ĪSUMĀ:
- Likums paredz: deputātu algas mainās līdz ar vidējo algu valstī.
- Nacionālā apvienība tagad piedāvā iesaldēt deputātu algu kāpumu.
- NA skaidro: Nav sanācis pildīt solījumus, un esam gatavi uzņemties atbildību.
- Dzintars: Ceram, ka šo priekšlikumu nebloķēs.
- Deputātu replikas par šo ieceri ir lielākoties atturīgas.
- Deputāti gan pauž gatavību priekšlikumu apspriest, gan sauc to par populismu.
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums paredz, ka Saeimas deputātu atalgojums mainās līdz ar vidējo algu valstī, reizinot to ar noteiktu koeficientu. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā deputātu un likumā nosaukto amatpersonu atalgojums.
Pašlaik deputāti, ieskaitot dažādas piemaksas, saņem no 2 līdz 3 tūkstošiem eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.
Nacionālā apvienība ar ideju iesaldēt deputātu algas nāk klajā ne pirmo reizi – iepriekš par to bez panākumiem runāts gan 2013., gan 2015. gadā. Šoreiz politiskais spēks atsaucas uz neizpildāmo Saeimas solījumu visiem mediķiem palielināt algas par 20%.
“Mēs to uzskatām par simbolisku soli. Esam gribējuši, bet objektīvu iemeslu dēļ nav sanācis izpildīt solījumus, piemēram, veselības aprūpes jomā, tad, nerunājot par nekādām citām amatpersonām, bet tieši deputātiem būtu jāpasaka, ka esam gatavi atzīt trūkumus un uzņemties taustāmu līdzatbildību,” skaidroja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars.
“Lai priekšlikumu saglabātu un virzītu uz balsojumu, ir jābūt [deputātu] vienprātības principam.
Teorētiski kādam ir iespējas šo priekšlikumu nobloķēt, bet mēs ļoti ceram, ka neviens to nedarīs,” pauda Dzintars.
Deputātu replikas par šo ieceri ir lielākoties atturīgas. Daži pieļauj, ka personīgi būtu gatavi šo priekšlikumu atbalstīt.
“Nebiju dzirdējis tādu lietu. Es domāju, ka par to apsvērsim. Es personīgi varētu to atbalstīt,” Latvijas Radio sacīja Jānis Vitenbergs no “KPV LV”.
„Ja godīgi, es to dzirdēju tikai garāmejot. Mēs šo ideju apsvērsim,” sacīja Juta Strīķe no Jaunās konservatīvās partijas.
“Mēs to vēl neesam koalīcijā un partijas formātos diskutējuši. Ko es lai jums atbildu? Vispirms jāredz, kādā veidā risinās budžeta situācija kā tāda,” tā Arvils Ašeradens no “Jaunās Vienotības”.
Sergejs Dolgopolovs no “Saskaņas” frakcijas šo ideju nosauca par populistisku, un tā nerisinot problēmu.
„Man nepatīk šāda veida populistiski solījumi vai mēģinājumi, jo tas nerisina problēmu kā tādu. Tas nav pat morālais atbalsts. Ja šī ideja palīdzētu atrisināt mediķu problēmu, tad neapšaubāmi tas būtu jau izdarīts. Taču šī problēma ir daudz dziļāka un sākas pat ne ar mediķu algām, bet ar veselības aprūpes sistēmas veidošanu. Tā reforma ir jau ilgus gadus, katrā Saeimas sasaukumā ir kaut kāds jauns piegājiens un veidi, kā to realizēt. Beigu beigās labuma nav ne mediķu algās, ne pacientu interesēs,” norādīja Dolgopolovs.
Gundars Daudze no Zaļo un Zemnieku savienības, paužot personīgu viedokli, norādīja, ka atalgojuma dēļ iespēja kļūt par deputātu ir arvien mazāk vilinoša.
„Principiāli esmu par, bet lai nav vēlāk pašiem jābalso, ka alga atkal paaugstinās. Saeimā ar katru sasaukumu ir arvien mazāk cilvēku, kas kaut ko jēdzīgu dzīvē ir darījuši. Par motivāciju būt Saeimā ar visiem tiem ierobežojumiem un to atalgojumu, salīdzinot, teiksim, ar laba speciālista atalgojumu tautsaimniecībā, ir jautājums, vai cilvēkiem ir motivācija kandidēt,” sprieda Daudze.
Savukārt Daniels Pavļuts no “Attīstībai/Par!”, kura partijas biedre ir veselības ministre Ilze Viņķele, uzsvēra, ka līdzīgu priekšlikumu NA sniegusi vairākkārt, tāpēc diez vai tas saistāms tieši ar neizpildītajiem solījumiem mediķiem.
“Šis, atzīstu, vieglprātīgais Saeimas solījums tika dots pirms koalīcijas un valdības izveides, kad vēl nebija zināms lēmums budžeta kontekstā nepaaugstināt nodokļus. Līdz ar to budžetā pieejamie līdzekļi bija ierobežoti. Lai izpildītu šo solījumu par mediķu algu paaugstināšanu par 20%, vajadzētu vēl vismaz 60 miljonus eiro,” norādīja Pavļuts.
Nākamā gada budžetā veselības jomai paredzēti papildu 50 miljoni eiro, no kuriem 42 miljoni paredzēti medicīnas darbinieku algām. Veselības ministrija solījusi palielināt algas māsām, sanitāriem, asistentiem – tiem nozares darbiniekiem, kuriem tās augušas vislēnāk.
KONTEKSTS:
Pašlaik Saeimas deputātu rokās ir valdības akceptētais 2020. gada valsts budžeta projekts. Galīgajā lasījumā budžetu cer pieņemt 13.-14. novembrī.
Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020. gadā bija jābūt 120 miljoniem eiro. Taču tā vietā Veselības ministrijas prioritātēm paredzēti 50 miljoni eiro, tostarp 42 miljoni paredzēti mediķu algām.
Tāpēc mediķi solījuši protesta akcijas, tostarp 7.novembrī piketēs un dosies vienas dienas atvaļinājumā. Ja cerēto neizdosies panākt, pieļauj arī parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu.
