Neatkarīgi no laika apstākļiem, Uldis ikdienu pavada pie automašīnas stūres, jo strādā par šoferi kādā uzņēmumā. Viņš ir viens no autovadītājiem, kurš pēc spēcīgām lietusgāzēm applūdušo ielu dēļ attapies ekstrēmā situācijā.
„Es braucu pa Krasta ielu un mašīnas iebraukājušas tādas kā špūres. Tur parasti ūdens krājās. Ja ej garām, cits tieši brauc, tad tev tur riktīgi uzlej virsū tā, ka tu vispār neko neredzi. Nu tad bija… Kā bremzē, tā aizslīdi un pret apmali viegli atsities. Tanī brīdī tu šokā esi, neko neredzi.” Uldim tas beidzās ar vieglu izbīli, tomēr viņš atzīst, ka ielu applūšana ir problēma, kas būtu jārisina.
Līdzīgās domās ir braukšanas instruktors Juris Opelts. Tā kā viņš ikdienu pavada, sēžot blakus topošajiem autovadītājiem, drošība uz ceļa ir svarīga. „Kad pats braucu pie stūres, es esmu nedaudz drošāks. Bet, kad tu māci un nevari saprast, ko tas kursants momentā var izdarīt... Ne tu redzi ceļu... visi ceļi aizšļakstīti, slotiņas nespēj tīrīt. Tā problēma ir ļoti jūtama, īpaši apmācot jaunos vadītājus.”
Juris norāda, ka applūdušas ielas var radīt bīstamas situācijas ne tikai jauniem, bet arī jau pieredzējušajiem šoferiem. Viņš min, ka spēkratiem ar benzīna dzinējiem var rasties problēmas ar to darbināšanu: „Rodas strāvas noplūde un mašīna var noslāpt tajā lielā ezera vidū. Dīzeļmotoriem tas ir mazliet mazāk bīstami, bet benzīna dzinējiem tas praktiski ir arī vēl viens bieds.”
Atbildīgie dienesti skaidro, ka ielas applūst, jo pašreizējā lietus notekūdeņu sistēma ir novecojusi. Lai to sakārtotu, līdz 2020.gadam nepieciešamas investīcijas vairāk nekā 170 miljonu apmērā, lēš Rīgas domes Satiksmes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs Krišjānis Peters. „Tas būtu, ja mēs sistēmu pilnībā attīstītu tā, kā to mūsu speciālisti gribētu redzēt. Es domāju, ka tas daļēji noteikti ir īstenojams. Katru gadu uzturēšanai jau tiek tērēts ap trīs miljoniem latu.”
Tomēr laika ziņu redaktors Toms Bricis norāda, ka jaunas sistēmas izveidošana var nebūt atrisinājums īslaicīgai ielu applūšanai, kas ir raksturīga Latvijas reģionam. „Kopumā šo problēmu pilnībā lielpilsētās atrisināt patiešām nav iespējams. Gandrīz ik gadu ir stipras īslaicīgas lietusgāzes, kuru dēļ vismaz pusstundu izveidosies tik lielas peļķes, kuras nebūs izbraucamas. Šovasar tādi gadījumi jau bijuši vairākās vietās Rietumeiropā, īpaši Vācijā un Austrijā, un, visticamāk, arī Rīgā tāda situācija atkārtosies.” Bricis brīdina, ka tuvākajās dienās tveices dēļ iespējami intensīvi pērkona negaisi, kas savukārt atkal var veicināt ielu applūšanu.
