Viņš sacīja, ka slimnīcu padomes būtu uzraudzības institūcijas, kas kontrolētu valdes darbu kapitālsabiedrībās: “Pēc izmēra arī šīs kapitālsabiedrības – slimnīcas – kvalificējās padomju izveidošanai. Tā ir arī diezgan sena rekomendācija no OECD puses – visās lielās kapitālsabiedrībās izveidot padomes.”
“Padomes darbojas pašlaik jau 12 komerciālajās kapitālsabiedrībās, un rezultāti ir salīdzinoši ļoti pozitīvi. Mēs redzam, ka,
skatoties uz slimnīcām, arī padomju veidošanu būtu nepieciešama, lai daudz labāk pārvaldītu un kontrolētu šo kapitālsabiedrību komerciālos rezultātus,” sacīja Vilks.
Viņš komentēja arī būtiskās atalgojuma izmaiņas Rīgas Austrumu slimnīcas valdes loceklim. Bijušais Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Imants Paeglītis, kurš tagad vada Austrumu slimnīcu, mēnesī saņem 8000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Viņa priekšteči amatā saņēma aptuveni 4600 eiro. Tādu pat summu joprojām saņem Stradiņa slimnīcas vadītāja un nedaudz lielāku – virs pieciem tūkstošiem eiro – Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
Normatīvie akti nosaka, ka, pārskatot atlīdzības apmēru valdes un padomes locekļiem, pieaugums nākamajā gadā nedrīkst pārsniegt 25% no esošās atlīdzības. Tomēr jaunā vadītāja Paeglīša algu varēja celt daudz lielākā apmērā, jo regulējums attiecas tikai uz jau strādājošām amatpersonām.
“Šis ierobežojums neattiecas uz amata vietu, bet uz amatpersonu, kas strādā amatā – skaidri un gaiši Ministru kabineta noteikumos ir noteikts. No otras puses, drīzāk ir jautājums, kāpēc noteiktām amatpersonām, kuru kapitālsabiedrības pēc pazīmēm atbilst lielām kapitālsabiedrībām, ir noteikts būtiski zemāks atalgojums nekā citās līdzīga izmēra kapitālsabiedrībās. Atalgojumu nosaka gan pēc darbinieku skaita, pēc uzņēmuma neto apgrozījuma, pēc uzņēmuma bilances kopsummas. Un šīs ir lielas kapitālsabiedrības,” skaidroja Pārresoru koordinācijas centra vadītājs.
