1. Vai un kādā veidā plānojat mazināt valsts pārvaldi?
Dažu partiju ministriju skaita samazināšanas priekšlikumi ir vēlētāju maldināšana un populisms, kas novestu pie nesamērīgas varas koncentrācijas, ierēdniecības ietekmes pieauguma uz politiskiem lēmumiem un Latvijas pozīciju novājināšanas Eiropas Savienības (ES) līmenī.
Valsts pārvalde un ierēdniecības birokrātiskums izriet no nejēdzīgiem politiskiem lēmumiem, attiecīgi politiķu uzdevums ir samazināt administratīvo slogu un palielināt valsts pārvaldes efektivitāti.
PROGRESĪVIE izvērtēs valsts pārvaldes efektivitāti un nostiprinās virkni iestāžu: Valsts vides dienestu, Valsts darba inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Konkurences padomi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), prokuratūru, kā arī izveidos jaunas darba un nodokļu tiesas un palielinās tiesnešu skaitu, lai uzlabotu tiesu efektivitāti un tiesvedību ātrumu.
2. Vai un kādā veidā plānojat mazināt pašvaldību administrācijas?
Valstij un pašvaldībām ir jānodrošina vienādi publiskie un sociālie pakalpojumi visā valsts teritorijā. Tas nav atkarīgs no tā, vai fiziski uz vietas ir konkrēta pašvaldības iestāde. PROGRESĪVIE ir par valsts pārvaldes efektivitāti un attiecīgi par mazāku pašvaldību skaitu, katru gadījumu izvērtējot individuāli.
3. Nosauciet trīs ministrijas, pār kurām noteikti gribētu uzņemties politisko virsvadību?
Veselības ministrija, Labklājības ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).
4. Vai un kādā veidā ir jāmaina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbs?
KNAB ir nepieciešams politisks atbalsts augstākā līmeņa korupcijas izskaušanai, kā arī papildu finansējums šī pienākuma efektīvai izpildei. Papildus tam ir jānodrošina efektīva sadarbība un atbalsts no Ģenerālprokuratūras.
5. Vai Latvijai ir jāpaliek Eiropas Savienības un NATO sastāvā?
Obligāti. Latvijai ir jāatbalsta Eiropas Savienības federalizācijas procesi, jo tikai globāli spēcīga un efektīva ES var nodrošināt Eiropas kopīgo vērtību, cilvēktiesību un sociālas valsts modeļa aizstāvību globālā konkurencē. Tāpat ES ir jābūt no nacionālām valdībām neatkarīgam finansējumam, kā arī ir jāveido vienotas sociālās Eiropas modelis, izlīdzinot sociālo aizsardzību visā ES mērogā. Ir jānostiprina transatlantiskā sadarbība drošības jomā, saglabājot NATO kā centrālo elementu drošības arhitektūrā.
6. Ko plānojat mainīt pašreizējā vecuma pensiju sistēmā?
PROGRESĪVIE vidējā termiņā vēlas būtiski kāpināt zemākās pensijas, kā arī noteikt maksimālās pensijas griestus.
Minimālo pensiju noteiksim, pamatojoties uz ikgadējiem statistikas datiem par mājsaimniecībām, to nosakot procentuāli no mājsaimniecību rīcībā esošo ienākumu mediānas (ienākumu viduspunkta). 2019. gadā - 215 eiro līdzšinējo 70,43 eiro vietā, bet pakāpeniski tuvinot 60% no ienākumu viduspunkta jeb nabadzības riska slieksnim. Ieviešami arī pensiju griesti. Pensiju aprēķinā jāpalielina darba stāža nozīme.
Kamēr nav sasniegts ievērojams uzkrājums speciālajā budžetā, minimālās pensijas pieaugums jākompensē no pamatbudžeta.
7. Ko plānojat mainīt pašreizējā ģimeņu atbalsta (materiālā) sistēmā?
Palielināsim vecāku pabalstu līdz bērna 1,5 gada vecuma sasniegšanai līdz 70% (līdzšinējo 60% un 43,75% vietā) no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas, pārskatīsim arī bērna kopšanas pabalsta apmēru.
Pakāpeniski palielināsim ģimenes valsts pabalsta pamatlikmi līdz 5% no minimālās algas.
