Rihards Baltskars ceturto gadu studē transportbūvi Rīgas Tehniskajā universitātē. Lekcijas izkaisītas no pirmdienas līdz ceturtdienai – pa vienai līdz četrām dienā. Rihards ir dzimto Cēsu patriots un uz studijām braukā. Izmantojot sabiedrisko transportu, nokļūšana līdz fakultātei un atpakaļ dienā izmaksā deviņarpus eiro, mēnesī - 152.
„Lielākā sāpe ir tā, ka pirmdienās un trešdienās man ir tikai viena lekcija, kura sākas 10 no rīta un 12 jau ir beigusies. Kamēr es pavadu laiku ceļā uz šo lekciju un no lekcijas, ir jau pagājusi gandrīz visa diena un reālas darba iespējas vairs nepastāv,” saka Rihards.
Ja pārplānotu šīs divas lekcijas uz citām dienām, saīsinot studiju nedēļu no četrām uz divām dienām, transporta izmaksas saruktu tieši uz pusi, atliktu vairāk laika darbam pašam piederošajā zāģētavā, no kā nodokļu veidā iegūtu arī valsts, spriež Rihards. Reizē viņš apzinās - lekciju saplānošana nav vienkārša. „Lielākajai daļai pasniedzēju tas nav pamatdarbs. Viņiem ir pamatdarbs kaut kur citur, un lekcijas ir tikai otršķirīga darbavieta. Viņi varbūt pakārto lekcijas savam pamatdarbam, nevis otrādi,” uzsver Rihards.
Neskatoties uz to, risinājums jāmeklē. Universitātē Riharda rosinājumu vērtē kā konstruktīvu, taču grūti īstenojamu. Gan tādēļ, ka daļa pasniedzēju tiešām paralēli strādā citur, gan ierobežoto telpu dēļ. „Šobrīd tiek rekonstruēta Ķīpsalā Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte. Tas auditoriju fonds, kas fakultātei bija pieejams, tagad ir slēgts. (..) Visi grib, lai nodarbības ir laikā no 10 – 16. Pēc sešiem vakarā jau nav nekādu problēmu, bet laikā, kad ir vislielākā noslodze, tur ir jāpagudro, kā saplānot visu,” skaidro RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāns Juris Smirnovs.
Otra Riharda norāde ir attiecībā uz studiju saturu. Par maz reālu konstrukciju aprēķinu un izmēģinājumu. „Reālas darbības redzēšana – kas notiek, ja tu izrēķini nepareizi. Tas palīdzētu vairāk izprast to visu domu, ko tu vispār mācies, kas reāli dzīvē notiek, ja tu kļūdies aprēķinā. Cik tas ir svarīgi,” saka Rihards.
Smirnovs norāda – jo augstāks studiju līmenis, jo labākas praktiskās iespējas. Doktorantiem laboratoriju bāze ir izcila. „Bet, ja mēs skatāmies uz bakalaura studiju līmeni, tad tik tiešām varētu būt labāks laboratoriju aprīkojums. Pie tā mēs arī strādājam cerībā, ka nākotnē mums finansējums palielināsies un mēs varēsim atļauties iepirkt iekārtas, kuras būtu mūsdienām piemērotas,” atzīmē Smirnovs.
Riharda pārdomas un aprēķini sociālajā tīklā „Facebook” izpelnījušies plašu atsaucību – ar rakstu dalījušies vairāk nekā 770 cilvēki.
„Es sapratu, ka tā nav problēma tikai man, ne tikai manā skolā, bet arī visā Latvijā. Es esmu viens tāds mazs piemērs, vienkārši līdz šim cilvēki to nav ļoti skaļi pauduši. Tā ir reāla problēma visās augstskolās,” atzīmē Rihards.
