Jau šorīt, iebraucot Saulkrastos dārziņu teritorijā, kur divus gadus un astoņus mēnešus vecais Rūdolfs bija pazudis, varēja novērot, kā vairāku kilometru garumā rindojās auto un brauca vēl un vēl. Daudzi meklējuši jau visu nakti, citi meklētājiem nolēmuši pievienoties tikai šorīt, bet vēl citi brauca jau pa otram lāgam, saprotot, ka pirmās ziņas no rīta, ka mazais atrasts, bijušas kļūdainas.
Rūdolfu meklēja gan armija, zemessardze un policija, bet brīvprātīgos organizēja "bezvests.lv". Virs Saulkrastiem vairākas stundas riņķoja bruņoto spēku helikopters.
Pārmeklē grāvjus, pamestās mājās
"Šobrīd ir skaidrs, ka zēns sešos vakarā izgāja no turienes. Pie mājas spēlējies, mamma atgājusi trīs minūtes, atnāca, bērna nav. Kur viņš – neviens nezina. Mēs atbraucām pusvienpadsmitos vakarā. Mūsu kinologi sāka ķemmēt apkārtni, sāka meklēšanu, suns uzoda labas pēdas, bet tad pazaudēja. Šobrīd pat nojausmas nav, kur viņš varētu būt," tā zēna meklēšanas sākumā atzina organizācijas "bezvests.lv" vadītājs Aleksands Faminskis.
Daļa puisi meklēja paši, tomēr vairums vispirms ieradās koordinācijas punktā, kas bija izvietots pie pazudušā zēna ģimenes mājas. Sadalījās grupās,
saņēma uzdevumu un devās meklēt. Sanākušie sevi nežēloja un lauzās brikšņos. Pārmeklēja grāvjus, takas, pamestās mājas, arī mežā blakus dārziņiem.
"Principā mēs esam pārrakuši visus grāvjus, visu izskatījuši. Vēl armija piebrauca un ap plkst.24 bija helikopters. (..)," stāstīja ģimenes kaimiņi.
Atrod pēc pēdu nospiedumiem smiltīs
Kartē atzīmēti jau pārmeklētie rajoni. Bērns gan nebija devies pārāk tālu no mājām, un karavīriem viņu atrast palīdzējuši tieši pēdu nospiedumi smiltīs, atklāj Zemessardzes 19.izlūkvada zemessargs Armands Lūsis.
"Viss sākās ar to, ka mēs uzgājām pēdas. Pēdas uzgāja 19.nodrošinājuma izlūkvads.
Trīs liktenīgas pēdas, kas man ļāva noteikt precīzas koordinātas un precīzu virzienu. Pēc tam turpinājās meklēšana pareizā kvadrantā," atzina Lūsis.
Pēc ilgām meklēšanas stundām parādās pirmās ziņas, ka bērns ir atrasts. No mājas kaut kur aizved bērna vecākus – visdrīzāk, uz satikšanos. Taču ilgi to neviens neapstiprina oficiāli. Sociālajos tīklos jau parādījās bildes, taču uzrunātie policisti vai armijas pārstāvji vien klusēja. Kādam izlauzās nodevīgs smaids, kas ļāva domāt – viss ir labi.
Un tad sekoja arī emocionāli piesātinātākais brīdis, kad zemessargi iznesa mazuli no meža un nodeva mediķu rokās. Aculiecinieki gan stāstīja, ka sākumā zēns raudājis, taču drīz vien nomierinājies un ar interesi vērojis daudzos sveicējus formās.
Zēns atrasts aptuveni pusotra kilometra attālumā no mājām. Rūdolfs sēdējis mežā zem koka un raudājis.
Zemessardzes 17. Pretgaisa aizsardzības bataljona komandieris, majors Aivars Krjukovs Latvijas Televīzijas raidījumā "Panorāma" atzina, ka galvenā atziņa ir tā, ka Rūdolfa meklēšanas operācijā savijās profesionalitāte ar vēlmi darīt darbu.
Negribētu piedzīvot ko līdzīgu
"Karavīri, malači!" ar šādiem izsaucieniem piektdien nedaudz pēc pusdienas laika karavīrus, kas atrada nepilnus trīs gadus veco zēnu, sagaidīja vairāki simti cilvēku, kas piedalījās mazā Rūdolfa meklēšanā.
Viena no brīvprātīgajām Lelde atzina, ka iesaistījusies mazā Rūdolfa meklēšanā, jo vēlējusies palīdzēt – viņai pašai ir bērni un viņa nekad nevēlētos piedzīvot ko līdzīgu.
"Man ir divi bērni, un es noteikti justos drausmīgi, ja tas būtu noticis ar maniem bērniem. Negribu to piedzīvot. Gribu palīdzēt tiem vecākiem, kas gaida, kad viņu dēls atgriezīsies mājās.
Paņēmu atvaļinājumu, lai brauktu ar bērniem uz jūrmalu, uz Saulkrastiem sauļoties, bet es esmu Saulkrastos, tikai ne sauļoties."
Savukārt brīvprātīgais Aleksandrs stāstīja: "Nakts ziņās paziņoja, ka ir pazudis bērns. Tad es aizbraucu mājās, paņēmu lukturīti, uzvilku zābakus un braucu skatīties, kas te notiek."
Puisēns nogādāts mediķu aprūpē sveiks un vesels. Tiesa, viņu sakodušas vairākas ērces. Jāpiebilst, ka gan Valsts policija, gan bērnu tiesību aizstāvji vēlreiz atgādina par pašu vecāku atbildību un īpašu vērību.
