Partijas valsts budžeta finansējumu tērējušas piesardzīgi

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Pagājušais gads bija pirmais, kad Saeimas vēlēšanās vairāk nekā divu procentu vēlētāju atbalstu guvušās partijas saņēma valsts budžeta finansējumu - 50 santīmus gadā par katru iegūto balsi. Šobrīd finansējumu saņem pieci Saeimā ievēlētie politiskie spēki. Par to, kā šī nauda tērēta, partijām jāatskaitās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, pievienojot šos dokumentus gada pārskatam. Kas atrodams nupat iesniegtajās partiju deklarācijās un ko tās saka par budžeta līdzekļu izmantošanu?

Vislielāko summu no valsts budžeta saņem „Saskaņas centrs” - gandrīz 130 tūkstošus latu. Tiesa gan, ziedojumos un biedra naudās apvienība saņēmusi pat vairāk nekā 230 tūkstoš latu. Viens no apvienības līderiem - Jānis Urbanovičs - par finansēm pastāstīt norīko „Saskaņas centra” Saeimas frakcijas konsultanti Guntu Šagbazjanu: „Mēs daudz tērējam no ziedojumiem. Mums ir sakārtoti biroji, neizvēlējāmies dārgākos – bija cenu aptauja, ir izvēlēti par adekvātām cenām. Mums ir sadalīts, cik mēnesī drīkstam iztērēt šo valsts finansējumu, nav tā, ka ar brīvu roku ņemam un tērējam.”

Visu valsts naudu „Saskaņas centrs” nav iztērējis - 18 tūkstoši vēl palikuši pāri. Tomēr kopā „Saskaņas centrs” pērn izdevis gandrīz 300 tūkstošus latu. Lauvas tiesu „apēdis” galvaspilsētā izplatītais ikmēneša buklets „Tava Rīga,” kas apvienībai izmaksājis 230 tūkstošus latu, gandrīz trešdaļa ņemta no budžeta naudas.

Zaļo un Zemnieku savienība no valsts saņem vismazāk - 56 tūkstošus latu. Gandrīz 30 tūkstoši aiziet algām, stāsta ZZS valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis: „Lielākā daļa aiziet darbinieku algošanai, un ar to faktiski knapi varam iztikt. Pie tik maza deputātu skaita, diemžēl, tās naudas ir tik, lai noalgotu darbiniekus, kas sagatavo darbu – grāmatvedis, biroja vadītājs (bija līdz šim Ilona Jurševska, tagad viņa ir deputāte), 3-4 darbinieki, un algas arī ir tādas piezemētas.”

Ziedojumos Zaļo un Zemnieku savienība saņēmusi 33 tūkstošus latu, arī to veidojošās partijas biedra naudās un dāvinājumos kopā saņēma apmēram tikpat.

Nacionālās apvienības ienākumos valsts piešķirtie 63 tūkstoši latu gan veido būtisku daļu, atzīst tās līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars:

„Tām politiskajām organizācijām, kas ir pieradušas ar sponsoriem tirgoties par dažādiem pakalpojumiem, droši vien, šādas summas savākt nav nekādas lielās grūtības. Ja ir vēlēšanās ar politiku nodarboties godīgi, nenonākot atkarībā, tad, protams, šādu summu savākt ziedojumos ir ļoti grūts pasākums. Partijas praktiskajai darbībai – biroja telpu uzturēšanai, ģenerālsekretāra, mājaslapas uzturētāja, citu darbinieku algošanai – tātad šiem tehniskajiem izdevumiem tas ir būtisks atspaids un, manuprāt, tomēr veicina politisko organizāciju iespējas saglabāt lielāku neatkarību no sponsoru dāvinājumiem.”

„Vienotība” pērn par 140 tūkstošiem samazināja savus parādus par 11.Saeimas vēlēšanu kampaņu, un uz pagājušā gada beigām kreditoriem, to skaitā ar Aināru Ščipčinski saistītajām reklāmas firmām, parādā palikusi nepilnus 90 tūkstošus latu. Valsts piešķirtie 86 tūkstoši latu gan tērēti citiem mērķiem, stāsta „Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars: „Mums šobrīd jau ir trīs atvērtie biroji visā Latvijā, kuru mērķis ir ikdienā ārpus Rīgas cilvēkus informēt par politiskajiem procesiem un pašiem tajos piedalīties. Tas ir galvenais virziens, kurā mēs tērējam apmēram tīrs ceturtdaļas no resursiem, ko mums valsts piešķir. Pārējie resursi ir dažāda veida pasākumi, avīzes, arī partijas ikdienas dzīves nodrošināšana. Tā kā šie apmēram 7 tūkstoši latu mēnesī, kas mums no valsts budžeta tiek piešķirti, tiek iztērēti ļoti precīzi atbilstoši tam, kā savulaik, arī klātesot man, tika domāts [Partiju finansēšanas likumā].”

Vēl saglabātā „Vienotības” apvienība un partija kopā biedru naudās un ziedojumos pērn saņēma vairāk nekā 350 tūkstošus latu.

Bet Reformu partijai no budžeta piešķirtie 95 tūkstoši latu biroju uzturēšanai bijuši ļoti svarīgi, jo ziedojumos tā saņēmusi vien 15 tūkstošus latu. „Skaidrs, ka mums būtu daudz grūtāk nodrošināt stabilu attīstību, mums vairāk nāktos tikai apmierināties ar pašu nepieciešamo minimumu, lai varētu nodrošināt kaut kādas absolūtās pamatfunkcijas. Skaidrs, ka mums nebūtu līdzekļu, ko ieguldīt attīstībā. No otras puses – droši vien, tā kā šis valsts finansējums bija, mēs arī reāli iztērējām mazāk. Kā būtu bijis, ja finansējuma nebūtu, šobrīd ir grūti pateikt,” norāda Reformu partijas izpilddirektors Ivo Valdovskis.

Tagad partiju atskaites pārbaudīs KNAB. Ja tas konstatēs pārkāpumus valsts finansējuma izlietošanā, šī nauda būs jāatskaita atpakaļ budžetā. Turklāt KNAB uz gadu jāaptur valsts finansējuma izmaksa šai partijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti