saimes, “Attīstībai/Par” ir liberāls politisks spēks, mēs atbalstām liberālus uzskatus. Tas nenozīmē, ka mums ir pilnīgi vienādi uzskati visos jautājumos. Ja jūsu citāts ir korekts, tad nē, šajā jautājuma “Attīstībai/Par nepiekrīt Gijam Verhofstatam. Mūsu redzējums – Eiropa ir vieta, kur ir ciešāka sadarbība valstu starpā, aizvien ciešāka sadarbība, kas nodrošina mūsu drošību, mūsu ekonomisko konkurētspēju, mūsu konkurētspēju pasaulē. Tas ir mūsu redzējums, vienota Eiropa – mūsu nākotne.

Jānis Geste: Paldies, vai saņēmāt atbildi, Dzintara kungs?

Raivis Dzintars: Nē.

Ilze Nagla: Nākamie 12 savstarpējie jautājumi būs pēc brīža. Bet tagad jums jautājums no mūsu skatītājiem.

Jānis Geste: Jā, ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju ir pensionāri, vairāk nekā pusei no viņiem valsts mēnesī maksā pensiju līdz 300 eiro, turklāt daļai no tās vēl joprojām atvelkot nodokli.

Ilze Nagla: Un pensijas bija jautājums numur viens, ko mūsu kolēģi uzklausīja, kad “Tautas panorāmas” projekta ietvaros devās uz dažādām Latvijas vietām. Par pensijām sūdzas visi, un politiķi ir lēmuši, ka nākamgad neapliekamais minimums pensijām būs 270 eiro.

Jānis Geste: Bet, lai saprastu, kāds ir jūsu piedāvājums pensionāriem, ņemsim konkrēti pensionāru grupu – visi tie, kuri šobrīd saņem pensijas līdz 250 eiro, tātad tie ir cilvēki, kuriem arī nākamgad un vēlāk apsolītā neapliekamā minimuma celšana īsti neko nedos papildus. Runa ir par 124 tūkstošiem pensionāru.

Ilze Nagla: Un jautājums – kāda būs tieši šo pensionāru pensija 2020. gadā, ja būsiet pie varas? Cik viņi saņems mēnesī un no kurienes nauda? Laiks atbildēt 45 sekundes. Un sāksim šoreiz no šī gala. Dana Reizniece-Ozola, lūdzu!

Dana Reizniece-Ozola: Jā, šie vecie ļaudis ir savu mūžu veltījuši, lai strādātu un veidotu mūsu valsti, bet diemžēl tiešām viņi ir visjutīgākā sabiedrības daļa un daudzi no viņiem dzīvo tuvu nabadzības slieksnim. Tāpēc jums taisnība, ka nepietiek ar to vien, ka mēs katru gadu, nākamos vēl trīs gadus jau šobrīd esam ieplānojuši palielināt neapliekamo minimumu. Lai palielinātu mazās pensijas, arī turpmāk turpināsim pensiju indeksāciju, kurā tiks ņemts vērā nostrādāto gadu stāžs un tiks palielinātas piemaksas īpaši mazajām pensijām. Līdzīgi kā mēs to izdarījām šogad, tiem, kas pensionējās līdz 1996. gadam, par katru nostrādāto darba stāžu tika veikta piemaksa.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Kaimiņa kungs, lūdzu!

Artuss Kaimiņš: Ir ļoti dīvaini, ka valsts nav noteikusi “Vienotības” sejā, Reira kunga, labklājības ministra personā, joprojām nav noteikusi iztikas minimumu, kurš pēc "KPV LV" uzskata ir 337 eiro mēnesī.

Ilze Nagla: Kaimiņa kungs, jautājums ir par pensijām.

Artuss Kaimiņš: Jautājums ir par to, ka, ja pensija.. pirmkārt, tas ir absolūti nepareizi, ka pensija tiek aplikta ar nodokli, vēl tiek vilkts nodoklis. Un tas, ko mēs.. mēs nevaram solīt kaut kādas debesmannas šobrīd. Mēs sakām to, ka mēs samazināsim bezrecepšu medikamentu cenas, līdz ar to pensionāram būs lētāk iegādāties savu vajadzīgo pārtikas, iztikas grozu. Bet pensijām mēs nevaram solīt šobrīd klāt, vienīgi to, ka netiks aplikta ar nodokli šī summa, kura varētu būt līdz 330, kas ir iztikas minimums jau pašā saknē. Nevar būt tā, ka cilvēki dzīvos zem iztikas minimuma.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Žuravļova kungs, lūdzu!

Juris Žuravļovs: Mūsu pozīcija, 450 eiro pensiju bez nekādiem nodokļiem. Protams, kur paņemsim naudu? Naudu nopelnīt vajag. Mēs skatāmies, ko pašlaik dara Donalds Tramps, mēs esam pakļauti Amerikai. Viņš izmainīja nodokļu sistēmu, viņu samazināja. Tātad jāstrādā ar apgrozījumu. Tātad Ķīnai pacēla augšā ievedmuitu, aizsargāja pilnīgi savu tirgu. Lauksaimniecībai vispār jāatbrīvo, nulle nodokļu jāieved. Kāpēc? Tāpēc, ka šogad poļi ieved naftas produktus, un mēs atdodam 21% uz turieni, viņi maksā četrus procentus. 17% mēs vienkārši tur dāvinām.

Ilze Nagla: Žuravļova kungs, paldies! Rinkēviča kungs, lūdzu!

Edgars Rinkēvičs: Nu, pirmkārt, es gribētu teikt, ka tieši, kā mēs runājam, notiek lielākā pensiju indeksācija desmitgadē, un mēs tam esam paredzējuši 190 miljonus. Tāpat kā arī vidējais pensijas pieaugums. Taču visu noteiks ekonomiskā attīstība. Un es arī negribu sasolīt zelta kalnus, kas nav izpildāmi. Bet es gribu teikt, ka pilnīgi noteikti tas kurss uz pensiju indeksāciju tiks turpināts, mūsu ekonomika aug, un tas ir pamats, lai to darītu, un uz tā bāzes arī mēs redzam, ka var tikt palielināti pabalsti arī citām sociālām grupām. Un vēl viena lieta – ir ļoti būtiska veselības obligātā apdrošināšana, kas arī dod ļoti lielu atspaidu mūsu pensionāriem.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Rubina kungs, lūdzu!

Silvestrs Rubins: Mēs atbalstām 400 eiro šo minimālo pensiju, kas nav apliekama ar nodokļiem. Konkrēti šai grupai, ko jūs minējāt, būtu droši vien nepieciešami kādi 220 miljoni. Kur ņemt naudu? Es domāju, ka pie pašreizējās, teiksim, nodokļu politikas, ja tāda paliks, tas būs grūti šos naudas līdzekļus atrast, līdz ar to nodokļu politika ir jāreformē. Mēs piedāvājam arī samazināt šo iedzīvotāju ienākuma nodokli un arī samazināt sociālo nodokli, un pārskatīt PVN likmes un akcīzes nodoklim. Es domāju, ka tur būs ļoti daudz līdzekļu.

Ilze Nagla: Paldies. Smiltēna kungs, lūdzu!

Edvards Smiltēns: Saskaņā ar OECD datiem Latvijas seniori ir vieni no nabadzīgākajiem, faktiski ar lielāko nabadzības risku šobrīd Eiropas Savienībā. Līdz ar to tie, kas pensionējušies līdz 1996. gadam, tur ir vislielākā netaisnība, to var risināt ar piemaksām no budžeta. Diemžēl budžetā ir tāda situācija, ka nepieciešama papildu nauda, un līdz ar to ēnu ekonomika ir viens avots, kur var to smelties. Un LTRK (Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera) ir uzrādījusi, ka, piemēram, ātrie kredīti ir viens no lielajiem ēnu ekonomikas cēloņiem, jo tie darbinieki, kas ir kredītos, viņi pieprasa maksāt algas aploksnēs, un tāpēc mēs cīnāmies ar ātrajiem kredītiem. Mēs ieviesām atraitņu pensijas, tātad pensiju mantošanu, mēs piedāvājām otro līmeni mantot, to diemžēl noraidīja. Un pensija bez nodokļa, rekur balsojums, mēs viņu piedāvājām pagājušo ceturtdien, to noraidīja Saeimā.

Ilze Nagla: Paldies! Tātad jautājums bija, atgādināšu, par to, kādu pensiju 2020. gadā saņems tie, kam šobrīd ir pensija līdz 250 eiro. Pūces kungs, lūdzu!

Juris Pūce: Jā, tā ir nozīmīga problēma. Un nabadzības izskaušana un taisnīga Latvija ir viena no mūsu “Attīstībai/Par” prioritātēm. Šim mērķim mēs piedāvājam faktiski trīs galvenos rīcības virzienus. Viena iespēja ir paņemt un risināt jautājumu ar minimālo pensiju. Minimālās pensijas apjoms ir jāceļ pēc mūsu aprēķiniem aptuveni divarpus reizes, un to var izdarīt četru gadu laikā. Otra nozīmīga problēma saistīta ar pensiju indeksāciju. Mūsu izstrādātais modelis piedāvā ātrāku indeksu arī tieši zemajām pensijām vidēji šajos četros gados aptuveni 8%, 8,5% gadā, tas ir iespējams, to pieļauj jau pašreizējais budžets. Un tas konkrēti pensionāriem līdz 250 eiro dod aptuveni 35%, 36% klāt pie pensijām gada laikā. Četru gadu laikā, es atvainojos.

Ilze Nagla: Paldies liels par atbildi. Papules kundze, lūdzu!

Evija Papule: Skaidrs, ka 28 gadi ir bijis gana ilgs laiks, lai izrādītu cieņu tiem pensionāriem, kuri strādājuši Latvijas labā. Un nav piedodami, ka nevar palielināt pensijas cilvēkiem. “Saskaņai” ir labs ekonomiskās attīstības plāns. Mēs sakām, ka jau pusgada laikā, mainot pensiju sistēmu, atjaunojot paaudžu solidaritātes sistēmu, var paaugstināt pensiju līdz 400 eiro, atbrīvojot no ienākuma nodokļa un pakāpeniski paaugstinot arī līdz 500 eiro. Naudu var iegūt, kolēģi jau arī minēja, naudu var iegūt, pirmkārt, kā jau minēja, ar labu ekonomisko programmu, iekasējot nodokļus, kā arī nepaceļot un nemainot nodokļus valstij.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi.

Jānis Geste: Gābera kungs, jūsu atbilde.

Gints Gābers: Pirmkārt, “No sirds Latvijai” ciena visus seniorus par izdzīvošanas spējām. Pirmā lieta, kas ir mūsu programmā arī rakstīta, ka mēs gribam neapliekamo daļu pensijas pielīdzināt minimālajai algai. Tas ir pirmais solis. Tālākā nākotnē, mēs uzskatam, ka vispār no pensijām nav jāmaksā nodoklis, tas jau ir nopelnīts. Tālāk, mēs gribam ieviest minimālo pensiju, kas ir 75% no minimālās algas, un maksimālo pensiju, kas ir piecu minimālo algu apmērā, jo tā ir ļoti liela netaisnība, ka kāds var atļauties saņemt 19 tūkstošus pensijā. Nākamais, mūsu seniori, kas grib atgriezties, lai netiktu aplikti ar nodokļiem.

Jānis Geste: Paldies! Dinēviča kungs.

Jānis Dinēvičs: Mūsu apvienība SKG uzskata, ka pensionāri savus nodokļus ir samaksājuši, līdz ar to viņiem nav no pensijas jāmaksā absolūti nekādi nodokļi. Otrais, mēs uzskatām, ka ir jābūt solidaritātes principam sabiedrībā, kad vecāki palīdz saviem bērniem. Mēs uzskatām, ka šie sociālie maksājumi, ko veic bērni, 4% būtu novirzāmi viņu vecāku pensijām. Mēs tāpat uzskatām, ka otrā līmeņa pensijas ir attiecīgi mantojamas, tādējādi mēs atvieglotu ievērojamas daļas maznodrošināto pensionāru dzīves līmeni.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Grabovska kungs.

Dainis Grabovskis: Jā, nu tas ir kaut kāds absurds, ka pie varas esošie līdz šim brīdim nav noteikuši pat iztikas minimuma grozu. Ko tad viņi grib maksāt? Sūtiet viņus ratā, viņi nekad nenotiks un nemaksās. Bet, lai pensijas nodrošinātu, ir jāsaprot, ka šobrīd ir kaut kāds stāvoklis, kad mēs slīkstam. Tas ir laiks solidarizēties, un kā to panākt? Jau rītā mēs varam maksāt pensiju 380 eiro apmērā, nosakot pensiju griestus, kā kolēģis “No sirds Latvijai” to ļoti labi apzīmēja. Un šādi, likvidējot 19 tūkstošu pensijas, mēs varam maksāt tiem mazajiem. Absurds – valstī no 70 minimālā pensija un 19 tūkstoši. Kur mēs atrodamies? Banānu republika, mostaties!

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Putņa kungs!

Roberts Putnis: “Progresīvie” ir partija, kas no dibināšanas brīža ir veidojusies ap nevienlīdzības un nabadzības izskaušanas ideju, līdz ar to šīs tēmas ir tādas, kuras mēs esam padziļināti pētījuši. Mūsu aprēķini rāda, ka jau nākamgad būtu iespējams palielināt minimālo pensiju 57 tūkstošiem cilvēku Latvijā no tā skaitļa, ko jūs nosaucāt, līdz 215 eiro mēnesī. Tas būtu iespējams, atvēlot no valsts budžeta 60 miljonus. Tālāk mēs redzam nepieciešamību palielināt indeksāciju pensionāriem par padomju laikā nostrādāto darba stāžu. Un kopumā mēs gribam mainīt sociālās drošības sistēmu valstī uz to, lai valstij tiešām būtu garantētais iztikas minimums. Aptuveni 60% apmērā no ienākumu viduspunkta valstī, un tas būtu īstenojams 2024.-2026. gadā pilnvērtīgi.