Nodrošināsim garantētu bezmaksas bērnudārzu/pirmsskolas izglītības iestādi vai alternatīvu bērnu pieskatīšanas pakalpojumu pieejamību neatkarīgi no dzīvesvietas, bezmaksas ēdināšanu pamatskolās. Dotēsim sabiedrisko transportu daudzbērnu ģimeņu atbalstam.
Rūpēsimies, lai ģimenes ar bērniem saņemtu īpašu valsts atbalstu mājokļu kreditēšanā (valsts garantijas pirmās iemaksas samazināšanai, kredītprocentu līdzmaksājums daudzbērnu ģimenēm u. tml.).
Ieviesīsim valsts dotētas apmācības un izglītošanas pasākumus vecākiem, lai mazinātu bērnu traumatisma un vardarbības riskus.
8. Vai un kādā veidā jāierobežo ātro kredītu bizness Latvijā?
Jā, ātro kredītu bizness kā sociālos riskus vairojoša uzņēmējdarbības forma ir jāierobežo. Jāievieš stingrākas prasības attiecībā uz: kredītņēmēju maksātspējas novērtēšanu, reklāmu, procentu un līgumsodu likmēm un nosacījumiem, kā arī jāpastiprina kontrole pār normatīvo aktu ievērošanu. Vienlaikus jāveicina iedzīvotāju finanšu pratība.
9. Vai un kādā veidā jāierobežo azartspēļu bizness Latvijā?
Azartspēļu bizness kā sociālus riskus vairojoša uzņēmējdarbības forma ir jāierobežo – ar nodokļu sistēmas un pieļaujamo atrašanās vietu palīdzību. Paredzam ieviest speciālus nodokļus azartspēļu biznesam, kā arī izveidot reģistrus, lai cilvēki varētu pieteikt sevi aizliegumam apmeklēt spēļu zāles, kur pārkāpumu gadījumā tiktu paredzēta biznesa slēgšana.
10. Nosauciet trīs pasākumus ekonomikā, kas varētu būtiski uzlabot valsts budžeta ieņēmumu daļu?
1. Progresīva nodokļu un nodevu sistēma, kurā pēc progresivitātes principa tiek piemērotas vienādas ienākuma nodokļa likmes visiem ienākumiem — gan darba algai, gan kapitāla pieaugumam, gan citiem ienākumiem.
2. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reforma, fokusējoties uz organizētās noziedzības un lielo nodokļu izkrāpšanas shēmu apkarošanu.
3. Atteikšanās no nodokļu noslēpuma – informācijai par personu deklarētajiem ienākumiem ir jābūt publiski pieejamai pēc ziemeļvalstu parauga kā ēnu ekonomikas izskaušanas instrumentam.
11. Vai atbalstāt Kopdzīves likumu, kas dotu tiesisku attiecību pamatu arī homoseksuāliem pāriem?
Protams. Atbalsts Kopdzīves likumam ir viens no partijas dibināšanas principiem.
12. Vai uz nākamo termiņu Latvijai ir vajadzīgs cits Valsts prezidents? Kādiem jābūt kritērijiem?
Jā. Valsts prezidentam ir jābūt personiskām spējām pārstāvēt valsti starptautiski, kā arī fundamentālam demokrātam un tiesiskuma aizstāvim. Šīs spējas ir jāapliecina ar viņa vai viņas līdzšinējo dzīvesgājumu.
13. Vai izdevumi aizsardzībai tuvākajos gados jāpalielina līdz 2,5% no IKP?
Viens no drošības aspektiem ir arī sociālā drošība un miers. Latvijai ir jārūpējas par savu aizsardzību, bet tas nedrīkst notikt uz sociālās aizsardzības rēķina. Tikai ar sociālās drošības tīklu un pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī labu izglītību Latvija būs valsts, kuru tās iedzīvotāji nevēlēsies pamest un gribēs aizsargāt. Izdevumi aizsardzībai var tikt palielināti virs 2% robežas, ja to nosaka starptautiskas vienošanās vai pastāv nepieciešamība finansēt konkrētus aizsardzības projektus.
14. Kādas izmaiņas kopumā esat iecerējuši nodokļu un nodokļu iekasēšanas jomā?
Progresīva nodokļu un nodevu sistēma, kurā pēc progresivitātes principa tiek piemērotas vienādas ienākuma nodokļa likmes visiem ienākumiem — gan darba algai, gan kapitāla pieaugumam, gan citiem ienākumiem.
Nodokļu sloga samazināšana darba ņēmējiem un zemākajām ienākumu grupām.
