Vairāki jauno valdību veidojošo politisko partiju pārstāvji pauduši apņēmību atcelt pērn pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu, ar kuru iedzīvotāji sadalīti divās daļās, proti, tajos, kam pieejams pilns veselības aprūpes pakalpojumu klāsts, un tajos, kam pieejama tikai daļa pakalpojumu. Uzsverot, ka šis likums ir vienīgais, kurā nostiprināta apņemšanās palielināt veselības aprūpes nozarei paredzēto finansējumu, bažas par politiķu vēlmi to atcelt jau paudusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība.
Aizejošās valdības veselības ministre Anda Čakša lēš, ka valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu „iezīmēšana” nozarei trīs gadu laikā nodrošinās vairāk nekā 300 miljonus eiro. „Un no tā tiek finansēts atalgojums gan ārstiem, gan māsām. Tas jau šogad ir ielikts atalgojumā. Tādēļ, to atceļot, mums tas ir jāatsauc. Nākamajā gadā tie bija plānoti 93 miljoni eiro, kas mums arī nebūs, bet aiznākamajā gadā – jau vairāk nekā 100 miljoni, kas mums arī nebūs,” teica Čakša.
Tādējādi Veselības aprūpes finansēšanas likuma atcelšana, nepiedāvājot vietā jaunus naudas avotus, nozīmētu vērā ņemamu finansējuma samazinājumu.
„Priekšvēlēšanu periodā runāja par veselības budžeta palielināšanu. Par algu palielināšanu divkārt, par pacienta iemaksu samazināšanu, par rindu samazināšanu. Tam visam ir vajadzīgs finansējums,” teica veselības ministre.
Savukārt Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzsver, ka veselības aprūpes nozarē arvien ir nepieciešamas būtiskas reformas. Pēdējos gados daļu nozarei nepieciešamā finansējuma valdība nodrošinājusi uz budžeta deficīta rēķina, viņš atgādina.
"2019. gadā tie būs papildu 250 miljoni eiro veselības nozarei. Tur ir gan sociālā nodokļa iezīmētā daļa, gan arī papildu budžeta finansējums, kas iedots uz Eiropas Komisijas piešķirtās budžeta deficīta atkāpes rēķina. Pastāstot Eiropas Komisijai, ka mēs veicam būtiskas reformas, komisija ir pieļāvusi lielāku deficītu. Šī atkāpe beidzas 2020. gadā. Jautājums ir, kā mēs finansēsim tajā brīdī," pauda Rutkaste.
Šogad uz valsts budžeta deficīta atkāpes rēķina veselības aprūpes nozarei atvēlēts aptuveni 113 miljonus eiro liels papildu finansējums.
KONTEKSTS:
Apvienības „Attīstībai/Par!” līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts uzskata, ka jaunajai valdībai būtu jāpārskata vai jāatceļ veselības aprūpes finansēšanas likums, kas nosaka obligāto veselības apdrošināšanu. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrība par šo ierosinājumu satraukta, jo baidās, ka iemesli ir nevis aprūpes pieejamība, bet citi.
2017.gada decembrī Saeima apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz no 2019.gada valsts apmaksātos veselības pakalpojumus pilnībā nodrošināt visiem sociālā nodokļa maksātājiem, kā arī vairākām valsts apdrošinātām iedzīvotāju grupām. Savukārt pārējie iedzīvotāji varēs saņemt pakalpojumu pamata grozu vai arī plašāka pakalpojumu klāsta saņemšanai maksāt noteiktu summu mēnesī.