Jānis Geste: Paldies par atbildi! Dzintara kungs.

Raivis Dzintars: Vispirms par principiem. “Nacionālā apvienība” uzskata, ka ir būtiski piemaksāt par katru nostrādāto darba stāža gadu, nevis, kā tas šobrīd ir, pa desmitgadēm, punkts viens. Punkts divi – uzskatām, ka pensionārs, izaudzinot bērnus, nopelnījis atsevišķu piemaksu arī par šo devumu sabiedrībai, ka būs nākamie nodokļu maksātāji, kas pelnīs pensijas nākamajām paaudzēm. Manuprāt, tie, kas sauc šeit astronomiskos skaitļus, tā ir vai nu nekompetence, vai nu melošana, ir pārāk daudz nezināmu apstākļu, lai to varētu atbildēt. Bet tas, ko es varu teikt – ja politiskās partijas vienaldzīgi izturas pret nākotni un demogrāfiju, parasti tās izturas vienaldzīgi arī pret savām saknēm. Līdz ar to Nacionālā apvienība uzskata, ka senioru paaudze ir tā, kas mums ir saglabājusi Latviju, un mēs par to cīnīsimies.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Moča kungs!

Dainis Močs: Rīcības partijas uzskats ir ļoti vienkāršs. Pensiju minimālo var panākt, valstij pielīdzinot minimālajai algai. Ņemot naudu no aizsardzības. Tālāk 1% paliek aizsardzībai, 1%, tas ir 287 miljonus mēs dotajā momentā varam novirzīt pensijām. Tālāk, veicot auditu valsts pārvaldē, no turienes var dabūt ārā 500 miljonus eiro, kas arī ir ieguldāmi pensijās.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Strīķes kundze!

Juta Strīķe: Jā, tas tiešām ir ļoti, ļoti skumji, ka joprojām aptuveni 55 tūkstoši pensionāru saņem pensiju, kas ir mazāka par 200 eiro. Un, klausoties visu iepriekš teikto, es dzirdu, ka programmu solījumi ir gana līdzīgi. Es arī dzirdu, ka cilvēki, partiju pārstāvji, arī tiešām, iespējams, vēlētos mainīt mūsu senioru dzīvi. Bet problēma ir tāda, kad nokļūsiet Saeimā, tad sāk zvanīt sponsori, oligarhi, teikt, ka vajag elektrificēt dzelzceļu par pusmiljardu, vajag ieviest jauna veida OIK un tad atkal naudas nepietiks. Un tur ir pašlaik tā problēma.

Jānis Geste: Paldies! Jautājums, cik saņems pensionāri pēc diviem gadiem? Mamikina kungs.

Andrejs Mamikins: Latvijas Krievu savienība uzskata, ka arī šīs Saeimas sasaukuma laikā pensija varētu būt līdz 600 eiro. Tāpēc, ka tie ir 60% no summas 1000 eiro, kas ir vidējā alga Eiropas Savienības dalībvalstu dotajā brīdī. Latvijā, es zinu, par ko es saku – mūsu partijas līdere Tatjana Ždanoka bija līdzziņotāja ziņojumam, ko Eiropas Parlaments akceptēja, un principā mums jau sen bija jāimplementē šis lēmums. Tas vienkārši ir mūsu pienākums kā Eiropas Savienības dalībvalstij, lai vienkārši pateiktu mūsu tēviem, vectēviem, kuri mūs izaudzināja un strādāju godīgi. No kurienes nauda? Pilnīgi piekrītu tam, ka mums mazāk, Rinkēviča kungs, jāpērk metāllūžņi, haubices vecas NATO it kā vajadzībām un vairāk jātērē uz pensionāriem.

Jānis Geste: Paldies kandidātiem par atbildēm uz šo jautājumu.

Ilze Nagla: Un pensiju palielināšanai, protams, ir arī otra puse. Kas šo naudu, ko maksāt pensionāriem, nopelnīs? Ja mēs meklējam kaut ko vairāk, nekā tikai pārdalīt esošos līdzekļus. Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, un darba devēji sūdzas, ka trūkst darba roku.

Jānis Geste: Jā, un gandrīz visas partijas ir paziņojušas, ka neplāno plaši atvērt mūsu valsts durvis viesstrādniekiem, tātad darbaroku trūkumu plānots risināt ar tiem cilvēkiem, kuri jau šeit ir. Bet, piemēram, nestrādā, jo tuvumā nav darba vai ceļa izdevumi ceļā uz darbu apēd nopelnīto algu.

Ilze Nagla: Un jautājums. Lai sekmētu darbaspēka iekšējo kustību, vai valstij būtu jākompensē ceļa un dzīvesvietas izdevumi cilvēkiem, kas nolēma strādāt citā novadā? Un laiks jums atbildēt līdz 45 sekundēm.

Jānis Geste: Un šoreiz atkal nedaudz pamainīsim atbildēšanas secību. Šajā reizē sāksim ar Gābera kungu. Lūdzu jūsu atbildi!

Gints Gābers: Dārgā Latvija! Es domāju, vienkāršāk un izdevīgāk būtu atbrīvot nākamās Saeimas deputātus no transporta kompensācijām. Un tas būtu taisnīgāk pret tautu. Kā risināt darbaspēka problēmu? Pirmā lieta, mums ir 40 tūkstoši jauniešu no 15 līdz 30 gadiem bez darba. Līdz 30 gadu vecumam ir jāatbrīvo no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas uzņēmēji, lai viņi būtu ieinteresēti ņemt darbā šos jauniešus. Nākamais – mums ir 180 tūkstoši invalīdu Latvijā. Tur arī, lai darba devēji būtu ieinteresēti viņus ņemt darbā, būtu jāatbrīvo viņi no valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas. Nākamais – 43 cilvēki dienā aizlido no Latvijas. Ir jādara viss iespējamais primāri, lai neviens neaizbrauc, jo tie ir 14 tūkstoši IKP. Katrs cilvēks, aizbraucot.

Jānis Geste: Paldies! Dinēviča kungs.

Jānis Dinēvičs: Darbaspēka problēma tā, bez šaubām, ir ļoti nopietna problēma. Bet, pirmais, vai mēs varam apmaksāt visiem, kas brauks uz Rīgu strādāt, droši vien, ka nē. Bet solidāri būtu tas, ja Saeimā atteiktos no tām piemaksām un tā tālāk, jo mēs redzam, ka Saeimā reizēm to degvielu lej nepareizās bākās. Līdz ar to, manuprāt, tas būtu tas pirmais darbs. Otrais, ja mēs rūpējamies par darbaspēku, tādā gadījumā jāizmanto efektīvāk tas spēks, kas ir šeit, pie mums, Latvijā. Un tāpēc mūsu apvienība iesaka, ka, sākot no 50 gadu vecuma, atbrīvot no valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa personas ar īpašām vajadzībām un strādājošos pensionārus. Strādājošie pensionāri, manuprāt, ir tā kategorija, kuri labprāt iesaistītos šajā darbā tirgū, ja tiktu veidoti vajadzīgie apstākļi.

Jānis Geste: Paldies par atbildi! Grabovska kungs, jūsu atbilde.

Dainis Grabovskis: Nu atkal es uzskatu, ka jautājums ir bišķi muļķīgs. Nav jāsekmē darbaspēka kustība, tieši pretēji. Kāpēc viņi visi traucās uz Rīgu? Ko mēs esam darījuši, lai viņi paliktu savā novadā un strādātu, viņiem nav prioritāte doties uz Rīgu, viņiem ir prioritāte nopelnīt naudu. Ja viņi var to pie sevis, tad pie sevis, te nekur neviens braukt negribēs. Tad kur skatās pašvaldības? Kāpēc viņi neveido šo vidi pie sevis, lai tas uzņēmējs nāk pie viņiem? Un otrais. Kāpēc valsts neveido akciju sabiedrības, kas vairāk savos reģionos atver uzņēmumus un strādā, cilvēkiem piedāvā darbu? Tā ir ļoti liela prioritāte, jo valsts netiecas pēc peļņas, privātais strādā tikai ar peļņu, šajā gadījumā darbs jādod valstij, jāņem dalība.

Jānis Geste: Paldies. Putņa kungs.

Roberts Putnis: No “Progresīvo” viedokļa būtu noteikti veicinoši, ja valsts atbrīvotu no nodokļiem visus izdevumus, kas ir saistīti ar nodarbinātības nodrošināšanu gan indivīdam, gan arī attiecīgi uzņēmējiem kā izdevumu pozīciju. Kopumā “Progresīvie” iestājas, un tā, man liekas, ir daudz nozīmīgāka atbilde, sistēmiski raugoties uz valsts izaugsmi – mēs gribam panākt, iestāties par būtisku nodokļu sloga samazināšanu zemākām ienākumu grupām, attiecīgi palielinot reālos neto ienākumus cilvēkiem. Un, protams, dažāda veida nodarbinātības veicināšanas pasākumus cilvēkiem ar invaliditāti, kas tika pieminēti, kā arī cita veida nodarbināšanas pasākumi, kas daudz labāk prognozē darba tirgus attīstību un būtu piemēroti tam, lai reaģētu ātri uz darba tirgus izmaiņām.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Dzintara kungs.

Raivis Dzintars: Trīs lietas. Pirmkārt, Latvijā jau šobrīd ir reģioni, kur darba devēji ir gatavi piedāvāt pat labi apmaksātas darbavietas, bet trūkst, piemēram, dzīvojamās platības. Konkrēts piemērs – Smiltene. Un Nacionālā apvienība gan ar valsts budžeta līdzekļiem, gan sadarbībā ar pašvaldību ir radījusi dzīvokļus, kur būtu iespējams tieši speciālistiem jauniem uzturēties un darbavietu saņemt. Otrs – Eiropas fondi primāri jānovirza reģionos darbavietu radīšanai, ko arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) līdz šim ir darījusi, un radītas 6000 darbavietas visā Latvijas teritorijā reģionos. Un trešais uzdevums – ir jāatceļ latviešu jauniešu diskriminācija, kuriem nesamērīgi tiek prasītas krievu valodas zināšanas tirgū, lai viņi nebrauktu prom no Latvijas, bet varētu dzīvot šeit un strādāt šeit.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Moča kungs, jūsu atbilde.

Dainis Močs: Rīcības partijas nostāja šajā būs ļoti vienkārša. Pirmais, ir jāsakārto vide šeit. Tas pats – ir pašvaldībām jāstrādā, lai darbavietas būtu pašvaldībās. Otrām kārtām, deputātiem ir jāatceļ visas transporta kompensācijas. Salīdzinot ar tautsaimniecībā strādājošajiem, kādas algas ir deputātiem un kādas ir parastiem cilvēkiem, no tā skatoties, tās kompensācijas deputātiem ir jāaizliedz.

Jānis Geste: Paldies par atbildi! Strīķes kundze.

Juta Strīķe: Jā, diemžēl Saeimas deputātiem maksā transporta izdevumus arī tad, kad viņi nekur nebrauc, un arī, protams, nav saprotams, kāpēc viņiem to maksā vasarā, kad viņi atrodas atvaļinājumā. Runājot par mobilitātes programmu, par nepieciešamo darbaspēku. Mēs zinām, ka mazie un vidējie uzņēmēji ir ļoti apgrūtināti ar visiem Valsts ieņēmumu dienesta nodokļiem, izziņām, ka uzsākt mazo un vidējo biznesu, kā arī attīstīt ir ļoti grūti uz vietas. Tāpēc ir nepieciešama nodokļu reforma, atvieglojumi, un arī, protams, tad var cerēt, ka arī tā piektā daļa tautiešu, kuru darbarokas ļoti trūkst, arī atgriezīsies Latvijā.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Mamikina kungs.

Andrejs Mamikins: Mobilitātes programmas sen jau pieņemtas Eiropas Savienībā, un Eiropas Komisija jau sen dala miljonus dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai. Kur ir šī nauda, laikam tikai finanšu ministre varētu atbildēt. Tātad šī nauda ir un iedzīvotāji var dzīvot vienā pilsētā un braukt uz citu pilsētu, tas ir tikai normāli. Otrkārt, Latvijas Krievu savienība, mēs esam vienīgā partija, kura vispār piemin ātrgaitas ceļus un to mobilitāti, ka mums pēdējā brīdī, mēs varam vēl to naudu dabūt no Eiropas Savienības un vispār būvēt ceļus bez korupcijas, godīgi, bez paaugstinātām cenām. Tas ir vitāli svarīgi. Nav nekas briesmīgs no tā, ka cilvēks dzīvo vienā pilsētā un strādā citā pilsētā, tas ir normāli, Eiropā tas notiek visur. Jautājums ir, kur ir tā nauda, kura jau ir iedalīta mobilitātes programmā.

Jānis Geste: Paldies par atbildi.

Ilze Nagla: Papules kundze, lūdzu!

Evija Papule: Mēs runājam par reģionālo attīstību, mēs runājam par 9 lieliem reģioniem pilsētās un sadarbību ar pārējām pašvaldībām, kas varētu veidot darbavietas ne tikai lielajās pilsētās, bet arī reģionos. Tas ir pirmkārt. Un mani izbrīna daži par pašvaldībām atbildīgo ministriju pārstāvji, kas runā par kaut ko, kas nav izdarīts. Otrkārt, protams, ka ceļu apmaksāt, tas varētu būt pašvaldību jautājumus un darba devēja jautājums. Kaut vai palielināt arī atalgojumu. Un trešais – droši vien pieminēšu izglītību. Ne velti mēs šobrīd sadarbojamies ar uzņēmējiem un jauniem cilvēkiem, kas var mācoties reizē arī strādāt. Un strādāt ne tikai lielajās pilsētās, bet tur, kur ir darbavietas arī mazajos uzņēmumos.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Pūces kungs, lūdzu.