VID reforma, atsakoties no maznozīmīgu pārkāpumu vajāšanas un koncentrējot VID resursus uz lielo nodokļu izkrāpšanas shēmu un organizētās noziedzības apkarošanu.
Sabiedrības izlīgums – amnestija uzņēmumiem par maznozīmīgiem pārkāpumiem, motivējot uzņēmējus legalizēt savu uzņēmējdarbību.
Finanšu tiesu ieviešana efektīvai un ātrai strīdu izskatīšanai nodokļu lietās.
Atteikšanās no nodokļu noslēpuma – informācijai par personu deklarētajiem ienākumiem ir jābūt publiski pieejamai pēc ziemeļvalstu parauga.
15. Vai jāpaplašina preču un pakalpojumu loks, kam piemērot samazinātu PVN? Kam konkrēti?
Virknei luksus preču PVN likme būtu jāpalielina. PVN 0% likme ir jānosaka latviešu valodā un bilingvāli izdotām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem gan papīra formātā, gan elektroniskā, kā arī visu veidu latviešu valodā un bilingvāli izdotajiem preses izdevumiem, ieskaitot to elektroniskās versijas. Būtu izvērtējama PVN likmes samazināšana pārtikai un pirmās nepieciešamības precēm, tomēr par primāru ir jāizvirza uzdevums palielināt zemāko ienākumu grupu ienākumus.
16. Kurus politiskos spēkus jūs uzlūkojat kā sabiedrotos un kurus nē, strādājot vienā valdībā?
PROGRESĪVIE ir gatavi sadarbībai ar visiem politiskajiem spēkiem, ar kuriem var tikt panākta vienošanās par politiskās programmas punktu īstenošanu, ja šie politiskie spēki ir brīvi no netīras naudas ietekmes, nepiedalās valsts nozagšanā un nav saistīti ar nedraudzīgu ārvalstu ietekmes īstenošanu Latvijā.
17. Vai un kādā veidā mazināsiet OIK elektrības rēķinos?
18. Vai un kas turpmāk būtu maināms nekustamā īpašuma nodokļa jomā?
PROGRESĪVIE sakārtos nekustamo īpašumu nodokļu politiku, nekustamā īpašuma īpašniekiem piemērojot progresīvās nodokļu likmes — jo lielāka nekustamo īpašumu kopējā vērtība, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai, jo lielākas nodokļu likmes jāpiemēro. Ikvienai privātpersonai piemērosim neapliekamo minimumu īpašumiem 50 000 eiro vērtībā. Ja īpašumu vērtība pārsniegs šo summu, tad noteiksim pakāpeniski augošu nodokļa likmi. Piemērosim nodokļu atlaides gadījumos, ja īpašuma vērtība ir strauji augusi, bet tas tiek izmantots kā vienīgais mājoklis konkrētajai personai vismaz 10 gadus. Papildu nodokļu likmi piemērosim juridiskajām personām, kurām pieder nekustamais īpašums, kurā vairāk nekā gadu netiek veikta saimnieciskā darbība.
19. Vai atbalstāt plānoto pāreju mazākumtautību skolās uz mācībām tikai latviski?
Jā, uzskatām, ka visiem bērniem Latvijā ir jāmācās vienā skolu sistēmā, kur mācību valoda ir latviešu valoda. Pārejai uz mācībām latviešu valodā ir jāsākas ar bērnudārziem un sākumskolām jau tuvākajā laikā. Vienlaikus mazākumtautībām izglītības sistēmā ir jānodrošina pilnvērtīga to kultūras kopšanas un saglabāšanas iespēja un padziļināta dzimtās valodas apguve.
20. Nosauciet trīs galvenos pasākumus, lai uzlabotu veselības aprūpes sistēmu Latvijā?
1. Būtiska izdevumu palielināšana ar stingru ilgtermiņa plānu, kas nodrošina nozares attīstības prognozējamību - līdz 8% no IKP 2024.gadā.
2. Veselības aprūpes standarta noteikšana, ieskaitot rindu ierobežojuma noteikšanu (5 dienas – ģimenes ārstu apmeklējumam, 30 dienas – speciālista apmeklējumam, 90 dienas – plānveida operācijām) un tarifikācijas sistēmas pārskatīšanu.
3. Pacientu atbrīvošana no līdzmaksājumiem (ne vairāk kā 10% no personas gada ienākumiem).
