Papildus katrai partijai, kas iekļuvusi Saeimā, piešķir vēl 100 000 eiro, bet kopējais valsts finansējums vienam politiskajam spēkam kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro.

KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma skaidroja: "No 19 partijām, kuras startēja 14. Saeimas vēlēšanās, uz 13 politiskajām partijām likuma ietvaros attiecas šīs tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu. Valsts budžeta finansējumu partijas varēs saņemt nākamajos četros gados. Valsts budžeta finansējums tiks izmaksāts divas reizes gadā. Pirmā izmaksa notiks līdz nākamā gada 15. janvārim."

KONTEKSTS:

Pirms desmit gadiem, sekojot Eiropas pieredzei, Latvijā tika ieviesta prakse finansēt partijas no budžeta, maksājamās naudas lielumu sasaistot ar tās panākumiem vēlēšanās. Tomēr summas bija tik mazas, ka, pēc politologu domām, daudz nemainīja atkarību no sponsoriem. Salīdzinoši: Latvijā partiju finansēšanai tērēja 600 000 eiro, bet Igaunijā 5,4 miljonus eiro un Lietuvā – 5,8 miljonus eiro. Pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām 2018. gadā, lemjot par 2020. gada budžetu, Saeima nolēma palielināt finansējumu partijām uz 4,5 miljoniem eiro.

14. Saeimā šoruden ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".  Līdzšinējās varas partijas – "Attīstībai/Par!" un "Konservatīvie" – 5% barjeru nepārvarēja un 14. Saeimā neiekļuva.