Juris Pūce: Pirmām kārtām, jāsaka tas, ka jau pastāv mobilā atbalsta programma, kas ir vērsta tieši uz bezdarbniekiem. Vairāki iepriekš runātāji pieminēja – bezdarbniekiem nokļūt darbavietā, tāda programma pastāv. Diemžēl ar ļoti maziem rezultātiem, ļoti nelielu skaitu bezdarbnieku, kas to izmanto, ilgstošie bezdarbnieki, kam ir problēma tiešām ar mobilitāti. Bet lielāka problēma, protams, ir panākt to, lai visā Latvijā būtu iespējams izveidoties darbavietām. Tāpēc mēs piedāvājam diezgan straujā tempā palielināt neapliekamo minimumu, kas it īpaši palīdzēs darbavietu veidošanos reģionos, kā arī, un tas ir ļoti svarīgi, neizdarīts darbs, kas ir šīs Saeimas neizdarītais darbs, šīs valdības neizdarītais darbs – reģionālā reforma, jo ir skaidrs, ka tikai stiprākos novados veidosies jaunas ražotnes, veidosies jaunas darbavietas.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Smiltēna kungs, lūdzu!

Edvards Smiltēns: Jā, es domāju, tie cilvēki, kas daudz braukā riņķī, viņi ļoti labi redz to situāciju, ka Rīgā vidējā alga ir 1150 eiro un reģionos tālākā alga ir apmēram 700 eiro. Mūsu prioritāte ir atgriezt ražošanu un labas darbavietas, labi atalgotas darba vietas nodrošināt tieši reģionos. Mēs pie tā jau strādājam. Mūsu 250 pašvaldību deputāti 54 novados to jau dara. “Orkla” ir izvēlējusies mūsu pārvaldīto Ādažu novadu, kurā investēt. “Liepājas metalurgs” tiks pārveidots, pateicoties Jānim Vilnītim, viņa centieniem, par modernu industriālo parku, piesaistot investīcijas. Un, ja ZZS nebūtu palīdzējuši norakt projektu Valkā, tad tur jau šobrīd būtu rūpnīcas un 200 darbavietas, paldies viņiem!

Ilze Nagla: Paldies! Rubina kungs, lūdzu!

Silvestrs Rubins: Pirmkārt, mēs atcelsim tās kompensācijas, kas tagad ir Saeimas deputātiem. Mēs arī trīskārtīgi samazināsim Saeimas budžetu, mēs uzskatām – 7 miljoni ir pietiekami 100 cilvēkiem gadā, tas ir pirmkārt. Otrkārt, mēs stimulēsim arī šo uzņēmējdarbību ārpus Rīgas. Mums konkrēti programmā rakstīts 101. kilometrs – cilvēki, kas dzīvo aiz 101. kilometra, tālāk uz robežu, ka tur būs īpašs nodokļu režīms labvēlīgs, kas mazinās bezdarbu. Un trešais, mums ir jāsaglabā uzņēmumi, ko ir iespējams vēl saglabāt. Smiltēna kungs runā par “Liepājas metalurgu”, tad varbūt vajadzēja, pirmkārt, viņu saglabāt kā metalurģisko uzņēmumu un, otrkārt, piemēram, Tosmares kuģu būvētavu, kur arī valdībai vajadzētu iejaukties un pārtraukt šo maksātnespējas procesu un saglābt uzņēmumu.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Rinkēviča kungs, lūdzu.

Edgars Rinkēvičs: Tātad, pirmkārt, mēs uzskatām, ka ir jāveicina iekšējā darbaspēka kustība. Tur, kur ir darbs, tur arī cilvēkiem ir jāstrādā, un to var stimulēt ar mājokļu programmu. Jau šobrīd 9 tūkstoši mājokļi ir uzbūvēti un ģimenes ir saņēmušas. Tā kā es domāju, tā programma ir jāturpina. Otra lieta, jau šobrīd ir iesniegts priekšlikums Saeimā, un es ceru, ka tas tiks apstiprināts, par to, ka arodbiedrību, teiksim, kolektīvajos līgumos var paredzēt arī norakstīšanu izdevumos, transporta izdevumus. Tas pilnīgi noteikti palīdzētu risināt šo problēmu. Un trešais ir pašvaldības – Valmierā, Cēsīs un Kuldīgā – kur ir “Jaunās Vienotības” mēri, tur, patiesību sakot, ir darbs. Tā kā no pašvaldībām arī daudz kas ir atkarīgs, lai viņas stimulē šo darbu.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Žuravļova kungs, lūdzu!

Juris Žuravļovs: “Par alternatīvu” piedāvā variantu to, ko dara Donalds Tramps Amerikā. Tas jādara arī mums. Ko viņš dara? Viņš samazina nodokļus, aizstāv savu tirgu un iedod saviem cilvēkiem darbavietas. To pašu mums arī vajag, samazināt nodokļus. Bet 20 gadu laikā, ko mēs te stāstam visi, neviena politiska programma nebija izpildīta, neviens praktiski punkts. Un stāstīt pasaciņas nav godīgi, teiksim atklāti. Bet sankcijas jāatceļ ekonomiskās ar Krieviju, tātad pilnīgi skaidrs. Jāskatās, kur mums ir tirgus, samazināt vēlreiz nodokļu sistēmu un likvidēt korupciju. Likt tādus, kuri ir korupcionāri, likt pie sienas, pie atbildības. Un viss, un mums būs tā kā igauņiem. Igauņi šodien brauc par velti, uz darbu viņi brauc šodien par velti.

Ilze Nagla: Paldies! Kaimiņa kungs, lūdzu.

Artuss Kaimiņš: Tātad šajā jautājumā jau ir iekodēts tas, ka viss būs slikti arī tālāk. Mums šobrīd Latvijā ir augstākie darbaspēka nodokļi Eiropā. Mums Latvijā ir lielākā elektrības cena Baltijā. Mums Latvijā tiek darīts viss, lai cilvēki brauktu prom, tai skaitā arī no pagastiem, no mazajām pilsētām. Mums Latvijā ir jādara tā, lai mums šeit piesaistītos investori, lai šeit gribētu būvēt savas fabrikas, savas ražotnes. Mums ir jāaizsargā savs Latvijas iedzīvotājs, mums ir jāaizsargā Latvijas valsts intereses. Un tādā gadījumā, kas ir atbilde uz šo jautājumu – protams, ka ir jāpalīdz maksimāli noturēties, bet mums vajag jaunus uzņēmējus šeit, Latvijā. Kamēr nebūs nodokļu reforma..

Ilze Nagla: Paldies, Kaimiņa kungs!

Artuss Kaimiņš: Dana Reizniece-Ozola trīs gadu laikā ir mainījusi 56 reizes nodokļus, 56 reizes!

Ilze Nagla: Atgādināsim, jautājums bija par darbaspēka iekšējo mobilitāti. Reiznieces kundze, lūdzu!

Dana Reizniece-Ozola: Par laimi, stipras, dinamiskas un zaļas Latvijas attīstība ir ne tikai Rīga, bet arī attīstīti reģionu. Un tādēļ mēs arī turpmāk novirzīsim lielu daļu Eiropas Savienības finansējumu, lai radītu darba vietas reģionos. Otrs, arī ZZS īstenotā nodokļu reforma un nulles procentu peļņas nodoklis ieguldījumiem attīstībā jau šobrīd rada jaunas darbavietas un piesaista investīcijas. Šogad vien 12 jaunu uzņēmumu, 1600 darbavietas Latvijā. Mājokļi ir jānodrošina reģionos, tādēļ mēs turpināsim mājokļu atbalsta programmu jaunajām ģimenēm un speciālistiem. Un trešā lieta – jau šobrīd esam vienojušies, ka uzņemamies uzņēmumos, kuros ir noslēgti koplīgumi, nodokļu atvieglojumus varēs saņemt ne tikai par darbinieku ēdināšanu, bet arī par transporta nodrošināšanu līdz darbavietai.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi!

Jānis Geste: Paldies kandidātiem par atbildēm, un šobrīd vēl četriem no jums būs iespējas izvaicāt kādu no jūsu konkurentiem. Tātad atgādināšu noteikumus – laiks jautājumam līdz pusminūtei un atbildei laiks līdz 45 sekundēm. Putņa kungs, kam jūs vaicāsiet?

Roberts Putnis: Jautājums “Saskaņai” par to, kas notika pirms divām nedēļām. Astoņi “Saskaņas” deputāti kopā ar Ingunu Sudrabu, “No sirds Latvijai”, vērsās ar  pieprasījumu pie premjera, lai faktiski varētu piegriezt skābekli finansējuma formā vienai neatkarīgai nevalstiskajai organizācijai Latvijā. Tā bija bezprecedenta vēršanās pret nevalstisko sektoru, ko mēs pazīstam no Maskavas, varbūt drusku no Budapeštas un Varšavas. Kādā veidā tas ir savienojams ar jūsu it kā pārstāvētajiem sociāldemokrātiskiem politiskajiem ideāliem?

Evija Papule: Jūs runājat par veidu, kā nevalstiskās organizācijas tiek finansētas. Un droši vien, ka ir savdabīgi, ja viena nevalstiskā organizācija saņem būtībā valsts finansējumu, lai pārskatītu likumus, tad kādēļ to nesaņem arī citas un kādēļ tas nav atvērts arī citām tieši likumdošanas uzlabošanai? Ja jūs runājat par konkrētiem likumdošanas pantiem, tad jebkurā gadījumā es personiski arī tos neaizstāvu, un, droši vien, ka, mainot mācību saturu, tiks mainīts arī šīs darbības. Bet, atbildot par nevalstisko organizāciju, es vēlreiz atkārtoju – nevar vienu finansēt likuma izmaiņām, un jautājums ir par to, cik tas ir likumīgi.

Ilze Nagla: Paldies. Putņa kungs, jūs saņēmāt atbildi?

Roberts Putnis: Nē, tā bija manipulācija pilnīgi noteikti ar skatītāju. Tāpēc, ka šī organizācija bija saņēmusi finansējumu no ar likumu nodibināta, neatkarīga fonda, kurā ir pilnīgi caurskatāma un neatkarīga finansēšanas sistēma, to ieguva šī organizācija attiecīgi konkursa kārtībā..

Ilze Nagla: Paldies, tātad nesaņēmāt atbildi.

Roberts Putnis: Pilnīgi noteikti te nebija atbildes.

Evija Papule: Jautājums, vai Integrācijas fondam ir jāmaina pastāvošie likumi valstī.

Roberts Putnis: Tiesību normu aizstāvēšana vai kritizēšana ir nevalstisko organizāciju darbības pamatā.

Evija Papule: Jautājums, vai tas ir tieši integrācijas fonda.. nevalstiskās organizācijas tiešām var saņemt dažādos fondos valsts finansējumu un viņi saņem, un arī no Integrācijas fonda. Jautājums ir par mērķi. Valsts izsludina mērķi grozīt likumus.

Ilze Nagla: Grabovska kungs, jums būs kārta uzdod jautājumus, un kam jūs vēlaties uzdot savu jautājumu?

Dainis Grabovskis: Es bišķiņ no šitā farsa gribu atkāpties. Es uzdošu jautājumu visiem, pietiks, ja jūs, atbildot “jā”, pacelsiet roku, man ar to pietiks. Tā kā nekas izvērsts nebūs. Jautājums – vai esat par, lai vēlētājs varētu atsaukt deputātu, iestrādāt šīs izmaiņas Satversmē? Kurš ir par? Viens, divi, trīs. Un ziniet, ko pārējie pateica? Kā 2007., tālajā gadā, kad prezidentu izvēlējās Zooloģiskajā dārzā, ko deputāts pateica tautai? Un tā pateicāt jūs visi.

Ilze Nagla: Paldies! Atbildi saņēmāt?

Dainis Grabovskis: Saņēmu!

Ilze Nagla: Paldies! Dinēviča kungs, lūdzu, jūsu jautājums un kam jūs to vēlaties uzdot?

Jānis Dinēvičs: Mans jautājums ir Putņa kungam. Jūs tāpat kā Mamikina kungs esat Eiropas Savienības federalizācijas atbalstītājs. Par Mamikina kungu man viss ir skaidrs, viņam pietiktu, ja Latvija ir apgabals federatīvā Eiropā, Latvijas valsts ir vajadzīga tikai latviešiem. Bet jūs, kāpēc jūs esat gatavs mazināt Latvijas valstiskumu? Vai ir kaut kas tik vērtīgs, kā dēļ jūs esat gatavs ziedot Latvijas valstiskumu?

Roberts Putnis: Atbilde ļoti vienkārša. Tā partija, kuru jūs pārstāvat, viens no tās dibinātājiem Rainis iestājās par vīziju Eiropai – Eiropas Savienoto Valstu formā. Un mūsu skatījumā tikai un vienīgi tiešām federāla Eiropa ilgtermiņā ir tā, kas spēs nosargāt Latviju kā nacionālu valsti globālā konkurencē ar to, kas notiek attīstībā Āzijā un Āfrikā, arī Amerikas kontinentos. Un, protams, arī nosargāt mūsu brīvības, mūsu tiesības, mūsu vērtību sistēmu, ko mēs pārstāvam kā eiropieši globālā konkurencē, iepretim autoritāriem režīmiem, diktatūrām visapkārt mums. Par to mums ir jāiestājas, un to mēs varam aizsargāt tikai kopā ar citiem eiropiešiem.

Ilze Nagla: Paldies! Dinēviča kungs, saņēmāt atbildi?

Jānis Dinēvičs: Nesaņēmu! Tās ir pilnas dumības – federatīvā Eiropā nacionālajām valstīm nebūs vietas.

Ilze Nagla: Paldies. Gābera kungs, laiks jums uzdot jautājumu un kam jūs to izvēlaties uzdot?

