Panorāma

Ķemeros cīņa ar uguni turpinās

Panorāma

Latvijas robežsardzes kuģis patrulē Vidusjūrā

Vai partijām ir kandidāti Valsts prezidenta vēlēšanām?

Partijas pirmsvēlēšanu gaisotnē manevrē ar Valsts prezidenta amata kandidātiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Kurš būs nākamais Valsts prezidents? Tas ir jautājums, par kuru būs jālemj jaunā Saeimas sastāva deputātiem. Daļa politisko spēku uzskata, ka ir labi, ja vēlētāji, dodoties balsot Saeimas vēlēšanās jau zinātu, kurš ir attiecīgās partijas izvirzītais kandidāts valsts pirmajam amatam. Bet kādi ir riski un kāda patlaban izskatās kopaina? 

Ir pieņemts, ka pirms Saeimas vēlēšanām partijas nosauc savus premjera amata kandidātus. Valdības priekšgalā esošie "Zaļie zemnieki" (ZZS) startē ar savu līdzšinējo premjeru Māri Kučinski. Nacionālā apvienība – ar Robertu Zīli, bet "Vienotības" jaunais veidojums - ar Krišjāni Kariņu.

Lielākā opozīcijas partija "Saskaņa" piedāvā Vjačeslavu Dombrovski, "KPV LV" - Aldi Gobzemu, "Attīstībai/Par!" - Arti Pabriku, Jaunā konservatīvā partija – Jāni Bordānu, "No sirds Latvijai" – Ingunu Sudrabu, Latvijas Reģionu apvienība - Edvardu Smiltēnu, Latvijas Krievu savienība – Andreju Mamikinu.

Bet ko likt Valsts prezidenta amatā? Spriežot pēc politiķu izteikumiem, pašreizējam prezidentam Raimondam Vējonim izredzes uz pārvēlēšanu ir vājas. Drošu atbalstu Vējonim vairs nesola pat viņa paša kādreizējie partijas biedri "Zaļie zemnieki". Pārējie saka "nē" vai "visdrīzāk - nē". Un sliecas meklēt citu.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām nosaukt savu prezidenta kandidātu - tas labi nostrādā uz sabiedrību.

Sociologs un tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzskata, ka tas palīdz vēlētājiem un vienlaicīgi ir diezgan noderīgs instruments no partiju skatupunkta. Ļoti liela daļa vēlētāju vispirmām kārtām vēlēšanās skatās uz personālijām, kas ir vienā vai otrā partijā, bet rakstītiem tekstiem – partiju programmām vai vienkārši lozungiem un saukļiem - paliek sekundāra nozīme.

"Personālijas ir primāras. Bet, ja personālijas ir primāras, tad attiecīgi tur ir cilvēku fokuss, no vienas puses, no otras – partijām jācenšas savus labākos perspektīvākos, spožākos kadrus, kuri varētu vairāk pievilkt balsis, kaut kādā veidā izcelt," paskaidro Kaktiņš.

Tomēr vēlētājiem būtu noderīgi zināt ne tikai to, kurš būs attiecīgās partijas kandidāts Valsts prezidenta amatam.

Varbūt pat svarīgāk, vai partija atbalstīs atklātu prezidenta ievēlēšanu. Jo citādi uzticēties nevar, saka politoloģe un sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka.

"Lai ievēlētu prezidentu, ir vajadzīgas divas trešdaļas Saeimas balsu, kas nozīmētu, ka slēgtā balsojumā, un to mēs esam redzējuši no prezidenta vēlēšanām uz prezidenta vēlēšanām - visu izšķir partiju elites vienošanās, nevis iepriekšējie solījumi," teica Kažoka. "Tāpēc kandidāti bez apsolījuma atbalstīt atklātas prezidenta vēlēšanas ir drīzāk sabiedrisko attiecību gājiens, mēģinot pievilināt partijām papildus vēlētāju balsis, bet nedodot vēlētājiem garantijas, ka viņi netiks īsi pirms prezidenta ievēlēšanas apšmaukti."

Saglabāt slēptu prezidenta ievēlēšanas kārtību joprojām grib tikai divi politiskie spēki - ZZS un "No sirds Latvijai". Pārējie ir par atklātām vēlēšanām. Par to ir savākti 10 000 pilsoņu parakstu, un projekts ir nodots izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Runājot par prezidenta amata kandidātiem, daudzi lēmumi vēl nav pieņemti. Un nav zināms, vai tie taps līdz Saeimas vēlēšanām.

Bet sarunās ar partiju līderiem visbiežāk nosauktais ir Latvijas Neatkarības deklarācijas līdzautors un Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits. Patlaban no politiķiem dzirdētās prognozes liecina, ka Levitu tāpat kā iepriekš atkal būtu gatavi atbalstīt Nacionālā apvienība. Par Levitu ir "KPV LV" un, iespējams, arī "Jaunā Vienotība". 

"Zaļo zemnieku" rindās dzirdēts Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša vārds. Jaunajā konservatīvajā partijā spriež, ka piemērota amatam varētu būt socioloģijas zinātņu doktore un Jūrmalas domes deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla. Bet Latvijas Reģionu apvienībā kā vienu no varbūtējiem min arhitektu, uzņēmēju un Integrālās izglītības institūta vadītāju Uldi Pīlēnu. 

"Saskaņieši" jau bija izvirzījuši baptistu mācītāju Pēteri Sproģi, kurš sākumā piekrita, bet tad atteicās. "Saskaņa" tagad ietur pauzi un sola, ka viņiem noteikti būs savs kandidāts, bet ar tā nosaukšanu līdz Saeimas vēlēšanām nesteigšoties. Bet, aptaujājot "Attīstībai/Par", "No sirds Latvijai" un Krievu savienības līderus, par varbūtējo prezidenta amata kandidātu pagaidām neizskan pat neviens minējums. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti