- Vjačeslavs Dombrovskis grib nojaukt etniskās sienas politikā
- Gundars Jankovs no «sorosītiem» uz Latvijas Zemnieku savienību
- Viktors Ščerbatihs: Rūpes par jaunās paaudzes fizisko vājumu
- Guntars Krasts - potenciālais Latvijas Reģionu apvienības Rīgas saraksta līderis
- Artis Pabriks pēc neveiksmes veidot lielu partiju apvienību pārmetas pie «Attīstībai/Par»
- «Vienotība» sola jaunus vārdus, taču šobrīd tos neatklāj
ZZS Dombrovska dēļ nemainīs attieksmi pret «Saskaņu»
Maija beigās Vjačeslavs Dombrovskis uzstājās „Saskaņas” kongresā. „Saskaņas” valdes priekšsēdētājs Nils Ušakovs Dombrovska rakstus par ekonomiku vairākkārt izplatījis savos sociālo mediju profilos. Pagājušajā nedēļā Dombrovskis vēl vairījās runāt par saitēm ar „Saskaņu”, taču pirmdien Ušakovs raidījumā „Rīta Panorāma” atklāja, ka tieši Dombrovskis izraudzīts kā nākamais „Saskaņas” premjera amata kandidāts.
“Ja man tāds piedāvājums tiks izteikts no „Saskaņas” valdes un domes, tad, protams, ka man būs liels gods šādu piedāvājumu pieņemt,” komentēja Dombrovskis.
Viņš politikā ienāca kā Zatlera Reformu partijas biedrs. Vēlāk Saeimā pārstāvējis arī “Vienotību”, ieņēmis ekonomikas ministra un izglītības un zinātnes ministra amatus. Taču pēc aiziešanas no aktīvās politikas pirms trim gadiem Dombrovskis izveidoja domnīcu „Certus”, kuras galvenais finansiālais atbalstītājs bija nerezidentus apkalpojošā un naudas atmazgāšanā vainotā ABLV banka. Vai bankas krahs ir bijis iemesls lēmumam doties atpakaļ politikā?
“Tiešā veidā nē. Protams, ka tas bija zināms negatīvais efekts uz domnīcas „Certus” finanšu rādītājiem, bet ir arī citi atbalstītāji, kas ir gatavi turpināt atbalstīt domnīcu „Certus”, un domnīca var turpināt funkcionēt arī bez ABLV finansējuma,” atbild iespējamais premjera amata kandidāts.
Dombrovskis saka – viņa mērķis politikā ir izjaukt etnisko sienu. Bez saskaņas sabiedrībā valstij neesot nākotnes.
Arī Reformu partijas laikos Dombrovskis iestājās par „Saskaņas centra” iekļaušanu valdībā. Viņaprāt, šobrīd Latvijas politikā trim politiskajiem spēkiem ir izveidojies monopols, jo ar „Saskaņu” nacionālā līmenī neviens neesot gatavs sadarboties. Tomēr Dombrovskis arī skaidri neatbild, vai „Saskaņa” būtu gatava piekāpties, piemēram, jautājumā par latviešu valodu skolās.
“Saprotiet, šeit arī ir jautājums par to, vai valdošās partijas ir pēc būtības gatavas pieņemt “Saskaņu” valdībā, nevis iekasēt no “Saskaņas” vienu piekāpšanos pēc otras piekāpšanās. Viņām te ir ļoti ērta dzīve – izslēgt „Saskaņu” nozīmē, ka cita veida koalīciju izveidot nav iespējams,” saka Dombrovskis.
„Saskaņas” Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs sola, ka partijai pievienošoties jauni cilvēki, kas „Saskaņu” izmainīšot. Lai iekļūtu nākamajā valdībā, „Saskaņa” šobrīd sevi pasniedz kā „eiropeisku” politisko spēku. Tomēr nokļūt koalīcijā diez vai būs iespējams bez ZZS atbalsta.
