Priekšvēlēšanu aģitācijas kampaņas partijām izmaksā dārgi, tādēļ partiju izredzes vēlēšanu dienā ir atkarīgas arī no ziedotāju atbalsta. Iepriekšējā Saeimas vēlēšanu gadā kopumā politiskās partijas ziedojumos saņēma vairāk nekā piecus miljonus eiro, savukārt līdz maija vidum – 1,3 miljonus. Šogad summa ir divarpus reizes mazāka – nedaudz virs pusmiljona eiro, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) partiju finanšu datubāze.
Birojs straujo ziedojumu samazinājumu vēl nav analizējis, tādēļ no komentāriem atteicās. Tomēr viens no iemesliem varētu būt stingrākas prasības ziedotājiem. Kopš 2018. gada sākuma izmaiņas likumā pieļauj partijām ziedot ne vairāk kā 30% no gada ienākumiem. Iepriekš legāli varēja ziedot kaut visus savus ienākumus. To par galveno iemeslu ziedojumu kritumam sauc Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētājs Armands Krauze.
"Protams, ka vēl ir laiks līdz vēlēšanām,
bet man liekas, ka tas ir saistīts ar izmaiņām likumdošanā.
Reklamēšanās un ziedojumu iespējas vairs nav tādas, kādas bija pirms tam. Saeima savulaik to virzienu ir nospraudusi, ka šai naudas ietekmei ir jāmazinās politikā, un tās arī ir sekas šim virzienam, ko mēs paši esam pateikuši, pieņemot likumus," sprieda Krauze.
ZZS gan šogad ziedojumos saņēmuši visvairāk naudas – 180 000 eiro, kas ir par 40 000 eiro mazāk nekā iepriekšējā Saeimas vēlēšanu gadā. Straujāk ziedojumi krituši ZZS ietilpstošajām partijām. Tikmēr "Vienotībai" ziedojumi sarukuši gandrīz piecas reizes – no 365 000 eiro līdz 75 000 eiro.
Partijas vadītājs Arvils Ašeradens to skaidro ar "Vienotības" popularitātes kritumu.
"Droši vien tas ir lielā mērā saistīts ar reitingu izmaiņām. Droši vien mums ir jārēķinās ar mazāku resursu no mūsu ziedotājiem un mūsu atbalstītājiem. Tā ir "Vienotības" situācija," vērtēja "Vienotības" līderis.
Ziedojumi sarukuši arī trešajai koalīcijas partijai Nacionālajai apvienībai (NA). 2014. gadā partija līdz maija vidum saņēma 54 000 eiro, taču šogad - 17 000 eiro. Viens no NA līderiem deputāts Gaidis Bērziņš stāsta, ka partijai vienmēr bijis mazāk naudas nekā koalīcijas partneriem.
Bērziņš norāda, ka daļu ziedotāju attur tas, ka to vārdi parādās publiski.
"Ziedojumu gadījumā no publiskā viedokļa lielāka uzmanība tiek pievērsta konkrētam cilvēkam, kurš varbūt nav biedrs, bet simpatizē apvienības darbam. Tā cilvēki ir izteikušies. Bet kopumā tas ir brīvprātīgs process. Droši vien, ka gada griezumā to var vērtēt," teica Bērziņš.
Šajā priekšvēlēšanu periodā ziedojumi par pusi sarukuši arī lielākajai opozīcijas partijai "Saskaņai" – no 220 000 eiro uz 110 000 eiro. Starp partijām, kurām socioloģiskie mērījumi ļauj cerēt uz iekļūšanu Saeimā, ziedojumi pieauguši tikai Jaunajai konservatīvajai partijai, kas šogad saņēmusi nedaudz virs 40 000 eiro.