Gints Gābers: Slavenajam Kaimiņa kungam. ''KPV LV'' burtu partijai programmā ir, ka 2050. gadā 2,5 miljoni [cilvēku ir] Latvijā. 14. septembrī Londonas debates. Deputāta kungs par viendzimuma laulībām, par referendumiem. Zakatistovs, atbildot uz jautājumiem, nebija konkrēts par referendumiem. Kā ar viendzimuma laulību palīdzību var panākt divarpus miljonus Latvijā?

Artuss Kaimiņš: Ļoti labi, es varu šobrīd atbildēt arī uz otru ziņu, kas man ir šodien jānodod Latvijas valsts pilsoņiem. ''KPV LV'' iestājas par tradicionālu ģimeni, savukārt, ja viendzimuma pāri tik ļoti vēlas precēties, Gābera kungs, lai to dara caur referenduma prizmu. Savukārt par to, ka mums ir vīzija 2050. gadā, lai atgrieztu tos 250 tūkstošus cilvēku, kas ir aizbraukuši no Latvijas projām un lai šeit, Latvijā, dzimtu bērni, ir jānomaina šī nolādētā nodokļu sistēma, kas šobrīd to visu dara. Līdz ar to tas ir mērķis, tā ir vīzija, uz kuru mums ir jāvirzās, mērķis, uz kuru ir jāiet, Gābera kungs. Līdz ar to viendzimuma pāri, cik es zinu, nevar dzemdēt, vai ne?

Ilze Nagla: Paldies, Kaimiņa kungs! Gābera kungs, saņēmāt atbildi?

Gints Gābers: Atbildi nesaņēmu. Es uzskatu, ka, rīkojot referendumu, tas jau ir 50% atbalsts viendzimuma laulībām. Un jūs esat hameleonu partija, jūs solāt katrai auditorijai, ko tie vēlas dzirdēt.

Ilze Nagla: Paldies, Gābera kungs!

Artuss Kaimiņš: Mēs esam par tradicionālām ģimenēm Latvijā. Politikai nav jāiejaucas privātajā dzīvē.

Ilze Nagla: Un turpinājumā vēl četriem kandidātiem būs iespēja uzdot jautājumus saviem konkurentiem. Tātad atgādinu – 30 sekundes jautājumam un 45 sekundes atbildei.

Jānis Geste: Un šobrīd vārds Papules kundzei, kam jūs vaicāsiet?

Evija Papule: Es jautāšu JKP Jutai Strīķei. Jums arī šodien izskanēja tāda lozunga vārdi par godīgumu, taisnīgumu un par sodiem. Man ir jautājums jums, tieši jums. Man ir arī mazliet sievišķīga interese, kāpēc jūs atklāti neizstāstāt savu biogrāfiju, lai beidzot beidzas visas diskusijas?

Juta Strīķe: Ja vēlētāju tas interesē, viņš var apskatīties Facebook un atrast visas nepieciešamās ziņas. Ja mēs tagad sāksim katra stāstīt savas dzīves gaitas, tad es domāju, ka šī raidījuma nepietiks. Esmu ļoti atvērta visiem jautājumiem. Lūdzu, prasiet, lasiet, bet nu es nezinu, vai jums tagad ir laiks.

Jānis Geste: Vēl 25 sekundes.

Juta Strīķe: Sākšu – esmu dzimusi 1970. gadā, jūlijā, visu mūžu mani sauc, visi ir vienmēr saukuši par Jutu. To, ka ''Sas.... Ko jūs vēl gribējāt zināt?

Jānis Geste: Atbildi nesaņēmāt?

Evija Papule: Mans jautājums bija, kāpēc, un kā tas saskan ar partijas lozungiem par godīgumu, atklātumu un ka visi citi ir slikti, izņemot šo partiju un Jutu Strīķi.

Jānis Geste: Paldies! Pūces kungs! Kam jūs vaicāsiet?

Juta Strīķe: Tie jautājumi, ar kuriem mēģina aizrunāt itin visus un troļļot, lai visi aizmirstu par to, kas notiek Rīgas dome un par visām zagšanām.

Jānis Geste: Pūces kungs.

Evija Papule: Ja runājam par biogrāfijām vai par to, kas mēs īsti gribam būt un ko ievēl Saeimā, jautājumam jābūt ir atklātam un atbildei arī.

Jānis Geste: Pūces kungs, lūdzu, jūsu jautājums.

Juris Pūce: Mans jautājums ir Reiznieces-Ozolas kundzei. Jūs esat publiski pēdējā gada laikā vairākkārtīgi teikusi, ka tā sauktā nodokļu reforma ir valdības dāvana Latvijas simtgadē. Vai dāvana Latvijas simtgadē ir tas fakts, ka tāpat kā jau pirms gada, daudzas nevalstiskās organizācijas brīdināja un teica – ir ievērojami sarukuši nodokļu reformas dēļ ziedojumi sportam, izglītībai, kultūrai, sociālajai palīdzībai, visam nevalstiskajam sektoram. Vai jūs jūtat personisku atbildību par šo?

Dana Reizniece-Ozola: Pūces kungs, es jau gaidīju šo jautājumu no jums, jo ir zināms, ka jūsu partijas formālie un neformālie līderi ir bijuši arī personiski materiāli ieinteresēti esošās vai vecās kārtības saglabāšanā. Bet, atbildot.. es nesaukšu Jaunupa kungu vārdā.. Bet, runājot pēc būtības, atbildot pēc būtības, 20 gadus uzņēmēji ir aicinājuši ieviest nulles procentu likmi ieguldītai peļņai. Mēs esam to izdarījuši, un arī jaunā kārtība paredz trīs dažādas uzņēmējiem izdevīgas iespējas ziedot sabiedriskā labuma organizācijām. Protams, ir vajadzīgs laiks, lai uzņēmēji saprastu, kura no šīm iespēja iespējām ir visatbilstošākā, un tādēļ mēs no savas puses atbalstīsim gan sporta organizācijas, gan īpaši pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai šo pārejas laiku padzīvotu.

Jānis Geste: Saņēmāt atbildi?

Juris Pūce: Nē, es..

Dana Reizniece-Ozola: Mēs iznīcinājām deputātu kvotas, jūs zināt, Kaimiņa kungs! Tāpēc jums vairs nav iespēja sadalīt..

Artuss Kaimiņš: Jā, jūs iznīcinājāt ar atpakaļejošu datumu, kur iekšā man nekad nav bijusi iespēja tikt klāt pie deputātu kvotām, kuras jūs visu laiku skaitāt Šaha federācijai.

Jānis Geste: Vai jūs saņēmāt atbildi, Pūces kungs?

Juris Pūce: Nē, es nesaņēmu. Ministre, protams, runā par to, par ko viņa vēlas runāt, bet par to faktu, ka 9 mēnešus nevalstiskās organizācijas saņem tikai trešdaļu no tā ziedojumu apjoma, ko saņēma līdz šim, par to viņa izvairās runāt. Žēl, protams.

Jānis Geste: Iesim tālāk. Smiltēna kungs, kam jūs vaicāsiet?

Edvards Smiltēns: Jā, rītdien ir pēdējā Saeimas sēde šajā sasaukumā, faktiski pirms vēlēšanām pēdējā, un tur iet divi fundamentāli svarīgi jautājumi, kurus virzu es un Latvijas Reģionu apvienības mani kolēģi. Viens ir par atklātu prezidenta ievēlēšanu, ko mēs rītā panāksim, un otrs ir grozījumi likumā, lai ierobežotu ātros kredītus. Un mēs esam jau divos lasījumos pieņēmuši likmi 25%, agrāk bija sarežģīta sistēma 25%. Tagad ZZS pēdējā lasījumā iesniedzis 200% likmi. Dana Reizniece-Ozola, kas ir tā motivācija divas dienas pirms vēlēšanām, ignorējot arī vēlētāju vēlmes un šo ātro kredītu negatīvo ietekmi uz sabiedrību, kas ir tā motivācija šo visu virzīt? Cik lielai jābūt motivācijai?

Dana Reizniece-Ozola: Smiltēna kungs, paldies jums, ka jūs palīdzat mums cīnīties ar ātrajiem kredītiem, jo tā tiešām Latvijā joprojām ir sērga un viena būtiska ēnu ekonomikas sastāvdaļa. Jums bija ļoti labi priekšlikumi būtiski samazināt likmes, un es arī to personiski atbalstu. Deputāti ir atbalstījuši Latvijas Bankas..

Artuss Kaimiņš: Tie ir meli, ko jūs sakāt!

Dana Reizniece-Ozola:  Ļaujiet atbildēt, Kaimiņa kungs. Kaimiņa kungs, pēc tam komentāri.

Artuss Kaimiņš: Tie ir meli. Jūs melojat šobrīd sabiedriskajā medijā.

Dana Reizniece-Ozola:  Kaimiņa kungs, ļaujiet atbildēt.

Artuss Kaimiņš: Sauc uzvārdus.

Edvards Smiltēns: Pirmais priekšlikums – patērētāju tiesībaizsardzības likumā. ZZS – 200%, trīsreiz patēriņa likme, tātad vēl dārgāk.

Dana Reizniece-Ozola: ZZS deputāti ir atbalstījuši Latvijas Bankas priekšlikumu par likmēm. Bet, kas ir vēl būtiskāk – jūs runājat tikai par likmēm, bet ir ļoti svarīgas daudzas citas lietas, piemēram, mans priekšlikums paredz tās mežonīgās prakses izskaušanu, kas liek cilvēkam vienā maksājumā atdot kredītu. Un otra lieta, ir svarīgi..

Artuss Kaimiņš:  Cik cilvēku ir aizbraukuši no Latvijas dēļ šiem ātrajiem kredītiem?

Dana Reizniece-Ozola: Otra lieta – ir svarīgi arī vērtēt, pirms izsniegt aizdevumu, vai cilvēks būs spējīgs to atdot. Un trešā lieta – mēs šobrīd jau ar Tieslietu ministriju strādājam, lai tiem cilvēkiem, kas ir nonākuši parādu jūgā, ļautu no tās iziet vienkāršotā maksātnespējas procesā.

Jānis Geste: Paldies! Īsumā, Smiltēna kungs, vai saņēmāt atbildi?

Edvards Smiltēns: Divas lietas. Ātro kredītu peļņa šogad – 90 miljoni. Otrkārt, 2015. gadā, Dana Reizniece-Ozola, ātro kredītu nozares pārstāvji ir ļoti aktīvi lobētāji gan Saeimā, gan arī Finanšu ministrijā, apliecina ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Tas ir bijis 2015. gadā citāts. Es domāju, ka tas ir attiecināms arī uz šodienu.

Dana Reizniece-Ozola: Un 2016. gadā es ierobežoju pirmo reizi likmes un uzliku žņaugu tiem ātrajiem kredītiem.

Edvards Smiltēns: Rasmanis un tas, kurš zaudēja mandātu nupat.

Artuss Kaimiņš: Ā, tas, kurš zaga benzīnu. Kļaviņš. Kļaviņš un Rasmanis no ZZS.

Dana Reizniece-Ozola: Viņš atsauca savus priekšlikumus.

Jānis Geste: Rubina kungs, kam jūs uzdosiet jautājumu?

Silvestrs Rubins: Es gribētu uzdot jautājumu Rinkēviča kungam par tautu pašnoteikšanās tiesībām. Konkrēti mēs zinām, ka  ir daudzas tautas, nācijas, kas sapņo par savu neatkarību, bet viņas netiek starptautiski atzītas. Un man būtu varbūt konkrētus jautājumus tieši, piemēram, par Taivānu, kura ir 60 gadus, vairāk nekā 60 gadus neatkarīga, bet viņa nav atzīta arī no Latvijas puses. Kāda ir jūsu pozīcija, teiksim, viņas neatkarības atzīšanā par vai pret, un kāda būtu tā argumentācija vienai vai otrai?

Edgars Rinkēvičs: Es uzskatu, ka pašreizējā mūsu attiecību gamma ir absolūti optimāla un tā nav jāmaina. Mēs uzskatam, ka Ķīna ir viens lielums, bet tai pašā laikā mēs redzam arī, ka Taivāna nav, kā jūs sakāt, atzīta kā valsts no ļoti daudzām citām valstīm. Un es arī nedomāju, ka mums šajā gadījumā būtu jāmaina Latvijas valsts ārpolitikas pamati.

Jānis Geste: Saņēmāt atbildi?

Silvestrs Rubins: Nu es nesaņēmu. Es nesaprotu, kāpēc tas viss.. kā, mēs vadāmies tikai pēc starptautiskās pozīcijas, vai mums ir arī kaut kāda suverēna sava ārpolitikā un savas ārpolitikas vērtības un principi?

Edgars Rinkēvičs: Mēs esam daļa no tās starptautiskās sabiedrības, kas veido savu pozīciju.

Jānis Geste: Paldies.

Ilze Nagla: Tātad pēdējie četri savstarpējie jautājumi būs pēc brīža, bet tagad jautājumi, kurus mēs arī saņēmām vienā vai otrā formā caur tiem cilvēkiem, kurus uzklausījām “Tautas panorāmā”.

Jānis Geste: Jā, jo tālāk no galvaspilsētas Rīgas, jo biežāk uzklausījām iedzīvotāju satraukumu par lauku skolu nākotni. Skola tiek uztverta ne vien kā izglītības iestāde, bet arī kā novada kultūras un sociālās dzīves centrs.

Ilze Nagla: Un pašlaik Latvijā ir 110 novadi un 9 lielās pilsētas, un starptautiski pētījumi rāda, ka izglītības kvalitātes un rezultātu ziņā mazās skolas no lielo pilsētu mācību iestādēm krietni atpaliek.

Jānis Geste: Un līdz ar to jautājums, vai katrā no 110 Latvijas novadiem jānodrošina pilns vidējās izglītības posms – sākumskola, pamatskola un vidusskola? Noteikumi līdzšinējie – “jā” vai “nē”. Un atbildes pamatojumam laiks līdz 45 sekundēm.

Ilze Nagla: Un šoreiz sāksim no vidus, Papules kundze, lūdzu!

Evija Papule: Sekojot noteikumiem, pirmā atbilde ir nē, jo 119 novados nav nepieciešamas vidusskolas, jo tajās nav vienkārši bērnu, kas mācītos šajās skolās. Ja mēs runājam par mazajām skolām, kā jūs sākumā teicāt, par lauku skolām, tad, protams, mēs iestājamies par to, ka sākumskolai 1. - 6. klasei ir jābūt pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ja tur ir bērni. Reģionu attīstības centros noteikti ir jābūt vidusskolām, un, skatoties, kur vēl ir arī skolēnu skaits, ir jābūt arī labām pamatskolām. Ja mēs runājam tieši par vidusskolām, kur ir 1.-12. klase, tad, protams, tie ir nosacījumi, ka skolēnu skaits ir lielāks, infrastruktūra un pašvaldības un valsts finansējums, līdz ar to lielākas algas skolotājiem.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Pūces kungs, lūdzu!

Juris Pūce: Pirmā daļa manas atbildes ir tāda, ka Latvijā nevajag 110 novadus un 9 lielās pilsētas, Latvijā ir jāveido daudz mazāk pašvaldību, daudz efektīvākas, daudz lielākas pašvaldības, bet mazāk pēc skaita. Kopskaitā aptuveni 40 pašvaldības. Un šādās pašvaldībās būs iespēja nodrošināt vispārējās izglītības pilnīgi visu posmu no bērnudārza līdz vidusskolas pēdējai klasei. Katrā šādā pašvaldībā būs arī Valsts ģimnāzija, katrā šādā pašvaldībā būs profesionālas izglītības iestādes ar profesionālās izglītības piedāvājumu. Kamēr 110 novados tas diemžēl nav iespējams.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Smiltēna kungs!

Edvards Smiltēns: Jā, Latvijas Reģionu apvienības pamatapostulāts saistībā ar izglītību ir tas, ka maziem bērniem – skola tuvāk mājām, lielajiem tuvāk pasaules līmeņa zināšanām, lai viņi būtu konkurētspējīgi pasaulē. Līdz ar to trīs pīlāri: kvalitatīva izglītība, pieejama izglītība un efektīva izglītības sistēma. Ko tas nozīmē? Es pieņemu, ka ir daži novadi, kur tiešām ir ļoti mazs iedzīvotāju skaits un vidusskolu objektīvi tur nevar izveidot, bet principā jārada apstākļi, lai šī izglītība ir kvalitatīva, reizē arī pieejama un šie bērni iegūst sev labu izglītību. Labi apmaksāti skolotāji ir ļoti svarīgi, un svarīgi arī, lai izglītības ministrs zinātu, ka Makašānos jau no 1992. gada pastāv vidusskola. Viņš izteicās, ka nepastāv un tur neveidos. Mums vajadzīgs ministrs, kurš to zina un seko līdzi reālajai situācijai.

Ilze Nagla: Paldies! Paldies par atbildi! Rubina kungs, lūdzu!

Silvestrs Rubins: Mūsu programmā ir rakstīts, ka mēs atbalstām mazo skolu saglabāšanu. Protams, ka var būt jautājums vienmēr – ir ļoti mazs iedzīvotāju skaits un klasēs nepietiekami, tad šādas skolas var slēgt. Bet mēs uzskatām, ka tomēr šī mazā skola ir ne tikai, teiksim, izglītības iestāde, bet tas ir zināmā mērā tāds kultūras centrs. Un, likvidējot šādas skolas, mēs praktiski sākam jau pamazām likvidēt vienkārši izglītību un kultūru attiecīgajā vietā, tā kā mēs atbalstām.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi! Rinkēviča kungs.

Edgars Rinkēvičs: Cik saprotu, pirms nākamais runātājs izstāstīs, ko darījis Donalds Tramps, es varētu pateikt, ka mēs, pirmām kārtām, uzskatām, ka kvalitātei ir jābūt būtiskai, tas ir viens. Otra lieta, nē, neatbalstām, mēs uzskatām, ka pamatā vajadzētu izveidot 22 līdz 31 novadu, tas arī balstās uz noteiktiem kritērijiem, un tur ir jākoncentrē šī kvalitatīvā izglītība, bet arī, protams, būtiski ir attīstīt tādu autobusu tīklu bērnu nogādāšanai, lai viņi tiešām varētu tur nokļūt un tā nebūtu liela problēma. Tā kā, patiesību sakot, es domāju, ka mēs tiešām nevaram nodrošināt visiem visu, bet jāskatās uz reformu.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi! Žuravļova kungs, lūdzu, 45 sekundes.

Juris Žuravļovs: Jā, es gribēju uzdot Annai Potapovai jautājumu. Tagad viņa ir Juta Strīķe, cik es sapratu, ja?

Jānis Geste: Šobrīd jautājums ir par izglītību.

Ilze Nagla: Žuravļova kungs, jautājums ir par izglītību šobrīd.

Juris Žuravļovs: Par ko?

Ilze Nagla: Par to, vai katrā novadā būtu jābūt pamatskolai un vidusskolai, un jūsu laiks arī iet šobrīd.

Juris Žuravļovs: Tātad par skolām, ja, runājot... Tātad priekšlikums ir, protams, ka nauda iet, tātad katrs vecāks maksā par savu bērnu, nauda aiziet aiz skolnieka. Un vecāki pasūta to izglītību, kurā valodā viņiem mācīties. Piemēram, tā. Protams, 12 klases nav jēgas, tātad 10 klases. 10 klases.

Ilze Nagla: Paldies, tātad jautājums bija par to, atgādināšu, vai katrā novadā pēc būtības ir jābūt pamatskolai un vidusskolai? Kaimiņa kungs, lūdzu.

Artuss Kaimiņš: Šobrīd Latvijā gan pamatskolām, gan vidusskolām un izglītībai ir 122 saimnieki. Tas, ko ''KPV LV'' saka – ka visas valsts skolas ir valsts pārziņā, viņām ir jāpāriet valsts pārziņā. Bet jau 10 gadus VARAM ministrijā stāv šī reģionālā reforma,  viņa ir iestrēgusi, kas ir pats pirmais, kas ir jāizdara, jo daudzas pašvaldības jau vairs neatbilst pašvaldību nolikumam, jo cilvēki tur ir mazāk, nekā tas ir noteikti pēc noteikumiem. Līdz ar to mēs esam par 9 apgabaliem Latvijā, un tad, kad mēs izdarām šo reģionālo reformu, tad arī mēs varam sākt strādāt un runāt par līguma skolām, čartera skolām un tā tālāk. Tas ir tas, uz ko būtu jābūt lielam akcentam. Jāsāk ir ar reģionālo reformu.

Ilze Nagla: Liels paldies par atbildi. Ozolas kundze, lūdzu!

Dana Reizniece-Ozola: Mums ir svarīgi, lai Latvijā būtu ne tikai pieejama izglītība, bet arī latviešu valodā varētu iegūt kvalitatīvu izglītību, lai nebūtu tāda situācija, ka pēc pirmā kursa augstskolā puse no studentiem atkrīt, jo nespēj mācīties augstskolā. Tāpēc galvenais princips – jo mazāks bērns, jo tuvāk mājām. Bet vidusskolai ir ļoti svarīgi kvalitātes kritēriji, un šobrīd tie jau ir tādi noteikti, arī nākotnē pedagogiem algas tiks palielinātas un skolas varēs būt, ja nodrošinās pietiekamu skolēnu skaitu un kvalitāti. Otra lieta, kas ir svarīgi, lai vismaz puse no jaunajiem bērniem, jauniešiem izvēlētos profesionālo izglītību, iegūtu arodu, un tādēļ arī vajadzīgas spēcīgas, konkurētspējīgas, darba tirgum atbilstošas profesionālās vidusskolas.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi!

Jānis Geste: Gābera kungs, jūsu atbilde.

Gints Gābers: “No sirds Latvijai” kategoriski ir pret skolu slēgšanu. Mēs uzskatām, ka politiķu un vadītāju pienākums ir nevis kaut ko slēgt, bet radīt apstākļus, kuros kaut kas rodas. Mūsu partijas programma ir par cilvēkiem un, par cik mēs esam par stiprām ģimenēm, atrisinot cilvēku problēmu, mēs uzskatam, ka atrisinās visas problēmas ar skolām, slimnīcām, ceļiem un tā tālāk. Kā piemērs, šeit runāja, ka slēdz skolas dēļ nepietiekama skolēnu skaita. Latvijā slēdza 11 internātskolas ar pietiekamu skolēnu skaitu, lai ieekonomētu tikai četrus miljonus. Kaut vai piecus. Tos piecus miljonus var mierīgi iegūt, samazinot deputātu skaitu.

Jānis Geste: Paldies par atbildi! Dinēviča kungs.

Jānis Dinēvičs: Mūsu apvienība uzskata – ja ir pašvaldība, ir jābūt skolai. Un attiecīgi mazākās klasēs tātad viņai ir jābūt pēc iespējas tuvāk, teiksim, bērna dzīvesvietai. Vidusskola varētu būt arī tālāk, bet nodrošināt pieejamību šai izglītībai. Tā ir traģēdija, ja veidojas situācija, ka tikai dēļ attālumiem bērns nevar apmeklēt skolu. Un šobrīd tiek varbūt arī fiksēts kaut kur, cik daudz bērni īsti šobrīd Latvijā skolu neapmeklē. Un kādi varbūt ir šīs neapmeklēšanas iemesli. Vēl es gribētu teikt, ka mēs uzskatam, ka apmācībai, vidusskolu ieskaitot, ir jābūt tikai un vienīgi valsts valodā.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Grabovska kungs.

Dainis Grabovskis: Nu sāksim ar to, ka Latvijas Centriskā partija pastāv pie tā, ka skolām tur, kur viņas ir, viņām ir jāpaliek. Mūsu šā brīža izglītības ministrs cīnās par kvalitāti. Es nesaprotu, kā var dabūt kvalitāti, ja mēs uzaicinām darbā strādnieku un negribam maksāt viņam algu. Kurš pie mums nāks strādāt? Cilvēki mīļie, nodrošiniet cilvēcīgus apstākļus, tad prasiet no viņa rezultātu. Šobrīd tas nav. Te arī jāmet akmentiņš skolotāju dārziņā, nu taču vienreiz, ja jūs sākuši streikot, neejiet uz darbu. Panāciet savas tiesības un pasūties šā brīža ministru divas mājas tālāk.

Jānis Geste: Paldies. Putņa kungs.

Roberts Putnis: Atbildot uz jautājumu, ko jūs uzdevāt, pilnīgi noteikti - nē. Tā iemesla dēļ, ka šobrīd jau būtu arī jāsamazina novadu skaits, kas vairāku runātāju starpā jau izskanēja. Attiecīgi arī skolu skaits objektīvi būtu mazāks, kas ir nepieciešams tam iedzīvotāju skaitam uz vietas.

Man gan jāsaka, ka man ir grūti par šo jautājumu runāt, jo es pats esmu mazas lauku skolas absolvents, un es noteikti būtu bijis citādāks cilvēks, ja es būtu mācījies kādā lielā skolā, nevis tajos brīnišķīgajos apstākļos, ko man nodrošināja skolotāji Kolkas deviņgadīgajā skolā. Un tas liecina par to, ka patiesībā pastāv iespēja individuāliem risinājumiem arī vietējā mērogā, kur priekšnosacījums ir, ka šī izglītība ir kvalitatīva, ja novadi to spēj nodrošināt ar vecāku iesaisti vai uzņēmumu iesaisti, tad tādu izglītību būtu jānodrošina arī mazās skolās.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Dzintara kungs.

Raivis Dzintars: Es uzskatu, ka šo debašu ietvaros šis ir svarīgākais jautājums un, manuprāt, arī sāpīgākais jautājums. Jo, ja mēs gribam būt godīgi, svaru kausos jāliek divas lietas – vismaz daudzviet Latvijā, no vienas puses, izglītības kvalitāte, no otras puses, kāda ciema, kādas kultūrvēsturiskas vietas turpmāku pastāvēšanu. Un tas ir godīguma tests to atzīt, jo visur šīs abas lietas savienot nav iespējams. Latvija ir viena no līderēm naudas apjoma ziņā, ko mēs ieguldām izglītībā, labā ziņā līderēm. Bet sliktā ziņā mēs esam vieni no iedzinējiem skolotāju pedagogu atalgojuma ziņā diemžēl. Jā, princips – mazās skolas tuvāk mājām, vidusskolās pēc iespējas augstāku kvalitāti.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Moča kungs.

Dainis Močs: Rīcības partijas nostāja ir tāda, ka mazajos pagastos ir jāsaglabā visas mazās skolas, jo, kā dalībnieki teica, tas gan ir kultūras centrs tajā vietā, gan kā tautā runā, tā ir gaismas pils. Ja mēs likvidēsim mazajos pagastos tās mazās skolas, tātad tie pagasti izmirst, jo cilvēki meklēs labākas vietas tuvāk, kur bērnu vest, lai nemocītu tālu viņu vadājot. Pirmajām kārtām, tai jābūt kvalitatīvai un pieejamai izglītībai.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Strīķes kundze.

Juta Strīķe: Jaunā konservatīvā partija iestājas par mazo skolu saglabāšanu un ir kategoriski pret mehānisku skolu slēgšanu, jo mēs ļoti labi redzējām, kā tas, ņemot vērā to dubulto pakļautību pašvaldībai un valstij, mēs redzējām, kā tas notika Bolderājā, kur diezgan nošķirta teritorija palika bez nevienas latviešu valodas vidusskolas. Un, runājot par kvalitāti, mēs esam jau sapratuši, ka ne tikai skolotāju fiziska klātbūtne ir nepieciešama. Ir lielas valstis kā Austrālija, piemēram, kur tiek pasniegti mācību priekšmeti interaktīvi. Proti, nav obligāti tam pasniedzējam jābūt klāt un visos priekšmetos, tāpēc mēs maksimāli iestājamies par mazo skolu saglabāšanu.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Mamikina kungs.

