Reģioni Krustpunktā

Sociālā palīdzība jaunizveidotajos novados. Darbs pie vienotiem sociālajiem pakalpojumiem

Reģioni Krustpunktā

Pandēmija uzkarsējusi nekustamo īpašumu tirgu

Rehabilitācija pēc Covid 19, iespējas reģionā

Pārslimots Covid-19 un rehabilitācija: pacientu pieredzes stāsti un ārstu novērotais

Saslimstība ar Covid-19 pieaug. Pieaug arī nepieciešamība pēc rehabilitācijas, kad slimība uzveikta. Ar kādiem veselības traucējumiem nākas saskarties pēc izslimošanas, kā iespējamo saslimšanu padarīt vieglāku, skaidroja raidījums "Reģioni Krustpunktā".

ĪSUMĀ:

  • Covid-19 pārslimošana var atstāt ilgstošas sekas uz cilvēka pašsajūtu un veselību.
  • Lai ātrāk varētu atgriezties dzīvē, ir pieejama rehabilitācija.
  • Tai nav kvotu, bet var nākties pagaidīt rindā, ja pakalpojumus saņem "populārākā" iestādē.
  • Rehabilitāciju pēc pārslimota Covid-19 izgājuši jau 310 cilvēki, arī bērni.
  • Daļu var izrakstīt ģimenes ārsts, bet kompleksāku plānu var sastādīt rehabilitācijas speciālists.
  • Vīrietis no Saldus martā smagi saslima ar Covid-19, ārstējās slimnīcā un izķepurojās.
  • Tomēr arī pēc vīrusa nejutās labi, bija grūti domāt, tāpēc ģimenes ārste nolēma rīkoties.
  • Arī 25 gadus vecā māmiņa Ilze pēc pārslimota vīrusa nejūtas labi un saņem rehabilitāciju.
  • Ģimenes ārsti sūkstās, ka aizvien jāpārliecina cilvēki par potēšanos.
  • Bijis gadījums, kad potēties atteicās arī no mediķu vidus, tad smagi saslima un domas par poti mainīja.
  • Ģimenes ārste piedāvā piemēru: viņa ar lauksaimniekiem par zemes apstrādi nestrīdas, bet nezinoši cilvēki tagad strīdas ar mediķiem par potēm.
  • Fizioterapeite stāsta, ka vīruss viņas pacientus katru ietekmē dažādi.
  • Speciālisti uzsver, ka svarīga arī pacientu darbošanās mājās, lai ātrāk atgūtu darba spējas un veselību.

Vājums, ātrs nogurums, elpas trūkums, sāpes krūtīs, klepus, galvassāpes, rīšanas traucējumi, ķermeņa sāpes, depresija vai trauksme, līdzsvara, izziņas un miega traucējumi, ikdienas nodarbju ierobežota veikšana – tās ir galvenās problēmas, ar kurām lielākoties sastopas tie cilvēki, kuru Covid-19 slimības gaita bijusi smaga vai vidēji smaga.

Lai šie cilvēki ātrāk varētu atgriezties ierastajā dzīves ritmā, no 1. jūlija valstī darbojas īpaša rehabilitācijas pakalpojumu programma, kuru neierobežo noteiktu kvotu skaits.

Nacionālajā Veselības dienestā (NVD) skaidroja, ka precīzi nevar pateikt, cik cilvēkiem būtu nepieciešama rehabilitācija pēc pārslimotā vīrusa, bet pasaules pieredze rādot, ka tā ir aptuveni viena trešdaļa, kas slimojuši smagi vai vidēji smagi.

Pirmajā mēnesī pēc programmas ieviešanas rehabilitāciju izmantojuši vairāk nekā 310 cilvēku – ne tikai pieaugušie, bet arī bērni.

Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļa

NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietniece Lelde Ģiga skaidroja: "Līdzekļi šai pakalpojumu programmai šobrīd ir piešķirti no budžeta apakšprogrammas neparedzētiem gadījumiem. Šie līdzekļi ir aprēķināti pēc speciālistu provizoriskās aplēses, cik pakalpojumu  vajadzēs."

Lai izmantotu valsts apmaksātu rehabilitācijas programmu pēc Covid-19 pārslimošanas, pacientam nepieciešams ģimenes ārsta vai rehabilitologa nosūtījums.

Ģiga norādīja: "Līdzšinējā kārtība, kā valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu mēs varam saņemt: ambulatorie pakalpojumi ir saņemami līdz piecām reizēm, pieņemsim, tur var nosūtīt arī ģimenes ārsts. Taču, ja ģimenes ārsts redz, ka šim pacientam rehabilitācija ir nepieciešama ilgāk vai arī jau multiprofesionālas komandas ietvaros, kur iesaistīti pārējie speciālisti – logopēds, ergoterapeits un tā tālāk, tad šajā gadījumā ģimenes ārsts nosūta pie fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, kurš tad izvērtē, sastāda šo rehabilitācijas plānu un tālāk jau ievirza pie tiem speciālistiem, pie kuriem šis pakalpojums jāsaņem."

Saldenieka Egila pieredze

Saldenieks Egils Liekmanis ar koronavīrusu saslima martā. Kādas 10 dienas veseļojās mājas apstākļos, bet pēkšņi slimība strauji progresēja un vīrietis ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta auto nokļuva Jelgavas slimnīcā.

Viņš neslēpj, ka slikto analīžu dēļ ārsti baidījās dot izredzes izveseļoties, bet Liekmanim izdevās izķepuroties un aprīļa beigās viņš varēja turpināt atveseļošanos mājās. Darbā Liekmanis atgriezās maija sākumā. Slimības sekas esot jūtamas joprojām, bet liels palīgs darba spēju atgūšanā bijusi rehabilitācija – gan atgūt spēkus fiziski, gan kognitīvās spējas.

Vīrietis sacīja: "Tās sajūtas ir ļoti dīvainas. Bieži vien, kad izslimo, prāts tomēr paliek skaidrs. Bet šai gadījumā bija tā, ka viņš arī ļoti dod pa prātu, pa mentālajām spējām.

Es varu pateikt konkrētu piemēru, tas tāds krāsains diezgan piemērs. Tad, kad braucu mājās no slimnīcas, sieva arī slimoja, viņa mājās slimoja vieglāk, bet slimoja, mēs nolēmām, mums arī dakteri ieteica, ka ir kaut kas jādara ar savu prātu, jātrenē.

Mēs nolēmām pildīt krustvārdu mīklas. Iedomājieties situāciju, jums jau tā uztvere ir  kombinēta, jūs iedomājaties zemeni, jūs momentā zināt, kā tā garšo, jūs zināt tās krāsu, jūs zināt, kāda ir krāsa, kad viņa ir negatava, jūs zināt, kā tā izskatās, bet, piemēram, ja jums ir krustvārdu mīkla, kurai ir malā attēls un tur ir virsū cūciņa un jums jāatrod vieta, kur to ierakstīt, ka tā ir cūciņa, jūs varat pateikt, kādos apstākļos dzīvo cūciņa, jūs zināt, kā runā cūciņa, bet jūs nezināt vārdu cūciņa, nevarat atcerēties, kā sauc to dzīvnieku, tāds šausmīgi sadalīts tas prāts, ir tā kā tāds mākonis, kā migla, tā kā nodala vienu daļu no otras.

Man ļoti laba ģimenes ārste ir, viņa, to visu uzzinot, teica, ka ir jāiet trenēties, atgūt fiziskās spējas, jo, slimnīcā guļot, es zaudēju kādas 12 kilogramus svara. Kā daktere teica, tas ir tikai uz muskuļu rēķina.

Ja cilvēks, kurš pirms tam nekad nedomāja, kā celt, ko celt, jo visu vienkārši ņēma un cēla, gāja, kur vajadzēja, skrēja pa kāpnēm, pēkšņi nevar vairs aiziet līdz dārza galam 40 metrus, trīs reizes neatpūšoties, tas jau pats par sevi liecina, ka kaut kas jādara.

Tālāk tika iesaistīti dakteri, deva nosūtījumus. Mēs gājām reizē uz ergoterapiju, kur ar rokām stellē klucīšus, tā kā mazi bērni bērnudārzā, spaidījām plastilīnu, veidojām visādus ķiņķēziņus, jo tas ir ļoti saistīts, roku kustības, nervu signāli ir saistīti, tie iet caur smadzenēm, līdz ar to tas tā kā palīdz; un otrs, kad uzzināju, ka ar veselību puslīdz kārtībā, ka nav ļoti jābaidās, sākām iet arī uz rehabilitāciju tīri fiziski trenēties, jo skaidrs, ka tie muskuļi nāks atpakaļ, bet ļoti negribējās, lai būtu kādas nesimetrijas, jo kaut kur kāda roka būs stiprāka, kaut kā šķībāk kaut kas tiks celts un varētu būt deformācijas, līdz ar to tad mēs to apvienojām, abus praktiski reizē gājām."

25 gadus vecās Ilzes stāsts

Kuldīdzniecei Ilzei ir 25 gadi. Ar koronavīrusu viņa izslimoja augustā. Saslima visa ģimene – gan sešgadīgā meita, gan mamma un tētis, kuriem ir pāri 50. Arī viņa pieņēmusi lēmumu izmantot rehabilitāciju.

"Es šo lēmumu pieņēmu ar tādu domu, ka pēc šīs izslimošanas ir klepus, kurš neļauj atgriezties darba tirgū, savās ierastajās gaitās. Noteikti sāls istabu, to es simtprocentīgi zinu, ka to ļoti vēlētos, kā arī rehabilitācijas sniegtās iespējas visas. Es domāju, ka Kuldīgas slimnīcā šis ir ļoti labs pakalpojums. Pēc šī visa, kas bijis šo divu nedēļu laikā, tiešām gribas to atbalstu, atgriezties darbā pilnvērtīgi, nevis ar lielu nogurumu, klepu."

Gan Ilze, gan Egils atzina, ka vakcinējušies pret vīrusu nebija. Vīrietis pastāstīja, ka bijis riska grupā un vakcīnai jau bija pieteicies, tomēr slimība atnākusi ātrāk nekā aicinājums uz vakcinēšanos. Tagad viņš esot saņēmis jau abas vakcīnas devas. Arī Ilze atzina, ka viņas ģimene nepaspēja un slimība atnāca ātrāk. Bet vakcinēties dosies.

Viņa sacīja:

"Pēc šādas izslimošanas noteikti. Paveicies ar ģimenes ārstiem arī tādā ziņā, ka viņi mums zvanīja, interesējās, kā mums iet, ieteica, varētu teikt arī tā – nekad neatteica, jebkurā laikā zvanot."

Ģimenes ārstiem krietni jāpacenšas

Uzrunātie ģimenes ārsti neslēpa, ka dezinformācija par vakcinēšanos ir tik liela, ka joprojām jāpieliek lielas pūles, lai skaidrotu vakcinēšanās nepieciešamību un to pamatotu no medicīniskā viedokļa. Daudzās ģimenes ārstu praksēs cilvēki individuāli tiek uzrunāti un aicināti uz vakcinēšanos.

Ģimenes ārste Rūta Eglīte sacīja: "Šodien arī man pieņemšanā bija vairāki gadījumi, kad jāizstāsta, jo papildus ir negatīva informācija. Tas apgrūtina cilvēkiem ar kritisko domāšanu izvērtēt, ka patiesi tas ir vienīgais veids, lai smagi neslimotu un nenomirtu. Neviens ārsts, neviens medicīnas personāla darbinieks taču nevēlas, lai cilvēks iet bojā. Ir jāuzticas ārstam."

Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļas baseins.

Savukārt ģimenes ārste Sarmīte Opmane, kura strādā Kuldīgas slimnīcas izveidotajā vakcinēšanas kabinetā, skaidroja: "Es arī saviem pacientiem praksē saku, ka neko nesaprotu no lauksaimniecības, zemkopības, un tad es neeju un ar putām uz lūpām un ar lauksaimniekiem nediskutēju, kā viņiem vajadzētu apstrādāt laukus. Bet šobrīd tas ir tas, kas notiek sociālajos tīklos, gan arī atsevišķos masu medijos, ka cilvēki bez izglītības skaļi, ļoti, ļoti nepareizi diskutē par tēmām, kuras viņi nepārzina, un pauž ļoti nepareizus viedokļus, izdomātu informāciju. Diemžēl ir vēl lielāka sabiedrības daļa, kas tam notic."

Arī ģimenes ārste Laima Jansone atzina, ka daudz laika aiziet skaidrojošajā darbā.

Jansone pastāstīja: "Paskatīsimies plašāk uz mūsu kaimiņvalstīm – Zviedrija, Dānija, Norvēģija, kur mūsu pašu latvieši, Kuldīgas cilvēki brauc un strādā. Vai tiešām viņi domā, ka viņi kaut ko dara galīgi šķērsām un nepareizi, ka tur ir 80 un vairāk procenti izvakcinēti? Mums arī no tāda nosacīta mediķu vidus ir stāsts, kur cilvēks nevēlas, viņam ir savi aizspriedumi vai viņam ir savas bailes. Viņš saķer to kovidu. Diemžēl ne pa vieglo, ir tā, ka ir jābrauc uz slimnīcu. Un tad, kad ar ātrās palīdzības mašīnu ved uz slimnīcu un tev reāli trūkst gaisa, tu smoc, tagad gan es vakcinēšos. Tas ir stāsts, ko stāsta arī kolēģi, kas Rīgā strādā, ka tu vari būt ar to savu pārliecību, bet tad, kad tu viņu [vīrusu] dabū, tad nav tik labi."

Uz rehabilitāciju var nākties gaidīt rindā

Ārstniecības iestāžu saraksts, kas sniedz rehabilitāciju valsts apmaksātajā programmā, ir atrodams Nacionālā veselības dienesta mājaslapā. Jāteic, ka arī šai programmā var nākties gaidīt rindā.

Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktora vietniece Lelde Ģiga norādīja: "Tās rindas ir atkarīgas no ārstniecības iestādes, no speciālista arī; pieņemsim, es kā Lelde Ģiga noteikti pati izvēlēšos ārstu vai speciālistu, ko zinu, līdz ar to tās rindas uz ambulatoriem pakalpojumiem ir atsevišķās ārstniecības iestādēs tiešām tikai līdz šīm kaut kādām piecām dienām maksimums, un ir ārstniecības iestādes, kur audiologopēds ir jāgaida līdz pat 493 dienām. Līdz ar to tas ir atkarīgs no speciālistu resursiem, un, protams, kas ir šī ārstniecības iestāde. Pacientiem šobrīd ir brīva izvēle, neesi piesiets konkrētai iestādei dzīves vietā vai kaut kā tā. Pacients var pieteikties pāri visai Latvijai, kur viņam šķiet vislabākā vieta. Tās rindas tā arī veidojas."

Svarīgi, lai pacients darbotos arī mājās

Uzrunātie fizioterapeiti atzina, ka katram cilvēkam, kuram nepieciešama rehabilitācija pēc pārslimotā vīrusa, komplikācijas ir atšķirīgas, tāpēc katram tiek izstrādāta individuāla atveseļošanās programma.

Saldus medicīnas centra fizioterapeite Madara Dzalbe-Ķenava skaidroja: "Tam Covid-19 ir interesanti, ka tie nav viena maisā liekami, katram tās sekas citādākas. Vienai sievietei bija izteikti, ka galvassāpes ilgi turējās. Nav izskaidrojams, rakstām dienasgrāmatu, meklējam, kāpēc. Tai dienā varbūt kaut ko vairāk darījusi, kāpēc tā galva sāp. Nav izskaidrojami, bet tās galvassāpes periodiski parādās. Vienai sievietei kognitīvās spējas, ka viņa nespēja sakoordinēt, nespēja no datora uz tāfeles pārrakstīt tabulu. Visiem ir kopīgs, ka fiziskās spējas ir novājinātas."

Saldus medicīnas centra fizioterapeits Kristaps Nīkrencis teica: "Ļoti svarīgi tas, lai pacients darbotos arī mājās, ne tikai tad, kad atnāk pie mums. Mēs viņu apmācām, izglītojam, ko viņam ikdienā vairāk vajadzētu darīt, lai uzlabotu fizisko slodzes toleranci, lai veicinātu savu spēku, attīstītu mobilitāti, uzlabotu."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt