Darbs pilnībā noslēdzies, esam vienojušies, tagad visi teksti “aizies korektoriem”, kas nav politiķi, sacīja Kariņš.
Viņš informēja, ka Saeimas ārkārtas sēde varētu notikt jau trešdien pirms pusdienlaika, iespējams, plkst. 11.00.
Iepriekš četri no 16 “KPV LV” deputātiem jau paziņoja, ka nav gatavi atbalstīt Kariņa valdību. “KPV LV” frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs medijiem sacīja, ka frakcija pirmdien lems pa dalību topošajā valdībā, un pirms frakcijas lēmuma viņš nevēlējās komentēt, vai šie deputāti varēs balsot pēc savas pārliecības, vai arī viņiem varētu draudēt izslēgšana.
Kariņš arī pastāstīja, ka partijas vienojušās stiprināt Demogrāfisko lietu centru, un tā ietvaros arī veidos politiku, un centru turpinās vadīt Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Imants Parādnieks. Kariņš skaidroja, ka demogrāfija nav vienas ministrijas šaurs jautājums, tas ir plašs visaptverošs jautājums, un to centru stiprinās, lai veidotu kopējo demogrāfijas politiku.
Nacionālā apvienība iepriekš rosināja veidot demogrāfijas lietu ministra posteni, bet partijas sarunās no šīs domas atteicās. NA līderis Raivis Dzintars pirmdien medijiem sacīja, ka NA “nav bijusi egoistiska, liekot amatu ambīcijas priekšplānā”, un, “runājot par darbiem un deklarācijas punktiem, bijām uzstājīgāki nekā par amatiem”.
Savukārt “Attīstībai/Par!” pārstāvis Daniels Pavļuts pastāstīja, ka partiju vienošanās par sadarbību paredz, ka partijām var būt arī kādas savas īpašas nostājas par partijai būtiskajiem jautājumiem, un tām būs brīvas rokās strādāt Saeimā kolēģu pārliecināšanai par šiem jautājumiem, un tas netiek uzskatīts par sadarbības līguma pārkāpumu.
Tikmēr Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns piebilda, ka topošās valdības deklarācija ir svarīgs dokuments, “tomēr, manuprāt, tie ir tikai 10%, un 90% ir tas, ko mēs darīsim un paveiksim”.
KONTEKSTS:
Kariņa valdības veidošanā piedalās piecas no septiņām 13. Saeimā iekļuvušajām partijām, atstājot opozīcijā Zaļo un Zemnieku savienību un “Saskaņu”, un šādai koalīcijai būtu 66 no 100 Saeimas deputātu balsīm, taču jau trīs no 16 “KPV LV” frakcijas deputātiem solīja nebalsot par Kariņa valdību.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis 7. janvārī nominēja Krišjāni Kariņu premjerministra amatam. Valdības kodolu veido "Jaunā Vienotība", Jaunā konservatīvā partija (JKP), "Attīstībai/ Par!", Nacionālā apvienība un "KPV LV". Visu piecu politisko spēku Saeimas frakciju pārstāvji prezidentam apliecinājuši gatavību atbalstīt Kariņa nomināciju. Kariņš pauda gatavību valdības deklarāciju pabeigt divu nedēļu laikā, lai janvāra pēdējā nedēļā varētu notikt balsojums Saeimā jaunās valdības apstiprināšanai.
Kopš Saeimas vēlēšanām pagājuši trīs mēneši. Valdību mēģināja izveidot gan JKP līderis Jānis Bordāns, gan viens no "KPV LV" līderiem Aldis Gobzems, taču šie mēģinājumi cieta neveiksmi. Decembra vidū iniciatīvu valdības veidošanā uzņēmās parlamentā mazāk pārstāvētā politiskā spēka "Jaunā Vienotība" politiķis Krišjānis Kariņš.
