“Vienotības” Rīgas domes frakcijas vadītājs Vilnis Ķirsis LTV “Rīta panorāmai”  sacīja, ka “Vienotība” pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām aicināja parakstīt šādu memorandu un to arī ievēroja.

“Svarīgāki ir darbi, jo ne vienmēr varam uzticēties rakstītajiem, [..] neredzu jēgu rakstītajam, redzu jēgu izdarītajam,” sacīja Ķirsis.  

“Kas iepriekš grēkojuši, var sevi iedvesmot un parakstīt šādu memorandu,” piebilda Ķirsis.  

Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars savukārt uzsvēra, ka  Nacionālās apvienības mērķis bija panākt latvisku partiju sadarbību un tad domāt par nesadarbošanos, taču par to neizdevās vienoties.

Pašlaik NA sadarbība ar Latvijas Reģionu apvienību, šķiet ļoti ticama, bet detalizēti NA nākamnedēļ būs gatava informēt sabiedrību par plāniem, sacīja Dzintars.

“Mēs primāri koncentrējāmies uz to, ar ko draudzēties, nevis pret ko draudzēties, bet par to, ka mēs neveidosim kopīgu koalīciju ar prokrieviskiem spēkiem, NA vismazāk būtu kādam jāpierāda,” sacīja Dzintars.

Viņš arī pauda uzskatu, ka partijām būtu jānāk kopā ar paziņojumu par nesadarbošanos ar kādiem spēkiem, nevis ar priekšvēlēšanu paziņojumiem, taču tas ir normāli priekšvēlēšanu laikā.  

Arī “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” kopīgā saraksta mēra amata kandidāts Mārtiņš Staķis uzsvēra, ka politiskajiem spēkiem jāprot konsolidēties, taču konservatīvajām partijām tas nav izdevies.  Tas nāks par sliktu rīdziniekiem, jo šie atšķirīgie saraksti neko labu nedod, deķa stiepšanu uz savu pusi vajadzētu beigt, pauda Staķis.  

Jāsāk ar darbiem, un pēc tam memorandi, norādīja Staķis.

Viņš aicināja papīru parakstīšanas vietā nolikt malā ambīcijas un vienoties par kopīgu sarakstu, lai “Saskaņa”, GKR patiešām būtu opozīcijā.

Par memoranda iniciatīvu Burovs pauda nožēlu. Viņš sacīja, ka GKR nekad neveidoja sarakstus pēc tautības, tas ir “saraksts rīdziniekiem, bedres pilsētā skar katru rīdzinieku”. Savukārt JKP pārmetumus par korupciju un sistemātisku nesaimniecisku darbību viņš komentēja, sakot, ka JKP, iespējams, nepamanīja, ko GKR dara pēdējo gadu – tā ir cīņa ar korupciju, nesaimnieciskumu.

KONTEKSTS:

Saeima 13. februārī galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Rīgas domes atlaišanu. Likums stāsies spēkā 24. februārī, kad to būs izsludinājis Valsts prezidents. Visticamākais, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas notiks 25. aprīlī.  

Par iemeslu valdības lēmumam rosināt Rīgas domes atlaišanu kļuva atkritumu sāga, kura sākās, kad Rīgas dome nolēma uz nākamajiem 20 gadiem visu atkritumu apsaimniekošanu uzticēt vienam operatoram – vairāku uzņēmumu izveidotajai akciju sabiedrībai "Tīrīga". Taču Konkurences padome liedza "Tīrīgai" pagaidām sākt darbus Rīgā.  Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai" ) pārkāpumus noliedz un uzskata, ka ministrs ar priekšlikumu atlaist Rīgas domi cenšas novērst uzmanību no novadu reformas.

Taču februāra sākumā Burovs vienojās ar opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem sasaukt trīs domes sēdes pēc kārtas un  nenodrošināt tajās kvorumu. Pēc trim nenotikušām domes sēdēm Rīgas domi var atzīt par rīcībnespējīgu un lemt par tās atlaišanu. Līdz ar to ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par") rosinās papildināt Rīgas domes atlaišanas likumprojektu.  

Paredzēts, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas varētu izmaksāt ap 1,5 miljoniem eiro.