ĪSUMĀ:
- Pabriks aicina beigt ākstīties un sākt nopietni strādāt pie valdības veidošanas.
- JKP gatava sadarbībai, neatsakās no “sarkanajām līnijām” un iebildumiem pret ZZS.
- ZZS paredz smagas sarunas, sadarboties ar JKP neatsakās.
- ZZS nepiekrīt JKP plāniem par valsts uzņēmumu privatizāciju.
- NA ieskatā daudz kas atkarīgs no prezidenta.
Beigt ākstīties un sākt nopietni strādāt kolēģus intervijā Latvijas Radio otrdien aicināja Artis Pabriks, kuru apvienība „Attīstībai/Par!” joprojām uzskata par piemērotāko premjera kandidātu. Nedz ārkārtas vēlēšanas, nedz kāds kandidāts „no malas”, bet gan pašu vēlme vienoties, pēc Pabrika domām, palīdzēs pārvarēt politisko krīzi.
„Mums ir jānorok kara cirvji, tomahauki, jāapsēžas vēlreiz pie galda un jāsaprot, ka ne marsieši, ne kādi citi nenāks, valdību neveidos, tie būsim mēs paši politiķi,” sacīja Pabriks.
„Nez vai mums izdosies izveidot sapņu komandu”, taču valdību varētu izveidot līdz Ziemassvētkiem, teica Pabriks.
„Kā savu pirmo adresātu, ja man tāda iespēja būs, gribētu redzēt Jauno konservatīvo partiju. Man šķiet, bez viņas izveidot valdību būs ļoti grūti. Ja mēs spētu apsēsties un izrunāt lietas pēc būtības, neuzliekot sākotnējos uzstādījumus šajās sarunās, es domāju, mēs nonāktu līdz rezultātam,” sacīja Pabriks.
JKP līderis Jānis Bordāns pateicās, ka “kolēģi šobrīd sāk mūs novērtēt un citādi attiecas pret mums”. Taču norādīja, ka kopš “ASV vēstnieces paziņojuma par skarbo situāciju Latvijā saistībā ar korupciju ir pilnīgi skaidrs, ka JKP principiālā nostāja nav melnbalta zīmēšana.”
Bordāns atkārtoja – partijas principiālā pozīcija nemainīsies.
„Kā kodols JKP būs jebkurā valdībā un arī rēķināsies ar mūsu uzstādījumiem, tātad, neņemt tās partijas valdībā, kuras ir vainīgas pie šīs situācijas Latvijā visvairāk, un domāt par pārmaiņu politiku. Mēs esam gatavi pastiept roku jebkuram, kas ir gatavi šādā veidā un rēķinoties arī ar mūsu principiālu nostāju [sadarboties],” sacīja Bordāns.
„Sarkanās līnijas” un personīgie aizvainojumi apgrūtina valdības veidošanas sarunas, Latvijas Radio atzina Zaļo un Zemnieku savienības priekšsēdētājs Armands Krauze.
Šī iemesla dēļ raitu sarunu gaitu ir grūti prognozēt. Sadarboties ar JKP zaļzemnieki neatsakās, taču iebildumi ir.
„Ja runā par priekšlikumu, ko JKP iesniedza valdības deklarācijā iepriekšējā mēģinājumā, es runāju par valsts un pašvaldību uzņēmumu privatizāciju, par valsts infrastruktūras objektu privatizāciju… Mums liekas, ka šis ir valsts nozagšanas mēģinājums. Valsts izlaupīšana būs sarkanā līnija, ko mēs neļausim izdarīt Jaunajai konservatīvajai partijai,” paziņoja Krauze.
Prognozēt, vai valdību varētu izveidot līdz Ziemassvētkiem, šobrīd ir pāragri, sacīja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars.
Viņaprāt, procesu varētu ietekmēt partiju aizvainojums par neveiksmīgu viņu premjeru kandidātu mēģinājumu izveidot valdību. Taču arī sabiedrības spiediens ir liels.
„Daudz kas ir atkarīgs no prezidenta rīcības, vai viņš nopietnāk iesaistīsies sarunās, jo neitrāla vidutāja iesaistīšanās, manuprāt, nāktu rezultātam par labu,” pauda Dzintars.
“Es domāju, ka viņam būtu reāli jāpiedalās sarunās, ja viņš nosauc kandidātu, tad arī jāpamato, kāpēc šis kandidāts, jāmēģina pārliecināties par partiju iespējamo atbalstu, par partiju interesēm. Respektīvi, jāuzņemas lielāka līdera loma praktiskajā sarunu īstenošanā,” sacīja Dzintars.
Nacionālā apvienība vēl aizvien uzskata, ka premjers būtu jānominē no tā sauktajām jaunajām partijām vai arī sliktākajā gadījumā jāizvēlas neitrāls kandidāts.
KONTEKSTS:
Aldis Gobzems no partijas “KPV LV” ir jau otrais premjera amata kandidāts, kuram prezidents divu mēnešu laikā pēc 13. Saeimas vēlēšanām uzticēja veidot valdību, taču viņa mēģinājums nebija veiksmīgs un prezidents atsauca viņa kandidatūru, jo viņš izslēdza no sarunām “Attīstībai/Par” un gribēja valdībā redzēt gan ZZS, gan JKP, kura kategoriski nepieļāva iespēju sadarboties ar ZZS. Pēc tam Gobzems gan piedāvāja profesionāļu tehnokrātu valdību, ko skeptiski uztvēra visi potenciālie partneri.
Pirms tam izgāzās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līdera Jāņa Bordāna mēģinājums, kad pēc nedēļu ilgām sarunām “Attīstībai/Par!”, Nacionālā apvienība (NA) un “Jaunā Vienotība” nolēma izstāties no tām izstāties, jo Bordāna valdības deklarācijā iekļautos darbus uzskatīja par neizpildāmiem.
Vējonis jau drīz pēc vēlēšanām atzina, ka būs jāvērtē trīs premjera amata kandidāti – Bordāns, Gobzems un Pabriks. Jau oktobra beigās izskanēja, ka vislielākais atbalsts jaunievēlētajā Saeimā varētu būt Pabrikam – viņu varētu atbalstīt paša partija un “vecā koalīcija”, kuriem kopumā ir 45 balsis.