Andrejs Mamikins: Latvijas Krievu savienība uzskata, ka izglītība, tā kā vairākumā Eiropas valstu, ir reģionu un pašvaldību atbildībā. Dotajā sistēmā, kad nauda seko pakaļ skolēnam, ir aplama, it īpaši Šadurska izpildījumā. Mēs uzskatām, ka tikai pašvaldībām jālemj, kādai skolai jābūt, jo arī latviešu lauku skola ir dzīves un izglītības centrs. Mēs uzskatām, ka mums jāpārņem tā prakse, kas dotajā brīdi eksistē Eiropas Savienībā. Vācieši tikai 2% Beļģijā, ir skolas līdz pēdējai klasei. Zviedri Somijā tikai 4%, bet arī zviedriski var līdz aspirantūrai dabūt izglītību. Un, kamēr Šadurskis turpinās reformēt krievu skolas, skaidrs, ka tas ir tikai aizsegs, lai pēc tam slēgtu mazas latviešu skolas sādžās un mazpilsētās.

Jānis Geste: Paldies kandidātiem un kandidātēm par atbildēm uz šo jautājumu. Piedāvājumā vēl kāds jautājums, par kuru gana bieži arī runāja arī iedzīvotāji. Un viņš ir saistīts ar Latvijas lielāko kaimiņvalsti Krieviju, ar valsti, ar kuru vēsturisku iemeslu dēļ mums ir sarežģītas attiecības. Ar valsti, pret kuru Eiropas Savienība, tostarp arī Latvija, ir noteikusi sankcijas Krimas aneksijas dēļ, bet vienlaikus tā ir arī valsts, kura mums kaimiņos būs arī Latvijas nākamajā simtgadē.

Ilze Nagla: Jā, un tātad jautājums par ārpolitiku – kā jūsu partija redz, kā Latvijai turpmāk vajadzētu veidot savas attiecības ar Krieviju? Tās jāveido vairāk pašiem vai arī jāseko Eiropas Savienības vienotās ārpolitikas līnijai? Un laiks atbildei, tātad līdz 45 sekundēm.

Jānis Geste: Un šajā reizē sāksim ar Mamikina kungu, lūdzu Jūsu atbilde.

Andrejs Mamikins: Latvijas Krievu savienība kategoriski ir pret sankcijām, tas ir kontrproduktīvi. Nevienā vēstures brīdī sankcijas nedeva savu rezultātu, vai mēs runājam par Irānu vai par Ziemeļkoreju, vai par Kubu, ASV sankcijas vairāk nekā 50 gadu garumā Krievijā tiešām būs mūsu draugs un kaimiņvalsts, un mums jādraudzējas ar Krieviju. Krievijā ir milzīgs tirgus. Krievijā ir pensijas pensionāriem. Krievijā ir tranzīts. Krievijā ir mūsu draugi un kolēģi, un uzņēmēji. Un tas, ko dara, īpaši Rinkēviča kungs, Eiropas Savienības Padomē, tas ir kauns mūsu valstij, kā mēs cīnāmies ar savu kaimiņvalsti. Mēs esam kategoriski pret sankcijām pret Krieviju, un es esmu pārliecināts, ka Saeimā mēs, LKS, dabūsim sankciju atcelšanu, kā mēs to izdarījām Eiropas Parlamentā pret Baltkrieviju 2016. gadā.

Jānis Geste: Strīķes kundze, jūsu atbilde.

Juta Strīķe: Klausoties kolēģi, pilnīgi bail, ja šie pretvalstiskie spēki dabūtu dajebkuru varu. Jaunā konservatīvā partija neapšaubāmi iestājas par aktīvu dalību gan NATO, gan Eiropas Savienībā, par nepieciešamo finansējumu mūsu aizsardzības spēkiem. Un par draudzēšanos ar Krieviju – ja tur sēž diktators, kas gaida, kad kāda valsts kaut kā mazliet paliks tāda pieļāvīgāka, lai viņu okupētu.. es gribu pateikt, ka, ja jūs domājiet, ka īsti Krievijas patrioti, kas dzīvo Krievijā kā Navaļnijs, priecājās par jūsu Putina atbalstīšanu, tad jūs esat drīzāk..

Andrejs Mamikins: Kāds Putinam reitings?

Juta Strīķe: Kāds Staļinam ir reitings?

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Moča kungs, kāda ir jūsu atbilde?

Dainis Močs: Rīcības partijas nostāja ir atteikšanās no sankcijām. Izveidot ar austrumu kaimiņiem visiem normālas tirgus attiecības, tātad ir jāizveido normālas ekonomiskas attiecības ar kaimiņvalstīm.

Juta Strīķe: Es nesaprotu, kur es te stāvu.

Andrejs Mamikins: Jūs izvilkāt šo numuru.

Dainis Močs: Jo tas mūsu valstij var, izveidojot normālas ekonomiskas attiecības, valstī var kasē nest lielu naudas summu, kas mums ir Latvijai nepieciešama.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Dzintara kungs.

Raivis Dzintars: Jūs pareizi pateicāt, ka Krievija vienmēr būs daļa no Latvijas ārpolitikas, taču, manuprāt, risks, ka Krievija var kļūt arī par daļu no Latvijas iekšpolitikas. Un šīs vēlēšanas būs ārkārtīgi izšķirošas, lai tas tā nebūtu. Es piekrītu Egila Levita vārdiem, ka mēs esam uz naža asmens. Mums ir priekšā ēsmas ar dažādiem latviskiem uzvārdiem, un dažas arī ir šeit, kas pārstāv partiju “Saskaņa”, ēsmas arī dažādu populistisku solījumu formātā ir ļoti nopietna gatavošanās tam, lai “Saskaņa” iekļūtu valdībā, un tas būtu ceļš, kā īstenot Krievijas impēriskos centienus. Manuprāt, tas ir lielākais jautājums šodien šajās vēlēšanās, un Nacionālā apvienība ir drošākā garantija, lai šāds scenārijs netiktu pieļauts.

Jānis Geste: Paldies par atbildi! Putņa kungs, jūsu atbilde.

Roberts Putnis: Man liekas, šajā sarunā ir būtiski nošķirt Krieviju no Putina režīma. Krievija vienmēr man būs kaimiņos kā valsts, tāpat mums ir ciešas attiecības ar krievu tautu dažādā veidā veidojušās. Tas, kas mums būtu daudz aktīvāk jādara, ir jāatbalsta demokrātiskie spēki, kas cīnās pret Putina režīmu Krievijā pie sevis. Latvijas drošības pamats pilnīgi noteikti ir mūsu transatlantiskā drošības sadarbība NATO, arī Eiropas Savienība. “Progresīvie” iestājas par daudz spēcīgāku drošības sadarbību Eiropas Savienības dalībvalstu starpā. Un Putina režīms ir tāds, ar kuru mēs neredzam iespēju draudzēties nekādā formā. Tas ir režīms, kas izmanto ķīmiskos ieročus citās valstīs, tas ir režīms, kas brutāli pārkāpj starptautisko tiesību normas un brutāli ietekmē citu valstu iekšpolitiku. Ar tādu režīmu nav iespējams draudzēties.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Grabovska kungs, jūsu atbilde.

Dainis Grabovskis: Jā, nu latviešiem ir tāds sakāmvārds – nezāģē zaru, uz kura pats sēdi. Nu, to mēs esam visu laiku arī darījuši, mēs atkal esam gājuši Eiropas pavadā. Kāpēc mēs sekojam šīm sankcijām? Kāpēc Eiropa nevarēja būt gudrāka – neieviest šīs sankcijas Amerikas spiediena rezultātā, bet to naudu no tirdzniecības, ko dabūjām, novēršam Ukrainas atbalstam, kā pamatā radās šīs sankcijas. Kur ir prāts? Taču jādomā ar galvu, cilvēki mīļie! Un tas tiešām būs mūsu kaimiņš vienmēr, mums jādraudzējas, lai ar kā, nu tur cita ceļa nav.

Jānis Geste: Paldies par atbildi! Dinēviča kungs.

Jānis Dinēvičs: Deviņdesmitajos man bija tas gods vadīt sarunas ar Krieviju par Krievijas armijas izvešanu. Gribu pateikt vienu, tā bija cita Krievija. Tā nav tā Krievija, kas ir šodien. Un šodien Krievija ir pietiekami agresīva valsts, kā to parāda Ukraina un ne tikai, tas ir arī drauds Baltijas valstīm, tāpēc mans redzējums, mūsu apvienības redzējums ir, ka šīs sankcijas ir saglabājamas, ka mums ir jāpilda tās ārpolitiskās saistības, ko mums uzliek Eiropas Savienība, mēs esam dalībvalsts NATO. Un attiecīgie līdzekļi šai aizsardzībai nav jāžēlo. Tie 2%, kas šobrīd ir, tie ir zināmas garantijas. Gribētu uzslavēt valdošos šobrīd par vienu –   vispārējā aizsardzības sistēma, kas pašreiz tiek apspriesta valdībā, viņa ir pietiekami izvērsta un operatīva, kas dod zināmas garantijas.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Gābera kungs, jūsu atbilde.

Gatis Gābers: “No sirds Latvijai” ciena krievus, ir par draudzīgām attiecībām ar Krieviju, bet, par cik tur ir režīms, dēļ kā mums ir jābūt vērīgiem, stipriem un gudriem. Man ir tāds jautājums – 9 gadu laikā, kāda ir baiļu cena? 3,1 miljards ieguldīts armijā, kāda ir efektivitāte? Efektivitāte ir tāda, ka sportam tiek noņemta nauda. Armijai ir jāpārņem sports, ir jāgulda iekšā nauda cilvēkos, jo jaunie karavīri nevar nolikt normatīvus. Un vēl dienā mūs nomirst 40 cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām, iemesls – mazkustīgs dzīvesveids. Tās ir tās sekas, ka ir jāiegulda nauda sportā un pašiem ir jākļūst stiprākiem. NATO mums ir partneris, viņi mūsu vietā neizdarīt neko.

Ilze Nagla: Paldies, Gābera kungs. Tātad atgādināšu, jautājums – kā Latvijai veidot attiecības ar Krieviju. Papules kundze, lūdzu.

Evija Papule: Jūs uzdevāt arī jautājumu par Eiropas Savienību. “Saskaņa” atbalsta Eiropas Savienības kursus sankciju ziņā, jo mēs esam Eiropas Savienības valsts. Bet tai pašā laikā Latvija var izmantot tās iespējas, kur nav noteiktas sankcijas, īpaši, ja mēs runājam par tranzītu, kas ir arī viens no mūsu programmas sastāvdaļām, kur var iegūt pietiekami daudz finansējuma, lai atbalstītu gan pensiju jautājumu, gan veselības jautājumu, gan labklājības jautājumus. Līdz ar to jūs arī pareizi teicāt, ka Krievija vienmēr būs mūsu kaimiņvalsts. Un mums ir vēlreiz un vēlreiz jāveido pozitīvas attiecības ar visiem, ar visām kaimiņvalstīm. Starp citu, padiskutējot par uzvārdiem. Jūs būtu diezgan pārsteigti, ja paskatītos, kas no kurienes veidojas. Un otra lieta, jums bija laiks man uzdot jautājumu, jūs varējāt uzdot jautājumu, un es jums uz šo jautājumu arī atbildētu. Tā kā jautājums ir par sankcijām, tad jūs redzat, kas šeit arī notiek. Šī savstarpējā kašķēšanās ir drīzāk lielāks drauds Latvijas labklājībai.

Ilze Nagla: Paldies! Pūces kungs, lūdzu.

Juris Pūce: Pirmkārt, ir droši vien ir jāpasaka tas, ka šis noteikti nav jautājums, par kuru ir vērts jokot un meklēt kaut kādus vieglus risinājumus. Krievija ir nopietns drauds. Tā tikai pirms nieka četriem gadiem iebruka vienā mūsu kaimiņvalstī, okupēja daļu tās teritorijas un daļu no tās anektēja, un sankcijas ir noteiktas pilnīgi pamatoti. Tās, manuprāt, noteikti nav atceļamas, nekādā gadījumā, tā ir arī “Attīstībai/Par!” pozīcija, kamēr Krievija neizpilda tās saistības pret starptautisko sabiedrību, kādas tai ir noteiktas. Un tas nav jautājums par to, vai Latvijai ir vai nav jāpakļaujas Eiropas Savienībai. Latvijai ir jāveido Eiropas Savienības politika tā, lai nepieļautu, ka Krievija apdraud citas valstis.

Ilze Nagla:  Paldies par atbildi. Smiltēna kungs, lūdzu!

Edvards Smiltēns: Latvijas dzīvībai ir svarīgs viens fundamentāls princips – mūsu robežas ir neaizskaramas un neviens tās nepārkāps. Šo principu Krievija ir salauzusi attiecībā uz Ukrainu, okupējot Krimu un daļu Ukrainas teritoriju, viņi pārkāpuši starptautiskās tiesības un valstu, suverēnu valstu teritoriālās neaizskaramības principus. Mēs vieni esam par mazu, lai mēs spētu stāties pretim tādai valstij kā Krievija, mūsu drošības garants ir NATO un partnerība ar Eiropas Savienību, un tādēļ mums ir jārīkojas NATO un Eiropas Savienības ietvaros kā vienam veselam spēkam un jānodrošina, ka mūsu robežām neviens pāri nepāries. Ja pāries, viņš tiks nošauts.

Ilze Nagla: Paldies. Rubina kungs, lūdzu!

Silvestrs Rubins: Mēs atbalstām šīs sankcijas, bet nevis tāpēc, ka tā ir Eiropas pozīcija, bet tai jābūt arī Latvijas pozīcijai, kas saistīta ar šīm n-tajām Krievijas agresijām un arī to, ka Krievija tomēr Latvijas neatkarību arī nav pilnvērtīgi īstenībā atzinusi, viņa arī nav novērsusi šīs visas okupācijas sekas. Bet tajā pašā laikā mēs uzskatām, ka mums jābūt kaut kādiem vienotiem principiem un standartiem pret jebkuru agresoru. Krievija nav vienīgais agresors pasaulē. Un diemžēl, kad ir runa par citām agresijām, tad bieži vien Latvijas pozīcija un Eiropas Savienības pozīcija – viņa nav nekāda.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Rinkēviča kungs, lūdzu.

Edgars Rinkēvičs: Pirmais, beigt sapņot un beidzot kļūt reāliem. Otrais, es gribētu atgādināt, ka ne jau Latvija iebruka Ukrainā un Krimā, un neveido to politiku, kāda ir Donbasā, bet to dara Kremlis. Trešais, es gribu atgādināt, ka Latvija piedalās Eiropas Savienības politikas veidošanā jau tagad, mums ir valdības un Saeimas pozīcija, kas tiek pārstāvēta, tāpēc nevajag domāt, ka mums kaut kam ir jāseko. Visbeidzot, es pilnībā atbalstu sankciju turpināšanu, līdz situācija kardināli nemainās uz labo pusi. Vienlaikus mēs esam kaimiņvalstis, mums jau tagad notiek sadarbība. Un atkal, nemelosim cilvēkiem – tirdzniecības apjoms aug ar Krieviju, lai cik tas jocīgi nebūtu. Un pats pēdējais, Mamikina kungs, jūs ne tikai Baltkrievijas sankcijas neatcēlāt Eiropas Parlamentā, bet jūs arī divriteni neesat izgudrojis.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Žuravļova kungs, lūdzu.

Juris Žuravļovs: Jā, cik saprotu, ka es šeit vienīgais tikai pārstāvu Amerikas prezidenta Donalda Trampa intereses, ja? Un šeit ļoti uzmanīgi, ko viņš pateica mūsu Baltijas prezidentiem, kad viņi viesojas Baltajā namā? Un viņš pateica ļoti interesantu lietu, lūdzu uzmanību – ka tikai muļķis nedraudzējas ar Krieviju. Bet, kad tas laiks pienāks, jūs uzzināsiet to pirmie. Tātad tas laiks būs ļoti ātri, atnāks. Tātad pēc kongresa vēlēšanām, kas būs Amerikā. Un cienītais Rinkēviča kungs, jūsu laiks sorosistiem drīz beigsies. Drīz beigsies tas laiks. Un mums visiem jāsaprot, ka mums jādraudzējas. To, ko pateiks Tramps, tā arī būs Latvijā.

Ilze Nagla: Žuravļova kungs, paldies! Kaimiņa kungs, lūdzu.

Artuss Kaimiņš: Jā, es domāju, ka šobrīd šeit ikkatrs zālē esošais, kurš šeit atrodas, ir aizgājis prom no savām mājām un ir aizslēdzis ciet savas mājas ārdurvis, vai ne? Ar atslēdziņu paņem un aizslēdz. Mums šobrīd ir tā, ka mēs esam ārējā Eiropas robeža, Eiropas Savienības robeža. Un austrumu robeža mums pat nav izbūvēta, šie robežposteņi. Mums ir jāsargā sava austrumu robeža gan tiešā veidā, gan arī mediju telpas ziņā. Es trīs gadus esmu lūdzis – lūdzu, uzbūvējām antenas, lai Latvijas Televīziju, Latvijas Radio varētu dzirdēt arī pierobežā, jo viņi tiešām domā, ka tur prezidents ir Lukašenko, nevis Vējonis. Un es esmu pārliecināts, ka mēs savu pienākumu pret NATO, un mēs esam NATO dalībvalsts un mēs tādi paliksim ar skatu uz Eiropu absolūti tikai un vienīgi, un 2% no IKP mēs esam izdarījuši. Un mēs esam to izdarījuši un šajā gadījumā mēs drīkstam pieprasīt vēl vairāk, lai mēs varam nosargāt savu austrumu robežu.

Ilze Nagla: Paldies! Tagad dosim iespēju atbildēt Ozolas kundzei, lūdzu!

Dana Reizniece-Ozola: Latvija savas ģeopolitiskās izvēles ir izdarījusi jau sen, un te nedrīkst koķetēt. Un ZZS ir atbalstījusi gan Latvijas iestāšanos NATO, gan Eiropas Savienībā, gan eiro ieviešanā un arī turpmāk darīs visu, lai mēs būtu Eiropas kodols un Eiropa paliktu vienota, jo tas ir ne tikai mūsu ekonomikas izaugsmes jautājumus, bet arī ģeopolitiskās drošības jautājums, jo Krievija un Putina režīms, protams, izmantot taktiku – skaldi un valdi. Un tas, kas mums ir jāatceras, ka bez tā, ka mēs aizsardzībai finansējumu veltām, bez tā, ka mēs stiprinām informatīvo telpu, nedrīkst vienlaikus atvērt citas durvis, piemēram, ļaut melnu naudu skalot caur Latvijas bankām, jo arī šādā veidā var ietekmēt vēlēšanu rezultātus un nostiprināt Krievijas ietekmi Latvijā, Eiropā.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi! Paldies kandidātiem par atbildēm.

Jānis Geste: Jā, un šobrīd vēl četri kandidāti nav tikuši pie iespējas uzdot kādu jautājumu saviem konkurentiem, šis būs tas brīdis, kad to varēs darīt. Tātad atgādinu – jautājumam laiks līdz pusminūtei, atbildei laiks līdz 45 sekundēm.

Ilze Nagla: Rinkēviča kungs, kam jūs vēlēsieties uzdot savu jautājumu?

Edgars Rinkēvičs: Es labprāt uzdotu jautājumu Dzintara kungam no Nacionālās apvienības. Un jautājums ir tāds – jūs ļoti daudz runājat par to, ka mums ir jāsadarbojas un jāatbalsta Polija un Ungārija visos iespējamos veidos, lai gan tur notiek visnotaļ nopietnas lietas, ko es pilnīgi negribētu Latvijā. Ja vēl Polija mums ir ļoti svarīga drošības ziņā, tad Ungārija ļoti nopietni koķetē ar Krieviju un arī cīnās pret Ukrainu, bloķējot NATO Ukrainas padomi. Mans jautājums ir, vai tas jūs nemulsina, ka šīs pozīcijas ģeopolitiski tomēr ir dažādas?

Raivis Dzintars: Pirmais, ko es gribētu teikt, ka vienīgā partija, ko es jebkad esmu pārstāvējis, ir Nacionālā apvienība, un es nekad šo partiju nemainīšu, es neesmu Orbāna partijas biedrs, līdz ar to es nevaru atbildēt par katru Orbāna kunga un viņa partijas biedru soli. Es pieļauju, ka ungāriem ir atšķirīga pieredze ar Krieviju, un divpusējās attiecībās noteikti mums ir arī viņiem ļoti jāklāsta un jāaizstāv Latvijas intereses, jāaizstāv sava pozīcija.

Otra lieta, mums ir jāsaprot, ka bieži vien informācija, kas līdz mums nonāk par Višegradas valstīm, tā ir ļoti vienpusēja informācija – informācija no liberālajiem medijiem, nevalstiskajām organizācijām, kreisiem vai liberāliem politiķiem, un uz to būtu jāskatās piesardzīgi. Trešais, mēs tiešām varam ļoti daudz mācīties no Ungārijas demogrāfijas politikas, no Polijas nacionālās pašapziņas, no principa, ka Eiropas Savienībai nākotne ir tikai kā nacionālu valstu savienībai, nevis Eiropas federācijai.

Ilze Nagla: Paldies! Rinkēviča kungs, saņēmāt atbildi uz savu jautājumu?

Edgars Rinkēvičs: Nu, īsti nē, jo mēs jau nerunājām par demogrāfiju, bet es ļoti labi saprotu Nacionālās apvienības pamatnostādnes.

Artuss Kaimiņš: Tikai tagad?

Edgars Rinkēvičs: Vienmēr.

Ilze Nagla: Paldies! Žuravļova kungs, jums ir iespēja uzdot jautājumu 30 sekundēs, kam jūs to uzdosiet?

Juris Žuravļovs: Es gribu uzdot Jutai Strīķei, tātad tagad te ir ļoti daudz uzvārdi, vārdi. Tātad varbūt Anna Potapova viņa ir, grūti pateikt, bet noteikti viņa strādāja KNAB, policijā un viņa točna zina, kādi cilvēki ir iefiltrēti “Saskaņā”. Un Kaimiņa kungs pateica, ka nekādīgi viņi ar “Saskaņu” nestrādās. Tātad jums jāzina. Es nezinu jūs – Kremļa aģents vai Sorosa aģents, vai jūs Donalda Trampa aģents, bet jums noteikti jāzina, kādi cienījamie Matīsa kungi, tur Dombrovska kungi vai Papules kungi skries projām, kad Kaimiņa kungs taisīs jauno valdību. Un kā tā grupa jums sauksies? Matīsa grupa būs vai Dombrovska grupa būs?

Juta Strīķe: Jā, šeit vispār ir ļoti nozīmīgi jautājumi, kas man tiek uzdoti – gan “Saskaņa”, gan Mamikins, gan Žuravļovs, visi šeit pretvalstiskie, prokremliskie spēki, nolēmuši ir..

Juris Žuravļovs: Bet kam jūs kalpojat? Kam jūs esat aģents kam, kam jūs aģents esat?  

Juta Strīķe: Nolēmuši ir terorizēt Jaunās konservatīvās partijas pārstāvi. Nacionālā apvienība viņus vairāk neinteresē. Acīmredzot pastāv iespējas pēc vēlēšanām kādā veidā ar viņiem sarunāt. Galvenais tagad šo pretvalstisko spēku un arī es domāju.. nē, es pavisam nopietni atbildu. Kremlis noteikti seko līdzi vēlēšanām arī Latvijā, ja viņš to ir darījis Francijā, Ungārijā, nu tad tagad ir visiem skatītājiem acīmredzami, kādi ir šie Kremļa norādījumi, kas ir lielākais apdraudējums.

Juris Žuravļovs: Tātad jūs esat Kremļa aģents, skaidrs.

Ilze Nagla: Žuravļova kungs, saņēmāt atbildi? Jūs vaicājāt pēc uzvārdiem?

Juris Žuravļovs: Nu, jautājums ir kāds – cik es saprotu, ka Kaimiņa kungs nekādīgi “Saskaņu” neņems pie varas, bet tur bijušie “Vienotības”..

Jānis Geste: Nē, jautājums bija, vai jūs saņēmāt atbildi.

Juris Žuravļovs: Nu es nesaņēmu to atbildi, kuru es gribēju dzirdēt – Dombrovska būs grupējums vai Matīsa, vai Papules kundzes būs tas veidojums. Viņi momentāli aizskries projām no šī saraksta.

Ilze Nagla: Paldies! Dosim iespēju uzdot Kaimiņa kungam jautājumu. Kam jūs vēlaties uzdot savu jautājumu, Kaimiņa kungs?

Artuss Kaimiņš: Jā, es neesmu prokremliskā kāda spēka pārstāvis, bet, Juta Strīķe, es uzdošu jautājumu jums. Šodien Delfi pie Jāņa Dombura jūs teicāt tā, ka jūs iesiet ar ZZS, nevis ar ''KPV LV''. Vai tā ir taisnība, vai jūs iesiet ar ZZS valdībā?

Juta Strīķe: Jūs ļoti neprecīzi citējat to, ko mēs teicām pie Dombura. Mēs teicām, ka mēs labprāt.. Mēs viennozīmīgi neiesim ar visiem tiem, kas mani te ir aplenkuši..

Artuss Kaimiņš: Jā vai nē?

Juta Strīķe: Bet mēs ļoti labprāt redzētu valdību bez ZZS. Tā ir atbilde.

Artuss Kaimiņš: Jā vai nē?

Juta Strīķe: Kas ir jā vai nē?

Artuss Kaimiņš: Vai JKP ies ar ZZS valdībā – jā vai nē?

Juta Strīķe: Mēs labprāt redzētu – ja valsts intereses prasīs sākt sarunās ar ZZS, mēs to darīsim. Bet ne ar Lembergu!

Ilze Nagla: Paldies! Kaimiņa kungs, atbildi saņēmāt?

Artuss Kaimiņš: Es nesapratu, man vajag vienu atbildi – jā vai nē. Vienā vārdā.

Ilze Nagla: Tā ir atbilde, ko jūs saņēmāt. Tātad jūs neapmierina atbilde?

Artuss Kaimiņš: Nu, tāpēc, ka es tiešām uzdevu jautājumu – vai jūs, JKP, iesiet valdībā ar ZZS?

Juta Strīķe: Visiem sākotnēji ir jānokļūst Saeimā, lai sāktu sarunas.

Artuss Kaimiņš: Mēs būsim Saeimā, Juta! Tas ir skaidrs! Pasaki – jūs iesiet ar ZZS vai neiesiet?

Juta Strīķe: Mēs esam gatavi veikt sarunas ar jebkuru politisko partiju un to pārstāvjiem..

Artuss Kaimiņš: Juta – jā vai nē?

Juta Strīķe: .. izņemot, vot, šite te tos.

Artuss Kaimiņš: Juta – jā vai nē?

Ilze Nagla: Paldies! Kaimiņa kungs, atcerēsimies, arī jūsu partija nespēja atbildēt.

Juta Strīķe: Es nesaprotu, kādu jautājumu tu man pašlaik uzdod!

Ilze Nagla: Kaimiņa kungs, paldies. Tagad dosim iespēju uzdot jautājumu Ozolas kundzei. Lūdzu, kam jūs uzdodat savu jautājumu?

