ĪSUMĀ:
- Valsts finansējums bieži nenosedz visas veselības aprūpes pakalpojuma izmaksas.
- Tarifos ierēķinātas arī mediķu algas, kurām naudas nepietiek.
- Tas dzen slimnīcas parādos, tās strādā ar zaudējumiem.
- Slimnīcas trūkstošo sedz no saviem ienākumiem, piemēram, maksas pakalpojumiem.
- Tarifu pieaugums garantētu lielākas algas mediķiem, mazākas rindas pacientiem.
- Pirmie tarifi jau tikuši pārskatīti, un to palielināšana esot prioritāte.
- Tie ir: intensīvās terapija, rehabilitācijas pakalpojumi, ķirurģija, Toksikoloģijas un sepses klīnika.
- VM cer: adekvātākas summas par pakalpojumiem slimnīcas varētu saņemt no 2021. gada.
- Visu tarifu pielīdzināšanai reālajām izmaksām būtu vajadzīgi 400 miljoni eiro.
Patlaban valsts finansējums bieži vien nosedz vien pusi vai nenosedz pat pašizmaksu veselības aprūpes pakalpojumiem, ko valsts apņēmusies apmaksāt. Būtiski, ka valsts aprēķinātajos tarifos ietilpst arī medicīnas darbinieku algās izmaksājamās summas, kurām naudas nepietiek.
Tas vairākas slimnīcas dzen parādos, kā arī ārstniecības iestādes strādā ar zaudējumiem. Par to, ka nepieciešams rast naudu arī otrai pusei pašizmaksas, iestādes atgādinot vismaz desmit gadus.
“Otru pusi slimnīca meklē no pārējiem saviem ienākumiem. Piemēram, maksas pakalpojumi, vēl kādi papildu ienākumi. Ar to daļu kompensējot šo iztrūkstošo darba algas daļu, lai varētu darbiniekus kaut kādā veidā noturēt medicīnā,” stāstīja Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Tarifu pieaugums garantētu gan lielākas algas mediķiem, gan biežākas operācijas un mazākas rindas uz izmeklējumiem.
Šo problēmu risināšanai vēl pirms nepilna gada bija doma ieviest obligāto veselības apdrošināšanu un pacientu plūsmu, kā arī pakalpojumu saturu, dalīt divos grozos – valsts apmaksātos pakalpojumos un maksas medicīnā. Taču vasarā no obligātās veselības apdrošināšanas atteicās pavisam. Tarifi ir jāceļ no valsts budžeta, un pacientu līdzmaksājums nedrīkst pieaugt.
Rīgas Stradiņa universitātes studiju programmas “Veselības vadība” direktore Daiga Behmane norādīja: “Ja mēs redzam, ka mēs nevaram nosegt visus pakalpojumus, kas ir pakalpojumu grozā, tad iespējams, ka mums ir arī jārevidē, jāpārskata”.
“Jo iespējams, ka pa gadiem tur ir arī nonākuši tādi pakalpojumi, kurus varbūt var izslēgt no valsts apmaksāto pakalpojumu groza,” pieļāva Behmane.
Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) gan pauda, ka “mums jau maksas pakalpojumu īpatsvars tāpat ir pietiekami augsts, un, ja cilvēkam ir par veselības aprūpi jāmaksā 40% no saviem individuālajiem līdzekļiem, tā jau faktiski ir tāda pusmaksas medicīna, un šis nav sociāli atbildīgas valsts virziens, kurā doties”.
Pirmie tarifi, kas jau tikuši pārskatīti un kuru palielināšana esot prioritāte, ir intensīvās terapija, gan stacionārie, gan ambulatorie rehabilitācijas pakalpojumi, ķirurģija un Austrumu slimnīcas paspārnē esošā Toksikoloģijas un sepses klīnika.
Tarifu celšanai nepieciešamas ievērojamas naudas summas, un skaidrs, ka nākamā gada budžetā tādas nav.
Veselības ministrija iecerējusi, ka adekvātākas summas par to sniegtajiem pakalpojumiem slimnīcas varētu saņemt no 2021. gada.
Visu tarifu pielīdzināšanai pakalpojumu reālajām izmaksām būtu vajadzīgi papildu 400 miljoni eiro.