Tās Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norāda, ka ZZS ar „Saskaņu” valdību neveidos tādēļ, ka nesakrīt programmu uzstādījumi un to nemainīs arī jaunu cilvēku parādīšanās „Saskaņā”.
“Ja mēs atceramies visus šos jautājumus, kas skar valodas lietas, nekas jau tur programmatiskos uzstādījumos „Saskaņā” nav mainījies. Viņi visdrīzāk uzņem jaunus cilvēkus, kas atzīst iepriekšējos uzstādījumus,” pauž Brigmanis.
Politikā grib iet caur lielajām partijām
ZZS galvenās tā sauktās vēlēšanu „lokomotīves” jau ir nosaukusi – sarakstu augšgalā būs valdības ministri. Tomēr arī ZZS kandidātu sarakstus vēl papildinās. Jau pirms gada ar mērķi startēt vēlēšanās Latvijas Zemnieku savienības (LZS) Garkalnes nodaļā iestājies Gundars Jankovs, kurš no 2013. līdz 2016. gadam bija sabiedrības par atklātību „Delna” direktors. “Mani principi no tā, ka es esmu aizgājis no „Delnas” prom un iestājies LZS, nav mainījušies un nemainīsies,” gan uzsver Jankovs.
Viņš stāsta, ka viņu iestāties LZS pērn uzaicinājis Edgars Treibergs, Latvijas Zemnieku savienības deputāts Garkalnes pašvaldībā un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs. Jankovs uzskata, ka politikā jāienāk caur lielajām partijām, nevis jāveido jaunas, mazas partijas.
“Tas nebija viegli izšķirties par šādu lēmumu, jo partiju Latvijā ir daudz, bet diemžēl uz doto brīdi valdošās partijas - viena daļa iet uz otru pusi, grimst, jo līdz šim nav sevi pierādījušas ar darbiem. Ir tikai vārdi,” komentē Jankovs. “Mans lēmums bija balstīts uz to, ka zemnieki nav populisti kā citas partijas.
Viņi dara savu darbu un ar to īpaši neplātās. Partijā ir ļoti daudz gudru cilvēku,”
stāsta agrākais “Delnas” vadītājs.
Jankovs sola, ka, ja viņu ievēlēs Saeimā, viņš cīnīsies par tiesiskumu. Pēdējo reizi Jankovs medijos plašāku ievērību guva pagājušā gada augustā, kad intervijā "Neatkarīgajai Rīta Avīzei" teica, ka „oligarhu sarunu” skandāls novēršot uzmanību no nopietnām šīsdienas problēmām.
Būšana vienā partiju apvienībā ar smagos noziegumos apsūdzēto Aivaru Lembergu, kurš Jankova bijušo darbavietu „Delnu” sauc par „sorosītiem” un nereti kritizē savās iknedēļas preses konferencēs, Jankovu nemulsina.
“Zinu šo situāciju, ka ZZS tiek uzskatīta par oligarhu partiju, bet vēlreiz gribu uzsvērt, ka aktīviem cilvēkiem ir jāiet iekšā partijās, ir jāiet lielajās partijās, kur ir gudru cilvēku resurss, un jāstrādā kopā un jāstāv pāri visām šīm krimināllietām. Jādistancējas no tā. Ir tiesu vara, kurai ir jātiesā šie gadījumi, un ir jābūt rezultātam,” bilst Jankovs.
ZZS zem sava karoga pulcē sportistus
Jankovu ZZS vēlēšanu sarakstam jau izvirzījusi LZS Garkalnes nodaļa, tomēr kandidātu saraksti vēl būs jāapstiprina ZZS valdei. Brigmanis stāsta, ka par Jankova kandidēšanu lēmums vēl nav pieņemts. Brigmanis toties apstiprina, ka
ZZS turpinās tradīciju ar sportistu iekļaušanu sarakstā.
“Arī šoreiz viņi būs. Gan esošie, gan tie, kas agrāk jau bijuši – Viktors Ščerbatihs šoreiz būs Zemgalē, Ingrīda Amantova, atcerieties, izcila kamaniņu braucēja. Tā varētu turpināt,” norāda Brigmanis.
Ščerbatihs, vaicāts, kādēļ nolēmis kandidēt Saeimas vēlēšanās, atsaka: “Paliku gudrāks”.
Divu olimpisko spēļu medaļnieks, pasaules un Eiropas čempions svarcelšanā Viktors Ščerbatihs ZZS Saeimā pārstāvēja jau pirms 12 gadiem, kad tika ievēlēts 9. Saeimas sastāvā.
Ideja atgriezties politikā radusies pašam, trenera darbā redzot, cik fiziski vāja esot jaunā paaudze.
“Jāpadomā, kā izmainīt situāciju, lai varētu būt ne tikai gudri mūsu bērni, bet arī veselīgi,” norāda bijušais svarcēlājs, tagad treneris.
Kā Saeimas deputāts Ščerbatihs gan palicis atmiņā arī ar Saeimas sēžu kavēšanu, jo toreiz aktīvajam sportistam bija jāgatavojas sacensībām. Šobrīd kā svarcelšanas trenerim laika darbam Saeimā būtu gana, stāsta Ščerbatihs. “Mani neviens nevarēja samainīt, es biju sportists, bet tagad mums Ventspilī ir četri treneri. Tagad tiešām ir “bišķiņ” savādāk, “bišķiņ” vieglāk man būs,” viņš paredz.
Vēlas piedalīties partijas programmas veidošanā
Savukārt Latvijas Reģionu apvienība vēlēšanu sarakstu vēlas papildināt ar ekspremjeru Guntaru Krastu, kurš valdību vadīja no 1997. gada augusta līdz 1998. gada novembrim. Bijušais „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” biedrs Krasts šī gada sākumā iestājās Latvijas Reģionu apvienībā ietilpstošajā partijā „Reģionu alianse”. Latvijas Radio zināms, ka LRA Krastu redz kā potenciālu Rīgas saraksta līderi, tomēr pats Krasts par kandidēšanu vēl nav izšķīries.
Viņš iestājies partijā, lai atbalstītu citus un palīdzētu programmas veidošanā.
“Mērķis ir gluži vienkārši atbalstīt daudzmaz simpatizējošu ļaužu kopumu kā Latvijas Reģionu apvienību, kura, manuprāt, ir sakņota reģionos visā valstī, kas var kaut kādā veidā arī saņemt to palīdzību, ko es varu sniegt ar tām zināšanām, kuras man ir un kuras varētu izrādīties viņiem noderīgas,” saka Krasts.
«Attīstība/Par» sola iekšēju sacensību starp premjera amata kandidātiem
Politiķu pārgrupēšanās turpinās liberālajās partijās. Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks paziņojis, ka aiziet no “Vienotības” un pievienojas partiju apvienībai „Attīstībai/Par!”. “Pirmais, es gribu visiem apliecināt, atšķirībā no daudziem citiem – es esmu cieti izlēmis startēt Saeimas vēlēšanās, iet sarakstā. Tas nozīmē, ja mūs ievēlē, tad es zaudēju Eiropas Parlamenta mandātu,” sacīja Pabriks.
Viņš stāsta, ka jau ilgstoši mēģinājis veidot plašu politisko apvienību, taču “Vienotībā” tas nav izdevies.
„Attīstībai/Par!” Pabriks redzējis daudzus jaunus, Latvijas politikai vajadzīgus cilvēkus. Tāpēc politiķis izlēmis palīdzēt partijai iekļūt Saeimā. No Eiropas Parlamenta deputāta mandāta, kuru Pabriks ieguvis, startējot no “Vienotības” saraksta, politiķis gan pagaidām neatteiksies. Viņš norāda – mandātus saglabāja arī četri Saeimas frakcijas deputāti, kuri no "Vienotības" izstājās, lai dibinātu „Kustību Par!”
“Vēlme mani izstumt no Eiropas Tautas partijas ir nekonsekventa un pret Latvijas interesēm, jo es domāju, ka mums nevajadzētu jaukt to, kas notiek Latvijā, un to, kas notiek Briselē. Ja mēs skatāmies uz šāda tipa aicinājumu, tad atcerieties, ka tad, kad sākās šī staigāšana no “Vienotības” Latvijas Saeimā, tad nevienam nekas par to nebija,” saka Pabriks.
„Attīstībai/Par!” vēlēšanu sarakstus veidošot līdz jūlija sākumam. Tādēļ apvienības pārstāvji vēl izvairīgi atbild uz jautājumu par kandidēšanu vēlēšanās. Kandidātus ministru prezidenta amatam katra apvienības partija sākumā izvirzīšot atsevišķi, un pēc tam apvienība pieņems vienprātīgu lēmumu par vienu kandidātu, stāsta „Attīstībai/Par!” valdes loceklis Daniels Pavļuts.
“Domāju, ka mums būs savā ziņā tāds iekšējs kandidātu sacensības elements. Varbūt nebūs tas tik formāli vai tik publiski. Droši vien mēs nerīkosim sapulces uz tūkstošiem cilvēku, bet visā visumā tāda iekšēja sacensība, veselīga sacensība starp premjera amata kandidātiem varētu būt,” apliecina Pavļuts.
Latgalieši «Vienotībā» ietur pauzi
Tikmēr “Vienotība” vēlēšanu sarakstus apstiprinās 16. jūnijā partijas domes sēdē.
Zināms, ka Rīgā pirmais numurs būs ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, savukārt Vidzemē saraksta līderis būs Hosams Abu Meri.
Viņš norādījis, ka no “Vienotības” saraksta ir aicināti kandidēt visi “Vienotības” frakcijas deputāti, ieskaitot četrus deputātus, kas piedalījušies „Kustības Par!” dibināšanā. Vislielākā neskaidrība “Vienotībā” šobrīd ir par Latgales vēlēšanu apgabalu. "Vienotības" sadarbības partneris reģionā jau ilgstoši ir Latgales partija, kuru vada bijušais Daugavpils domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. “Vienotības” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens stāsta, ka ar Latgales partiju pagaidām nav panākta vienošanās par pozīcijām sarakstā.
“Latgales partija ir lūgusi paņemt mazu tādu pārtraukumu sarunās. Es ceru, ka šonedēļ vai nākamās nedēļas sākumā mēs šīs sarunas varēsim pabeigt. Es esmu lūdzis datumu, kad mēs varam pielikt šo punktu. Pieņemu, ka trešdien satikšu Latgales partijas pārstāvi. Mums ir sarunas par pozīcijām sarakstā. Drīzāk es šobrīd teiktu, ka tās ir tehniskas sarunas, nevis konceptuālas sarunas,” saka Ašeradens.
Viņš piebilst, ka arī “Vienotībai” pirms vēlēšanām varētu pievienoties jauni cilvēki.
Vārdus gan pagaidām partijas vadītājs izvēlas paturēt slepenībā.
Partiju reitingi uzvaru vēlēšanās paredz „Saskaņai”. Tomēr lielākā intriga saglabājas par jaunās koalīcijas sastāvu. Ļoti iespējams, ka ZZS, Nacionālā apvienība un “Vienotība” parlamentā nesaglabās vairākumu. Lai izvairītos no „Saskaņas” iekļaušanas valdībā, ko lielākā daļa partiju noteikušas kā savu sarkano līniju, koalīcijai būs jāpaplašinās. Tādēļ nākamās Saeimas vēlēšanas arī jaunām un mazām partijām paver iespēju tikt valdībā, ja vien izdosies pārvarēt 5% barjeru iekļūšanai parlamentā.