Dana Reizniece-Ozola: Es labprāt uzdotu jautājumu ārlietu ministram Rinkēviča kungam. Rinkēviča kungs, sešu gadu garumā “Vienotības” valdība ir palielinājusi valsts parādu, lai veidotu uzkrājumus otrajā pensiju līmenī. Šobrīd ir vairāk solīšanas laiks. Un vismaz “Saskaņa” piedāvā pirkt savu popularitāti, palielinot pensijas, likvidējot otro pensiju līmeni, bet arī ''Attīstībai/Par'' ir līdzīgi priekšlikumi par otrā pensiju līmeņa likvidāciju. Ja jūs būsiet valdībā, kāda būs jūsu reakcija uz šādiem priekšlikumiem?

Edgars Rinkēvičs: Viņi ir absolūti nepieņemami. Un es domāju, ka tas, patiesību sakot, nozīmē tikai vienu – mēs gribam apzagt savas nākošās paaudzes, mēs gribam apzagt tos cilvēkus, kas ir reāli ieguldījuši. Un tas faktiski nozīmē lielā mērā 17. gadu boļševiku izpratnē, līdz ar ko mēs uzskatām, ka tas ir absolūts, pilnīgi nepieņemams priekšlikums. Papildus, tā ir arī vēl viena problēma, mēs tikko lēmām par mantojamām pensijām, radījām tiesisko paļāvību, un tūlīt pat gribam faktiski šo sistēmu sagraut. Tā kā, manuprāt, ar šādu populismu gan nevar aizrauties.

Ilze Nagla: Paldies! Ozolas kundze, vai saņēmāt atbildi uz savu jautājumu?

Dana Reizniece-Ozola: Jā, paldies!

Jānis Geste: Nu lūk, redzējām, kādus jautājumus saviem konkurentiem uzdod 16 kandidātu sarakstu līderi. Bet mums jums visiem ir vēl viens jautājums.

Ilze Nagla: Vai pat uzdevums, es teiktu. Ja jūs būsiet nākamās 13. Saeimas deputāts. Lūdzu nosauciet vienu darbu, bet patiešām vienu darbu, kuru kā Saeimas deputāts jūs četru gadu laikā gribat izdarīt, kā mēdz teikt, no A līdz Z. Un šoreiz mēs sāksim atbildes no šīs puses. Ozolas kundze, ir jūsu kārta. Tātad viens darbs, ko jūs gribat izdarīt 13. Saeimas laikā, četru gadu laikā.

Dana Reizniece-Ozola: Neatkarīgi no tā, vai es būšu finanšu ministre vai Saeimas deputāte, es uzstāšu, lai budžets tiek veidots sabalansēts, lai mēs beidzot sākam atdot valsts parādu, nevis mēģinām notriekt šodien nākotnes naudu un liekot slogu uz mazbērniem un bērniem.

Ilze Nagla: Paldies! Viens darbs, Kaimiņa kungs, nākamās Saeimas laikā.

Artuss Kaimiņš: Jā, tā kā mēs esam uzlikuši kā galveno punktu Koalīcijas padomes likvidēšanu, tas nozīmē arī to, ka es ļoti vēlos izdarīt tā, lai nākamajā Saeimā būtu caurskatāmi, redzami pieņemtie lēmumi, cilvēki, kas pieņēma šos lēmumus, lai no viņiem varētu pieprasīt atbildību. Un principā tas ir pats galvenais, lai cilvēki redz, ko tie deputāti tur dara. Un arī, lai tie paši deputāti redzētu, ko viņi dara, Saeimā ir jāatver tās žalūzijas. Tie, kas ir strādājuši Saeimā, tur ir tumsa, tur strādā tumsā. Raivi Dzintar, piekrīti? Atvērsim vaļā, arī logus!  

Ilze Nagla: Paldies, Kaimiņa kungs! Žuravļova kungs. Viens darbs, ko jūs gribētu izdarīt kā Saeimas deputāts.

Juris Žuravļovs: Vienīgais prezidents Amerikā Donalds Tramps izpildīja savu programmu – samazināja nodokļus, paceļ algas, pensijas, tātad darbavietas. Visu, visu mums jāskatās, ko viņš dara. Tātad viņš drīz būs arī šeit un izmainīs visu šo publiku, kas šodien šeit atrodas. Jūs redzēsiet, tas laiks ļoti, ļoti ātri aizies.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Rinkēviča kungs, viens darbs.

Edgars Rinkēvičs: Nu tai brīdī, kad tās žalūzijas būs atvērtas, es gan nesaprotu, kas traucē darīt to tagad, es darītu visu iespējamo, lai novadu reforma tiktu īstenota pilnībā, jo tas lielā mērā atrisina ļoti daudzas problēmas, par kurām mēs te runājam no izglītības un veselības [puses]. Un otra lieta, tomēr vidējā alga līdz 1500 eiro ir tas, kas arī palīdzētu mūsu ekonomikai.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Rubina kungs, lūdzu.

Silvestrs Rubins: Mūsuprāt, tas svarīgākais uzdevums būtu nostiprināt Latvijas valstiskumu un panāk to, ka mūsu Satversmes pirmais pants saucās – “Latvija ir latviešu valsts” – to, ka mēs vienkārši esam neatkarīga valsts, tas ir ļoti labi, bet mums tomēr vajadzētu kodificēt tās tiesības, kas mums jau ir uz šo zemi visiem latviešiem, un tas, es domāju, nostiprinās Latviju visos iespējamos virzienos, ekonomikā, kultūrā, reemigrācija un visur citur.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Smiltēna kungs.

Edvards Smiltēns: Redziet, šī brīža līdzšinējā politika ir tāda, ka mēģina samazināt un kaut ko nogriezt un tā tālāk, un saka, ka visam naudas par maz. Mums ir jāpanāk tas, ka mēs vairāk pelnām. Tāpēc mēs nodrošināsim līdzvērtīgas izaugsmes iespējas visiem reģioniem, sākot ar OIK atcelšanu, ar normālu tiesisku vidi un investīciju pievilcību Latvijai, nodrošināt, ka mēs radām ražošanu arī Latvijas reģionos, rūpējāmies par pakalpojumu centru atvešanu uz šejieni Latvijā, kā to dara lietuvieši, labas, apmaksātas darbavietas Latvijā dzīvojošajiem.

Ilze Nagla: Paldies, Smiltēna kungs. Tātad atgādināšu, ka jautājums ir par vienu konkrētu darbu, ko jūs personīgi kā deputāts gribētu izdarīt no sākuma līdz beigām, esot Saeimā. Pūces kungs, lūdzu!

Juris Pūce: Šī ir ļoti grūta izvēle, jo skaidrs, ka ir daudzas akūtas vajadzības, kas valstij ir jārisina, bet, ja man ir jāizceļ viena, tad tā ir novadu reforma, jo tā ir iespēja Latvijai realizēt mērķtiecīgas pārmaiņas veselības aprūpē, nodrošināt, ka medmāsu algas ir lielākas, ka ārstu algas ir lielākas. Labas pārmaiņas izglītībā, dodot iespēju skolotājiem saņemt lielākas algas. Tā galu galā ir iespēja mums visiem saprast, ka Latvijas reģioni attīstīsies arī nākotnē, arī nākamos simt Latvijas gadus.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi. Papules kundze, lūdzu.

Evija Papule: Tā kā Saeima ir likumdevēja institūcija, tad darīšu visu, lai nostiprinātu skolu lielākas tiesības un lielāku skolu autonomiju, lai skolas var izvēlēties arī mācību valodas, nonākot līdz trīs valodām katram indivīdam. Nenorakstot latviešus, kam ir arī jāprot svešvalodas, lai arī būtu konkurētspējīgi un veiksmīgi savā dzīvē. Papildinoši tikšos ar cilvēkiem. Un pavisam konkrētu darbu – darīšu visu, lai Izglītības un zinātnes ministrija nodibinātu interesantu labākas komunikācijas piemēru – izglītības ekspertu konsīliju, kas dos padomus izglītības politikā, nešķeļot un neatkarīgi no valodas, bet, runājot par kvalitatīvu, labi pieejamu izglītību Latvijā.

Ilze Nagla: Paldies par atbildi.

Jānis Geste: Gābera kungs, jūsu viens darbs, ko vēlaties realizēt.

Gints Gābers: “No sirds Latvijai” uzskata, ka Latvijā ceļi brūk. Un viņi bruks vēl vairāk, ja mēs neizpildīsim mūsu programmas punktu – novirzīt visu akcīzes nodokli ceļu uzturēšanai. Ja vajadzēs, tas ir jāaizsargā ar likumu.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Dinēviča kungs.

Jānis Dinēvičs: Mūsu apvienības saīsinātais nosaukums SKG – sociāls, kristīgs, godīgs. Līdz ar to šīs sociāldemokrātiskās pamatvērtības liek mums kā prioritātes izvirzīt, lai izglītība un veselības aprūpe šajā valstī būtu bezmaksas.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Grabovska kungs.

Dainis Grabovskis: Ir jāsaprot, kas te notiek, mēs visu laiku cīnāmies ar ko? Ar sekām. Bet kāds tad ir cēlonis? Cēlonis ir bezatbildība. Neviens no jums arī ne par ko neatbild savu vēlētāju priekšā. Un es būšu tas, kas cīnīšos..  Kaimiņ, lūdzu, klusē tagad. Un es būšu tas, kas cīnīsies, mainīs vēlēšanu likumu, lai var atsaukt deputātus, lūdzu. Un tas ir jāpanāk, jāmaina. Savādāk atbildības nav nekādas. Var vienam otram plēst un darīt visu kaut ko, bet atbildības nav. Četrus gadus nosēž, izdeldē bikses, un ar to beidzās. Tam jāpieliek punkts. Tā kā 6. oktobrī par sesto sarakstu.

Jānis Geste: Paldies. Putņa kungs.

Roberts Putnis: Man personiski ļoti rūp tas, kā politiku cilvēki uzskata par kaut ko negodīgu un netīru. Es gribētu ar savu darbību pierādīt to, ka politika ir cienījams, godpilns darbs, tā ir kalpošana sabiedrības vajadzībām, un tā ir iespējama arī godīgā, caurskatāmā un ideāliem piepildītā ceļā. Es atgriezos Latvijā 2015. gadā, lai uzlabotu mediju vidi tieši šī iemesla dēļ, ka es redzēju to kā savu iespēju pilnveidot un uzlabot Latvijas demokrātiju un politisko kultūru. Un, ja man būs tāda iespēja, es noteikti darīšu visu, lai nostiprinātu Latvijas medijus, lai tie būtu neatkarīgi, kritiski un pieprasītu šo godīgumu, profesionalitāti un kvalitāti no Latvijas politikas.

Jānis Geste: Paldies, Dzintara kungs.

Raivis Dzintars: Es atļaušos šo laiku izmantot, lai pateiktu vienu vispārīgu lietu un vienu ļoti konkrētu. Vispārīgā lieta. Mēs šajā priekšvēlēšanu laikā ļoti daudz esam viens par otru pateikuši, ir bijis šovs, ir bijis cirks, ir bijuši apmelojumi, ir bijuši apvainojumi, es centīšos, lai pēc tā visa mēs varētu kopā strādāt tomēr kā viena komanda, lai varētu izveidot vienu valdību un strādāt, produktīvi sadarbojoties, nevis cīnoties. Otra lieta, viens no lielākajiem notikumiem, kas šobrīd notiek, ir jaunais izglītības saturs un pārmaiņas izglītībā. Es personīgi centīšos, lai turpmāk rūpes par bērniem invalīdiem un viņu interešu aizstāvību izglītībā ieņemtu aizvien lielāku lomu.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Moča kungs, jums vārds.

Dainis Močs: Rīcības partijas nostāja ir vienkārša, izveidot valstī normālu ekonomisko izaugsmi. Un nodokļu sakārtošana.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Strīķes kundze.

Juta Strīķe: Latvijas Republikas Saeimā es ļoti rūpēšos un panākšu, ka gan valsts varas, gan valsts pārvaldes, gan arī tiesu sistēmas tiktu atbrīvotas no korumpantiem, shēmotājiem. Lai augstākos amatos, vai tas būtu Valsts prezidents, ģenerālprokurors, tiesībsargs, tiktu ievēlēti tādi cilvēki – profesionāli un godīgi –, ar kuriem mēs visi lepotos, kurus ierakstītu Eiropas attīstības grāmatās. Es nezinu, ko mēs te smieklīgu visi saskatām. Es noteikti panākšu, ka negodīgi un blēdīgi cilvēki nenokļūst tur, kur viņi pašlaik atrodas.

Jānis Geste: Paldies par atbildi. Mamikina kungs.

Andrejs Mamikins: Par cik ir jāizvēlas viena prioritāte, noteikti Latvijas Krievu savienībai tā būs panākt, lai tiktu atjaunots 1919. gada Izglītības likums. Jo mēs lepni runājām par Latvijas simtgadi, bet mēs kaut kā aizmirstam, ka šo valsti radīja blakus latviešiem arī krievs Meletijs Kaļistratovs un vācietis Pauls Šīmanis. Šī valsts tika radīta kā valsts visiem. Un 1919. gada likumā ir galvenais jēdziens – ģimenes valoda. Un par cik dotajā brīdī 37% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu ģimenes valoda ir krievu valoda, skaidrs, ka šiem nodokļu maksātājiem jāļauj viņu bērniem mācīties dzimtajā valodā vidusskolās.

Jānis Geste: Nu lūk! Tādas kandidātu apņemšanās par to, ko viņi noteikti vēlas nākamo četru gadu laikā izdarīt, esot 13. Saeimā. Vai viņiem būs iespēja šo apņemšanos pildīt, par to jau, protams, 6. oktobrī lems vēlētāji.

Ilze Nagla: Bet liels paldies kandidātiem, liels paldies skatītājiem par izturību, par pacietību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti