Patlaban 1. līdz 4. klašu skolēnu brīvpusdienas apmaksā valsts. Gadā tam tērē vairāk nekā 19 miljonus eiro. Šovasar, meklējot iespējas, kur varētu ietaupīt, valsts nolēmusi atteikties no skolēnu ēdināšanas finansēšanas.
Ar tekstu “Brīvpusdienas būs!” un norādi, ka Izglītības ministrija turpmāk domās par kvalitatīvu izglītību, nevis sociālo funkciju veikšanu, trešdienas, 11. septembra, rītā izglītības ministre sociālajā tīklā “Facebook” paziņoja – pašvaldībām nāksies meklēt naudu skolēnu brīvpusdienām.
Rīgas Teikas vidusskolā sākumskolas posmā mācās 370 bērni, un viņu paēdināšana mēnesī izmaksā 11 000 eiro.
"Šobrīd ir tā, ka es nezinu, kas notiks tālāk. Vai, piemēram, mūsu pašvaldība lems šo slogu uz saviem pleciem paņemt?" pauda Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane.
Gan Rīgā, gan Liepājā, kur mācās liels skaits skolēnu, apsver iespēju, ka turpmāk ēdināšanu varētu apmaksāt vien atsevišķām sociālām grupām, kā trūcīgie, maznodrošinātie, daudzbērnu ģimenes.
“Sākšu ar to, ka tādas naudas nav, jo tā ir papildu nauda. Mums gadā būtu nepieciešams gandrīz viens miljons eiro. Tā ir tomēr ļoti liela izmaiņa starp to, ka līdz šim visi saņēma, un starp to, ka nākotnē saņems tikai daļa,” sacīja Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (Latvijas Reģionu apvienība).
Līdzīgu viedokli šonedēļ pauda arī Rīgas mērs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").
Izglītības ministre pārliecināta, ka ēdināšana no ministrijas maka nav jāapmaksā un šādu ieceri atbalsta arī finanšu ministrs, valdība kopumā.
Ietaupītos 19 miljonus nākamgad iecerēts tērēt zinātnei un, iespējams, arī skolotāju algām.
Šuplinska skaidroja, ka gandrīz puse pašvaldību patlaban apmaksājot brīvpusdienas arī vecāko klašu bērniem, kas tām izmaksā pat vairāk nekā 20 miljonus eiro. Tāpēc runas par to, ka daļa mazo klašu audzēkņu vairs par brīvu nepusdienošot, esot liekas.
“Ir jautājums, vai patiešām līdz pat 12. klasei ir jānodrošina brīvpusdienas. Ja kāda pašvaldība uzskata, ka tā ir neatņemama kvalitatīvas izglītības sastāvdaļa un viņi to spēj veikt, tad apsveicam,” sacīja ministre.
Pašvaldības gan ar šādu retoriku ir nemierā un uzsver, ka ar tām ministre šo neesot pietiekami apspriedusi.
“Mēs aicinām visus – pirms iziet ar paziņojumu, ir jārunā, jārēķina, jāmeklē risinājumi, nevis vienkārši jāpaziņo, ka mēs tagad to nedarīsim un to darīs kāds cits. Ir jāpanāk abām pusēm vienošanās, lai bērniem tiktu nodrošinātas brīvpusdienas,” sacīja Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure, piebilstot, ka neieklausīšanās pašvaldībās būtu bezatbildība.
Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā jau nākamgad, ja šādu budžetu vēl apstiprinās valdība un Saeima.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvājusi uzticēt pašvaldībām 1.-4. klašu skolēnu brīvpusdienu nodrošināšanu, savukārt iepriekš šim mērķim atvēlēto valsts budžeta dotāciju 20 miljonu eiro apmērā novirzīt ministrijas prioritātēm, tai skaitā pedagogu algām.
Pašlaik sākumskolas skolēnu brīvpusdienas visās skolās dotē IZM, bet pašvaldības savu iespēju robežas tās nodrošina citu klašu skolēniem. Valsts budžeta finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai 2019. gadam ir 19 681 416 eiro, vienam bērnam dienā atvēlot 1,42 eiro.
